Мир. Европа. Украина
Во Львове убит бывший спикер Верховной рады Андрей Парубий
01.09.2025 В субботу около полудня в экстренные службы поступило сообщение о стрельбе во Франковском районе Львова. Пострадавший — бывший председатель Верховной рады Андрей Парубий — скончался до приезда врачей. Русская служба Би-би-си рассказывает об обстоятельствах убийства и о политической биографии Парубия.«Погиб Андрей Парубий. Мои соболезнования родным и близким», — написал президент Украины Владимир Зеленский вскоре после появления первых сообщений об убийстве.
Неизвестный мужчина, сообщили в Офисе генпрокурора, произвел несколько выстрелов, в результате которых 54-летний политик погиб на месте. Нападавший скрылся — для его поиска в городе начали специальную операцию «Сирена».
По факту убийства политика начато досудебное расследование, к нему привлекаются оперативные группы Главного следственного управления Национальной полиции и полиции Львовской области, Служба безопасности и другие органы.
На место происшествия пришли трое депутатов от фракции «Европейская Солидарность», депутатом которой был Андрей Парубий — Олег Синютка, Николай Княжицкий и Николай Величкович.
Убийство Парубия произошло недалеко от центра города. Там продолжаются следственные действия: тело погибшего остается на месте, работают следователи и кинологи. Работники правоохранительных органов опрашивают свидетелей и пытаются установить все обстоятельства происшествия.
По словам очевидцев, было не менее трех выстрелов, некоторые из них слышали семь. Это совпадает с информацией от источников Би-би-си в правоохранительных органах о том, что на месте преступления нашли семь гильз.
Также, как подтвердил источник, убийца действительно был одет как курьер компании Glovo. Их офис расположен в 50 метрах от места преступления.
По сети ходят кадры убийства Андрея Парубия. На записи с камеры видеонаблюдения видно, как мужчина с большим желтым рюкзаком, как у сервиса доставки Glovo, преследует политика. Сначала нападающий выжидает, стоя на дороге. Когда Парубий приближается к нему, он начинает следовать за ним, на ходу направляя на него пистолет. На видео не видно момента попадания — в кадре оба заходят за дерево.
Об убийстве Андрея Парубия — корреспонденты Би-би-си Святослав Хоменко и Виталий Червоненко, Львов:
«Он часто говорил, что хотел бы умереть молодым», — говорит Би-би-си один из близких сотрудников Андрея Парубия.
Соратники убитого сегодня политика говорят, что Украина еще не осознает масштаб потери, нанесенной ей сегодня на львовской улице Ефремова.
До прихода Парубия в большую политику он был мало известен за пределами родного Львова. Археолог по образованию, видный деятель националистического движения местного масштаба, проводил лагеря для патриотически настроенной молодежи, избирался во Львовский городской и областной совет.
В большую политику его принесла «Оранжевая революция», когда Парубий стал комендантом Украинского дома, бывшего музея Ленина, одного из главных очагов сопротивления против фальсификации президентских выборов 2004 года в центре Киева. Время было такое, что многие предпочитали лишний раз не высовываться. Парубий же тогда впервые показал себя на всю страну в качестве человека действия, который, впрочем, не лезет в объективы телекамер.
В следующий раз Парубий «всерьез» оказался на первых страницах СМИ, конечно, во время «второго Майдана», став одним из полевых командиров Евромайдана, куратором его «самообороны». Во время жестких противостояний с «Беркутом» он получил несколько ранений — однажды на баррикадах на улице Грушевского в руку Парубия вошли восемь осколков от взрыва «усовершенствованной» силовиками шумовой гранаты. После бегства из Украины Виктора Януковича и его команды, когда структуры новой власти создавались буквально на коленке, Парубий стал секретарем Совбеза — в качестве представителя радикально настроенных майдановцев, бывших тогда заметной силой в украинской политике.
Это Парубий проводил заседание Совбеза, на котором обсуждалась реакция Киева на как раз начинавшуюся аннексию Крыма. Это при нем СНБО принимал решение о начале АТО — украинской силовой операции в ответ на попытки России оккупировать вслед за Крымом и Донбасс.
