Mediķi no Ukrainas strādā Latgales slimnīcās

25.02.2025 Renāte Lazdiņa, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā 2022. gadā Latgales lielākajās slimnīcās Rēzeknē un Daugavpilī darbu uzsākuši vairāk nekā 20 ārsti no Ukrainas. Slimnīcas reģionos nereti saskaras ar mediķu trūkumu, un tādēļ dažādie speciālisti no kara plosītās Ukrainas ir milzīgs ieguvums. Taču pašiem atbraukušajiem ārstiem strādāt Latvijas slimnīcās nozīmē apgūt citu, daudz eiropeiskāku medicīnas sistēmu un paralēli mācīties latviešu valodu, jo slimnīcas dokumentācija arī Ukrainas ārstiem jāpilda latviski. Taču tie, kas te darbu sākuši, prom dziļāk uz Eiropu vairs nesteidz.

Andrejs Kozlovs ir no Ukrainas, viņa dzimtā pilsēta Oleški Hersonas apgabalā joprojām ir okupēta. Ar ģimeni Latvijā viņš dzīvo jau nedaudz vairāk nekā divus gadus. Kozlovs ir internists Rēzeknes slimnīcā. No pašiem Ukrainas dienvidiem viņu ar sievu un diviem bērniem uz Rēzekni piespieda pārcelties karš. Karu viņš sagaidīja darbā slimnīcā. Ukrainu viņš pameta pusgadu pēc kara sākuma, bet visu okupācijas laiku viņš turpināja darbu vietējā slimnīcā.

Situācijai pasliktinoties, pamest dzimto vietu Kozlovs izlēma bērnu dēļ, jo negribēja, lai viņi izaug ar Krievijas propagandu.

2022. gada augustā, nespējot vairs izturēt dzīves apstākļus tur, viņš ar ģimeni un otrs kolēģis, arī ārsts, ar ģimeni iekāpa automašīnās, lai dotos prom. Caur paziņu paziņām uzzināja par kādu sievieti Rēzeknē, kas bija gatava palīdzēt ar dzīvesvietu. Un turoties pie šīs virtuālās pazīšanās, devās septiņu dienu ceļā cauri Krievijai, jo cauri Ukrainai ceļš bija vēl bīstamāks.

Kāda rēzekniete Ukrainas ārstu pie sevis izmitināja un jau otrā dienā aizveda uz vietējo slimnīcu, lai palīdzētu iekārtoties darbā. Kopš tā brīža Kozlovs un viņa kolēģis palikuši Rēzeknes slimnīcā. "Esmu ļoti pateicīgs Latvijai, šai labajai sievietei, mūsu slimnīcai. Galvenais, ka es jūtos noderīgs, ka ir darbs, ka es nedzīvoju uz kaut kādiem pabalstiem, ka varu nodrošināt savu ģimeni. Paldies Dievam, man palīdzēja, un esmu pateicīgs!"

Šobrīd viņa dzimtā pilsēta, kur agrāk bija četras skolas, slimnīca un 30 000 iedzīvotāju, lielākoties ir iznīcināta vai appludināta pēc Kahovkas hidroelektrostacijas uzspridzināšanas. Tie, kas palikuši, lielākoties jau gadu dzīvo bez elektrības un gāzes. Vairāki Kozlova kolēģi gāja bojā, daudzi izbrauca no Ukrainas. Tāpēc atgriezties viņam īsti vairs nav kur.

Šobrīd lielākais izaicinājums ir apgūt latviešu valodu. Tekoši runāt gan vēl nesanāk, bet medicīniskos terminus jau apguvis un ar pacientiem lēnām var sazināties. Dokumentācijas aizpildīšana latviski bijusi pirmā prioritāte. "Mēs vienmēr esam jutuši atbalstu, esmu pateicīgs ne tikai slimnīcai, bet arī kolektīvam, arī citiem cilvēkiem, kas palīdzējuši adaptēties," pauda Kozlovs.

Mediķi patīkami pārsteigusi Latvijas medicīnas sistēma kopumā, kas krietni atšķiras no Ukrainas. Ukrainā pirmie soļi veselības aprūpes reformā tikai sākti īsi pirms kara sākuma, kā pirmo ieviešot ģimenes ārstu institūciju, bet te, Latvijā, medicīnas sistēma jau ir eiropeiska un daudzkārt attīstītāka. "Diemžēl mūsu reformu medicīnā pārtrauca karš," sacīja Kozlovs, piebilstot, arī atalgojuma sistēma ārstiem te ir sakārtotāka. "Kad mēs te atbraucām, mums bija pat šoks. Vai tad tā arī var? Jo ārstam ir pazemojoši, kad jālūdz pacientiem nauda."

Rēzeknes slimnīcā šobrīd strādā kopumā deviņi ārsti no Ukrainas, kas šeit darbu atraduši pēc kara sākuma. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa ne bez apmierinājuma atzina, Ukrainas ārsti darbu joprojām izvēlējušies turpināt tepat Rēzeknē. Tas ir vērtīgs speciālistu papildinājums slimnīcai un reģionam.

"Jo šobrīd vērojams kopumā valstī un Eiropā kvalificētu speciālistu trūkums, un, ja sertificētu speciālistu sagatavošana pēc studijām aizņem līdz pat sešiem gadiem, tad ukraiņu ārstus mēs ieguvām uzreiz sertificētus un tādās ļoti pieprasītās specialitātēs kā neirologi, ginekologi, traumatologi, ortopēdi, ķirurgi, internisti, otolaringologi," atzina Zeltiņa.

Kā skaidroja slimnīcas vadība, ukraiņu speciālistiem Ārstu biedrība ir izdevusi pagaidu sertifikātus, tādēļ ir jāturpina kvalifikācijas paaugstināšana, piecu gadu laikā jāveic resertifikācija, kā arī jāiegūst valodas zināšanas C2 līmenī.

Arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā šobrīd dažādās specialitātēs strādā kopumā 14 ārsti no Ukrainas.

Atgriezties atpakaļ