После избрания Петра Порошенко президентом Парубий подал в отставку с поста секретаря Совбеза и перешел в политическую команду Арсения Яценюка. Был первым заместителем спикера, а затем и спикером Верховной Рады. В 2019 году, уже при президентстве Владимира Зеленского, Парубий избрался в парламент от партии Петра Порошенко «Европейская солидарность» (в качестве второго номера списка, сразу вслед за самим экс-президентом).
По этому списку должностей, говорят соратники Парубия, не видно главного: в нынешние времена, когда политика превратилась в хайп, и вообще иметь политические взгляды стало не модно, — убитый сегодня политик последовательно защищал свои принципы, был одним из немногих в стране визионеров «украинской Украины».
В должности спикера парламента он проталкивал законы о расширении сферы употребления украинского языка, даже несмотря на мягкий саботаж со стороны части соратников по коалиции. Он был одним из самых убежденных сторонников запуска в Украине антикоррупционной инфраструктуры и напрямую обсуждал ее создание с американскими политиками. Если вопросы, которые спикер Парубий выносил на голосование, не проходили с первого раза, он выносил их еще раз и еще раз. И еще раз, и еще раз. Один из его тогдашних помощников вспоминает, что однажды до результативного голосования прошло более пятидесяти голосований «вхолостую».
Кто-то мог называть львовянина Парубия в политическом плане ретроградом, ментально застрявшим во временах Бандеры. Однако история свидетельствует о другом. «Радикал» и «бандеровец» Парубий на протяжении десятилетий присутствия в политике остался на своих позициях — это сначала Петр Порошенко, а потом и Владимир Зеленский в своей политической риторике все заметнее приближались к нему.
После начала полномасштабной агрессии России против Украины Андрей Парубий, говорят его соратники, заметно снизил публичную активность. В первые месяцы после нападения россиян он присоединился к рядам теробороны в защите Киева, а позже целиком и полностью сосредоточился на работе в парламентском комитете по вопросам нацбезопасности и обороны.
Кто-то из его коллег предполагал, что в нынешних обстоятельствах можно было быть более активным, более заметным, более острым. Однако, неизменно отвечал тот, сегодня в Украине может быть только две партии — проукраинская и антиукраинская, и он сделает все, чтобы не расшатывать ситуацию и принадлежать именно к проукраинской партии. Поэтому соратники Парубия уверены, что корни его убийства следует искать в России: в сегодняшней Украине просто нет людей, кому он мог бы перейти дорогу.
Для России же Парубий, при всей своей незаметности на внутреннем политическом рынке, был фигурой знаковой. Один из лидеров обоих Майданов (между ними он даже успел засветиться в российских протестах на московской Болотной площади в 2011 году). Еще в 2010 году пытался сорвать принятие «Харьковских соглашений» о продолжении базирования Черноморского флота РФ в Крыму (даже бросил дымовую шашку в сессионном зале Рады, из-за чего потом стал фигурантом уголовного дела).
Один из главных сторонников ограничения употребления русского языка в Украине. Фактически начал сопротивление «русской весне» на Донбассе в 2014 году и до последнего дня занимал убежденную антипутинскую позицию. Заметно приложился к получению Православной церковью Украины томоса об автокефалии.
Поэтому, говорят соратники Парубия, если Москва ставит цель деморализовать, «расшатать» украинское общество накануне, возможно, решающего этапа военного противостояния между Украиной и Россией, которое имеет и свое дипломатическое продолжение, то убийство этой символической фигуры на улице тылового, казалось бы, Львова, да еще и на следующее утро после очередной массированной воздушной атаки на украинские города, выглядит вполне оправданным с точки зрения Кремля шагом.
В этой ситуации поимка убийцы — уже известно, что его совершил мужчина, замаскированный под курьера, ожидавший Парубия на его обычном маршруте от квартиры до спортзала, — становится, выражаясь заезженным штампом, делом чести для украинских правоохранителей. И, судя по масштабным поисковым мероприятиям, развернувшимся по всему Львову, полиция и спецслужбы взялись за это в полную силу.
Однако главный вывод из убийства Андрея Парубия будет звучать, возможно, максимально банально. Война в Украине продолжается, понятие «тыла» здесь чрезвычайно относительно (дополнительный символизм убийству добавляет то, что его место расположено буквально в ста метрах от дома, разрушенного российской ракетой в прошлом сентябре, когда в результате удара погибла женщина с тремя дочерьми), и никто и нигде на территории Украины не может чувствовать себя в безопасности.
Оцените статью:
« вернуться назад
8
9
Добавить комментарий
Читайте также
Последние комментарии:
Приглашает оздоровительный лагерь "Esi vasals!"
Омг Подробнее...
Элксниньш: "Государство сматывает удочки"; Кулбергс это отрицает
Пока Элксиньш не обявит войну России, ничего у него не получится.Деньги и проекты выделяют только смелым. Я уверен, если обьявить войну России, а потом сдаться, то до конца дней своих мы будем зимой спать с открытой форточкой,а название города превратится в название станции метро на ветке Лужники - Даугавпилс. Подробнее...
Член правления партии Барташевича арестован за доклад РФ
Iļjas Podkolzina spiegošanas lieta. Krievijas aviācijas tīkla infiltrācija Rīgas lidostā
Valsts drošības dienesta (VDD) veiktā partijas „Kopā Latvijai” valdes biedra Iļjas Podkolzina aizturēšana ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu skaļākajiem procesiem Latvijas pretizlūkošanas jomā. Šī lieta, pēc tiesībsargājošo iestāžu ieskata, var izgaismot nevis primitīvu sociālo tīklu aktīvistu, kurš izplata Kremļa naratīvus, bet gan, iespējams, augsta līmeņa, dziļi integrētu aģentu ar detalizētām zināšanām par Latvijas gaisa telpas struktūru, lidlauku izvietojumu un galvenajiem loģistikas mezgliem.
Pēc drošības struktūru avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanā tiek pārbaudīta versija, ka Podkolzins, izmantojot aģenta segvārdu „Vadims Sedovs”, varētu būt vācis un nodevis kuratoriem sensitīvu informāciju par slēgtajiem objektiem Rīgas starptautiskajā lidostā. Īpašu interesi spiegošanas tīklam, kā tiek pieļauts, radījušas ziņas par aviācijas angāriem un tajos esošajām kravām. Šo darbību koordinēšanā tiek turēts aizdomās uz Krieviju aizbēgušais Telegram kanāla „Antifašisti Baltijā” vadītājs Sergejs Vasiļjevs, ar kuru Podkolzins 2023. un 2024. gadā, iespējams, regulāri ticies Maskavā.
No Daugavpils domes līdz Maskavas gaiteņiem: Karjeras evolūcija
Šīs lietas administratīvās saknes meklējamas 2000. gadu sākumā, kad Podkolzins sāka veidot savu publisko kapitālu. 2001. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils domes deputātu no Tautas saskaņas partijas. 2005. gada nogalē viņš darbu pašvaldībā pabeidza un pārgāja uz stratēģisku virzienu, kļūstot par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijas Federācijā vadītāja vietnieku.
Podkolzina pārcelšanās uz Maskavu sakrita ar ciešu kontaktu izveidošanu ar Voroņežas lieluzņēmēju Nikolaju Ulanovu. Ulanova biznesa biogrāfija pelna īpašu uzmanību. Savu kapitālu viņš veidoja Voroņežā, kur kontrolēja spirta rūpnīcu tīklu, attīstīja Dienvidrietumu tirgu un nodarbojās ar būvniecības biznesu, ko pavadīja skaļi skandāli - viens no viņa būvētajiem objektiem pat tika uzspridzināts 2007. gadā.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes Ulanovs pievērsās aviācijas nozarei, izveidojot lielu reģionālo pārvadātāju RusLine un kompāniju Sirius Aero, kas kļuva par vienu no lielākajiem biznesa lidmašīnu operatoriem Krievijā.
2020. gada augustā Nikolajs Ulanovs intervijā izdevumam „Russkaja Misļ” atklāti raksturoja sava holdinga struktūru: regulāro aviopārvadātāju RusLine, biznesa aviācijas operatoru Sirius Aero, oriģinālo komponentu piegādātāju EFTEC, kā arī divus tehniskās apkopes centrus - RusLine Technics Maskavā un Airline Support Baltic Rīgā. Šajā modelī Latvijas uzņēmums tika pozicionēts kā elements slēgtā Boeing un Embraer gaisa kuģu tehniskās apkalpošanas ciklā.
Finanšu simulakri
Kā viens no galvenajiem Podkolzina darbības virzieniem pēdējo divpadsmit gadu laikā, ko patlaban vērtē izmeklēšana, tiek minēta sistemātiska iekļūšana Eiropas Savienības civilās aviācijas apkalpošanas struktūrās Ulanovu ģimenes biznesa interesēs.
Mārupes novadā (Skultes iela 50/15) reģistrētā SIA ECO Airlines pētnieku vērtējumā uzskatāma par klasisku finanšu simulakra piemēru. Būdams šī uzņēmuma līdzīpašnieks ar 51% kapitāldaļu, Iļja Podkolzins saglabāja kontrolpaketi un galīgā labuma guvēja statusu līdz pat uzņēmuma darbības beigām. Viņa partneri bija Krievijas pilsoņi Nikolajs un Jeļena Ulanovi, savukārt operatīvo vadību prokūrista statusā īstenoja viņu meita Darja.
Saskaņā ar Crediweb.lv datiem, ECO Airlines, kuras oficiālā darbības nozare bija pasažieru gaisa pārvadājumi, visā savas pastāvēšanas laikā neuzrādīja nekādu apgrozījumu, taču uzkrāja 469 576 eiro tīros zaudējumus. Uzņēmuma pastāvēšanu nodrošināja mātesstruktūru izsniegtie „citi īstermiņa aizdevumi”, kuru apjoms līdz 2022. gada beigām sasniedza 476 997 eiro.
Pateicoties šim ārējam finansējumam, formāli neaktīvais uzņēmums uzturēja piecu darbinieku štatu un tiem izmaksāja ievērojamas algas. 2022. gadā firma Latvijas budžetā samaksāja 60 340 eiro nodokļos (tostarp 50 620 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka tādējādi ar ārēja finansējuma palīdzību tika uzturēta Podkolzina leģenda par aktīvu aviācijas nozares funkcionāru, kas viņam varēja nodrošināt piekļuvi lidostas tehniskajām zonām.
Līdz ar sankciju pastiprināšanos shēma apsīka: 2023. gadā kopējais nodokļu maksājumu apjoms saruka līdz simboliskiem 3170 eiro. Kā liecina Crediweb.lv dati, 2024. gada 15. martā uzņēmumam tika anulēts PVN maksātāja statuss, bet 2025. gada vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu pilnībā izslēdza no Uzņēmumu reģistra.
„Grenādas gambīts” un biznesa aviācijas pārvietošana
Podkolzins atradās arī pie Ulanovu ģimenes ienākšanas Latvijā pirmsākumiem citā struktūrā - 2015. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo SIA Airline Support Baltic (ASB) valdes biedru ar vienpersoniskām pārstāvības tiesībām, nodrošinot uzņēmuma sākotnējo operatīvo kontroli, kamēr 100% daļu piederēja Nikolajam Ulanovam. Vēlāk Podkolzins valdi atstāja, un uzņēmuma kontrolpakete - kopumā 80% - palika Nikolaja un Jeļenas Ulanovu īpašumā. Šis uzņēmums ir reāli funkcionējošs ražošanas aktīvs: 2025. gadā tajā strādāja 186 darbinieki, un tā rīcībā atradās angāri un tehniskās apkopes bāze Rīgas lidostā.
Kritisku nozīmi šī Latvijas infrastruktūra ieguva 2022. gada pavasarī, tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un stingro Eiropas sankciju ieviešanas. Ulanova Krievijas bizness - aviokompānija Sirius Aero (apgrozījums 2021. gadā - aptuveni 5 miljardi rubļu) - pārtrauca lidojumus. Kā, atsaucoties tieši uz šķīrējtiesas materiāliem, ziņoja izdevums „Abireg”, holdinga galvenais aktīvs nonāca maksātnespējas procesā, un Nikolajam (49%), Jeļenai (38%) un viņu dēlam Vjačeslavam (10%) piederošās daļas steidzami tika pārrakstītas uz jaunu ģenerāldirektoru Valēriju Ivanovu, kurš drīz pieņēma lēmumu par juridiskās personas likvidāciju.
Tomēr vislielāko interesi piesaista tieši flotes liktenis. Saskaņā ar Flightradar24 datiem, Sirius Aero pārtrauca lidojumus jau 2022. gada 26. februārī. No desmit uzņēmuma pārvaldībā esošajām augstas klases biznesa lidmašīnām Embraer Legacy un Hawker, deviņas pameta Krieviju un tika nogādātas Rīgā - Airline Support Baltic tehniskajā bāzē (viena lidmašīna palika Stambulā). Kā liecina Crediweb.lv dati, jau 2022. gada 18. martā Signet Bank tika pilnībā dzēsta komercķīla, kas bija reģistrēta uz sešiem deficītajiem dzinējiem Rolls-Royce AE 3007A1 (sērijas numuri: MSN 311525, 311614, 311615, 311667, 311845 un 311870), kas ir Embraer Legacy 600 VIP klases lidmašīnu galvenais tehniskais elements.
Dažas dienas vēlāk - 23. martā - Ulanovu ģimene Latvijas Uzņēmumu reģistrā oficiāli mainīja savu juridisko statusu. No šī brīža ailēs „Valsts” un „Pilsonība” pie Nikolaja Ulanova un Jeļenas Ulanovas oficiāli tika norādīta Grenāda - Karību jūras salu valsts, kas pazīstama ar programmu „pilsonība apmaiņā pret investīcijām”. Vienlaikus par viņu dzīvesvietas valsti joprojām bija norādīta Latvija.
VIP modifikācijas un saikne ar Krievijas eliti
Pēc sankciju ieviešanas 2022. gada pavasarī Brazīlijas ražotājs Embraer pilnībā pārtrauca tehnisko atbalstu Krievijas klientiem. Līdz ar to jebkurš remonts vai komponentu piegāde kļuva par sarežģītu starptautiskās loģistikas uzdevumu.
Rīgas Airline Support Baltic angārs, kas sertificēts atbilstoši EASA Part-145 standartam, drošības iestāžu uzmanību piesaistīja kā vieta, kurā, iespējams, tika nodrošināta specifiska loģistikas un gaisa kuģu identitātes maiņas ķēde. Šajā bāzē tika veikts pilns salona refit — procesu kopums, kas ne tikai paaugstināja lidaparātu tirgus vērtību, bet arī mainīja to vizuālo identitātes struktūru, apgrūtinot konkrētu gaisa kuģu izsekošanu publiskos avotos.
Ekskluzīvie projekti, kurus uzņēmums joprojām demonstrē savā portfolio kā tehnoloģiskos sasniegumus, ietvēra:
• Paneļu pilnīgu pārvilkšanu ar luksusa materiālu Ultraleather;
• Pilotu sēdekļu apdari dabīgā aitādā un mēbeļu individuālu izgatavošanu;
• Koka elementu lakas atjaunošanu (varnish refurbishment);
• Corian mākslīgā akmens darba virsmu uzstādīšanu virtuves zonā (galley);
• Ādas apdari ar raksturīgo dimanta stepējumu (diamond stitching), kā arī daudzslāņu melnu, augsta spīduma (high black gloss) virsmu izveidi.
Ar šāda tipa gaisa kuģiem pārvietojas liela daļa Krievijas politiskās un biznesa elites (kā spilgtu šī modeļa piemēru var minēt privātās militārās kompānijas „Vagner” dibinātāja Jevgeņija Prigožina savulaik izmantoto lidmašīnu Embraer Legacy 600 ar reģistrācijas numuru RA-02795). Airline Support Baltic tehniskajā bāzē Rīgā tika apkalpoti tieši šīs klases gaisa kuģu modeļi, nodrošinot tiem augsta līmeņa servisu un salonu modifikācijas.
Finanšu bloķēšana un Daugavpils mezgls
2026. gada 3. jūlijā Valsts ieņēmumu dienests piemēroja SIA Airline Support Baltic stingrus nodrošinājuma līdzekļus: aizliedza juridiskās personas reorganizāciju un likvidāciju, jebkādas amatpersonu un kapitāldaļu īpašnieku maiņas, pamatkapitāla samazināšanu, kā arī jaunu komercķīlu reģistrāciju. Tas faktiski bloķēja iespēju īpašniekiem - Nikolajam un Jeļenai Ulanov Подробнее...
Valsts drošības dienesta (VDD) veiktā partijas „Kopā Latvijai” valdes biedra Iļjas Podkolzina aizturēšana ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu skaļākajiem procesiem Latvijas pretizlūkošanas jomā. Šī lieta, pēc tiesībsargājošo iestāžu ieskata, var izgaismot nevis primitīvu sociālo tīklu aktīvistu, kurš izplata Kremļa naratīvus, bet gan, iespējams, augsta līmeņa, dziļi integrētu aģentu ar detalizētām zināšanām par Latvijas gaisa telpas struktūru, lidlauku izvietojumu un galvenajiem loģistikas mezgliem.
Pēc drošības struktūru avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanā tiek pārbaudīta versija, ka Podkolzins, izmantojot aģenta segvārdu „Vadims Sedovs”, varētu būt vācis un nodevis kuratoriem sensitīvu informāciju par slēgtajiem objektiem Rīgas starptautiskajā lidostā. Īpašu interesi spiegošanas tīklam, kā tiek pieļauts, radījušas ziņas par aviācijas angāriem un tajos esošajām kravām. Šo darbību koordinēšanā tiek turēts aizdomās uz Krieviju aizbēgušais Telegram kanāla „Antifašisti Baltijā” vadītājs Sergejs Vasiļjevs, ar kuru Podkolzins 2023. un 2024. gadā, iespējams, regulāri ticies Maskavā.
No Daugavpils domes līdz Maskavas gaiteņiem: Karjeras evolūcija
Šīs lietas administratīvās saknes meklējamas 2000. gadu sākumā, kad Podkolzins sāka veidot savu publisko kapitālu. 2001. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils domes deputātu no Tautas saskaņas partijas. 2005. gada nogalē viņš darbu pašvaldībā pabeidza un pārgāja uz stratēģisku virzienu, kļūstot par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijas Federācijā vadītāja vietnieku.
Podkolzina pārcelšanās uz Maskavu sakrita ar ciešu kontaktu izveidošanu ar Voroņežas lieluzņēmēju Nikolaju Ulanovu. Ulanova biznesa biogrāfija pelna īpašu uzmanību. Savu kapitālu viņš veidoja Voroņežā, kur kontrolēja spirta rūpnīcu tīklu, attīstīja Dienvidrietumu tirgu un nodarbojās ar būvniecības biznesu, ko pavadīja skaļi skandāli - viens no viņa būvētajiem objektiem pat tika uzspridzināts 2007. gadā.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes Ulanovs pievērsās aviācijas nozarei, izveidojot lielu reģionālo pārvadātāju RusLine un kompāniju Sirius Aero, kas kļuva par vienu no lielākajiem biznesa lidmašīnu operatoriem Krievijā.
2020. gada augustā Nikolajs Ulanovs intervijā izdevumam „Russkaja Misļ” atklāti raksturoja sava holdinga struktūru: regulāro aviopārvadātāju RusLine, biznesa aviācijas operatoru Sirius Aero, oriģinālo komponentu piegādātāju EFTEC, kā arī divus tehniskās apkopes centrus - RusLine Technics Maskavā un Airline Support Baltic Rīgā. Šajā modelī Latvijas uzņēmums tika pozicionēts kā elements slēgtā Boeing un Embraer gaisa kuģu tehniskās apkalpošanas ciklā.
Finanšu simulakri
Kā viens no galvenajiem Podkolzina darbības virzieniem pēdējo divpadsmit gadu laikā, ko patlaban vērtē izmeklēšana, tiek minēta sistemātiska iekļūšana Eiropas Savienības civilās aviācijas apkalpošanas struktūrās Ulanovu ģimenes biznesa interesēs.
Mārupes novadā (Skultes iela 50/15) reģistrētā SIA ECO Airlines pētnieku vērtējumā uzskatāma par klasisku finanšu simulakra piemēru. Būdams šī uzņēmuma līdzīpašnieks ar 51% kapitāldaļu, Iļja Podkolzins saglabāja kontrolpaketi un galīgā labuma guvēja statusu līdz pat uzņēmuma darbības beigām. Viņa partneri bija Krievijas pilsoņi Nikolajs un Jeļena Ulanovi, savukārt operatīvo vadību prokūrista statusā īstenoja viņu meita Darja.
Saskaņā ar Crediweb.lv datiem, ECO Airlines, kuras oficiālā darbības nozare bija pasažieru gaisa pārvadājumi, visā savas pastāvēšanas laikā neuzrādīja nekādu apgrozījumu, taču uzkrāja 469 576 eiro tīros zaudējumus. Uzņēmuma pastāvēšanu nodrošināja mātesstruktūru izsniegtie „citi īstermiņa aizdevumi”, kuru apjoms līdz 2022. gada beigām sasniedza 476 997 eiro.
Pateicoties šim ārējam finansējumam, formāli neaktīvais uzņēmums uzturēja piecu darbinieku štatu un tiem izmaksāja ievērojamas algas. 2022. gadā firma Latvijas budžetā samaksāja 60 340 eiro nodokļos (tostarp 50 620 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka tādējādi ar ārēja finansējuma palīdzību tika uzturēta Podkolzina leģenda par aktīvu aviācijas nozares funkcionāru, kas viņam varēja nodrošināt piekļuvi lidostas tehniskajām zonām.
Līdz ar sankciju pastiprināšanos shēma apsīka: 2023. gadā kopējais nodokļu maksājumu apjoms saruka līdz simboliskiem 3170 eiro. Kā liecina Crediweb.lv dati, 2024. gada 15. martā uzņēmumam tika anulēts PVN maksātāja statuss, bet 2025. gada vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu pilnībā izslēdza no Uzņēmumu reģistra.
„Grenādas gambīts” un biznesa aviācijas pārvietošana
Podkolzins atradās arī pie Ulanovu ģimenes ienākšanas Latvijā pirmsākumiem citā struktūrā - 2015. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo SIA Airline Support Baltic (ASB) valdes biedru ar vienpersoniskām pārstāvības tiesībām, nodrošinot uzņēmuma sākotnējo operatīvo kontroli, kamēr 100% daļu piederēja Nikolajam Ulanovam. Vēlāk Podkolzins valdi atstāja, un uzņēmuma kontrolpakete - kopumā 80% - palika Nikolaja un Jeļenas Ulanovu īpašumā. Šis uzņēmums ir reāli funkcionējošs ražošanas aktīvs: 2025. gadā tajā strādāja 186 darbinieki, un tā rīcībā atradās angāri un tehniskās apkopes bāze Rīgas lidostā.
Kritisku nozīmi šī Latvijas infrastruktūra ieguva 2022. gada pavasarī, tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un stingro Eiropas sankciju ieviešanas. Ulanova Krievijas bizness - aviokompānija Sirius Aero (apgrozījums 2021. gadā - aptuveni 5 miljardi rubļu) - pārtrauca lidojumus. Kā, atsaucoties tieši uz šķīrējtiesas materiāliem, ziņoja izdevums „Abireg”, holdinga galvenais aktīvs nonāca maksātnespējas procesā, un Nikolajam (49%), Jeļenai (38%) un viņu dēlam Vjačeslavam (10%) piederošās daļas steidzami tika pārrakstītas uz jaunu ģenerāldirektoru Valēriju Ivanovu, kurš drīz pieņēma lēmumu par juridiskās personas likvidāciju.
Tomēr vislielāko interesi piesaista tieši flotes liktenis. Saskaņā ar Flightradar24 datiem, Sirius Aero pārtrauca lidojumus jau 2022. gada 26. februārī. No desmit uzņēmuma pārvaldībā esošajām augstas klases biznesa lidmašīnām Embraer Legacy un Hawker, deviņas pameta Krieviju un tika nogādātas Rīgā - Airline Support Baltic tehniskajā bāzē (viena lidmašīna palika Stambulā). Kā liecina Crediweb.lv dati, jau 2022. gada 18. martā Signet Bank tika pilnībā dzēsta komercķīla, kas bija reģistrēta uz sešiem deficītajiem dzinējiem Rolls-Royce AE 3007A1 (sērijas numuri: MSN 311525, 311614, 311615, 311667, 311845 un 311870), kas ir Embraer Legacy 600 VIP klases lidmašīnu galvenais tehniskais elements.
Dažas dienas vēlāk - 23. martā - Ulanovu ģimene Latvijas Uzņēmumu reģistrā oficiāli mainīja savu juridisko statusu. No šī brīža ailēs „Valsts” un „Pilsonība” pie Nikolaja Ulanova un Jeļenas Ulanovas oficiāli tika norādīta Grenāda - Karību jūras salu valsts, kas pazīstama ar programmu „pilsonība apmaiņā pret investīcijām”. Vienlaikus par viņu dzīvesvietas valsti joprojām bija norādīta Latvija.
VIP modifikācijas un saikne ar Krievijas eliti
Pēc sankciju ieviešanas 2022. gada pavasarī Brazīlijas ražotājs Embraer pilnībā pārtrauca tehnisko atbalstu Krievijas klientiem. Līdz ar to jebkurš remonts vai komponentu piegāde kļuva par sarežģītu starptautiskās loģistikas uzdevumu.
Rīgas Airline Support Baltic angārs, kas sertificēts atbilstoši EASA Part-145 standartam, drošības iestāžu uzmanību piesaistīja kā vieta, kurā, iespējams, tika nodrošināta specifiska loģistikas un gaisa kuģu identitātes maiņas ķēde. Šajā bāzē tika veikts pilns salona refit — procesu kopums, kas ne tikai paaugstināja lidaparātu tirgus vērtību, bet arī mainīja to vizuālo identitātes struktūru, apgrūtinot konkrētu gaisa kuģu izsekošanu publiskos avotos.
Ekskluzīvie projekti, kurus uzņēmums joprojām demonstrē savā portfolio kā tehnoloģiskos sasniegumus, ietvēra:
• Paneļu pilnīgu pārvilkšanu ar luksusa materiālu Ultraleather;
• Pilotu sēdekļu apdari dabīgā aitādā un mēbeļu individuālu izgatavošanu;
• Koka elementu lakas atjaunošanu (varnish refurbishment);
• Corian mākslīgā akmens darba virsmu uzstādīšanu virtuves zonā (galley);
• Ādas apdari ar raksturīgo dimanta stepējumu (diamond stitching), kā arī daudzslāņu melnu, augsta spīduma (high black gloss) virsmu izveidi.
Ar šāda tipa gaisa kuģiem pārvietojas liela daļa Krievijas politiskās un biznesa elites (kā spilgtu šī modeļa piemēru var minēt privātās militārās kompānijas „Vagner” dibinātāja Jevgeņija Prigožina savulaik izmantoto lidmašīnu Embraer Legacy 600 ar reģistrācijas numuru RA-02795). Airline Support Baltic tehniskajā bāzē Rīgā tika apkalpoti tieši šīs klases gaisa kuģu modeļi, nodrošinot tiem augsta līmeņa servisu un salonu modifikācijas.
Finanšu bloķēšana un Daugavpils mezgls
2026. gada 3. jūlijā Valsts ieņēmumu dienests piemēroja SIA Airline Support Baltic stingrus nodrošinājuma līdzekļus: aizliedza juridiskās personas reorganizāciju un likvidāciju, jebkādas amatpersonu un kapitāldaļu īpašnieku maiņas, pamatkapitāla samazināšanu, kā arī jaunu komercķīlu reģistrāciju. Tas faktiski bloķēja iespēju īpašniekiem - Nikolajam un Jeļenai Ulanov Подробнее...
