Princis Viljams vēlas pasargāt Šarloti un Luisu no "rezervistu" lomas

07.04.2026 Jauns.lv Velsas princis ir apņēmības pilns darīt visu, lai princese Šarlote un princis Luiss nekļūtu par tā dēvētās "mantinieka un rezervista" sistēmas upuriem, kas sevī slēpj zināmu nežēlību, apgalvo britu karaļnama eksperte.

Princis Viljams (43) “vēlas, lai viņa otrajam un trešajam bērnam būtu pietiekama sagatavotība un finansiāls pamats neatkarīgai dzīvei”, atklāj grāmatas “The Palace Papers” autore Tīna Brauna. Savā jaunākajā “Substack” rakstu sērijas “Fresh Hell” ierakstā viņa piebilst, ka nākamais karalis vēlas nodrošināt, lai Šarlote (10) un Luiss (7) neciestu no ierobežotās brīvības, ko vēsturiski radījusi mantinieka un “rezerves bērna” sāncensība.

Princis Viljams vēlas izbeigt dalījumu mantiniekos un rezervistos 

“Man stāstīts, ka troņmantnieks princis Viljams ir ļoti noraizējies par netaisnību, ko var radīt pirmdzimtības sistēma,” paskaidro rakstniece. Lai viņa bērni nepiedzīvotu līdzīgus konfliktus, kādus viņš savulaik piedzīvoja ar savu brāli princi Hariju, Viljams vēlas izbeigt mantinieka un “rezervistu” nesaskaņas.

Karaļnama eksperts Roberts Hārdmens intervijā izdevumam “Daily Mail” oktobrī atklāja, ka Velsas princis un princese vēlas, lai abi jaunākie bērni nejustos mazāk mīlēti vai mazāk nozīmīgi nekā viņu vecākais brālis, troņmantnieks princis Džordžs (12).

Eksperts paskaidroja, ka vienāda audzināšana visiem palīdzēs izvairīties no aizvainojuma, kādu piedzīvojuši citi karaļnama “rezervisti”, piemēram, princese Mārgareta un princis Harijs.

“Velsas princis un princese par to ļoti domā,” uzsvēra autors. “Protams, princis Džordžs ir troņmantnieks — tā ir lemts būt. Tā ir iedzimtībā balstīta, hierarhiska konstitucionāla monarhija, un to nevar mainīt. Taču ir veidi, kā panākt, lai jaunākie bērni nejustos mazāk mīlēti vai mazāk svarīgi. Viņiem tikai būs jāsamierinās ar to, ka dzīves ceļš būs citāds.”

Svarīgas pārmaiņas mantošanas kārtībā

Šo pieeju atviegloja arī 2013. gadā veiktās izmaiņas mantošanas kārtībā, kas izbeidza gadsimtiem ilgo tradīciju, ka tronis automātiski pienākas pirmdzimtajam dēlam, bet jebkuram “rezervē” palikušajam bija jāseko nākamajam dzimušajam vīrietim.

Princese Šarlote ir pirmā, kas guvusi labumu no šīm izmaiņām — agrāk līdzīgā situācijā princese Anna tika atbīdīta malā. Par viņas vecākā brāļa Čārlza “rezervistu” kļuva jaunākais brālis Endrū. 

Vēsturnieks un grāmatas “Scandals of the Royal Palaces” autors Toms Kvinns uzskata, ka šīs pārmaiņas palīdzēs nodrošināt harmoniskākas attiecības visiem Velsas prinča bērniem. “Tas padarīs visu daudz vieglāku, jo vairs nebūs situācijas, kur divi dēli sacenšas kā brieži ar sakrustotiem ragiem,” viņš sacīja dokumentālajā filmā.

Citi eksperti norādīja, ka karaļnama jaunā paaudze tiek audzināta līdzvērtīgāk un izdzīvo daudz “normālāku” bērnību, kas palīdz mainīt priekšstatus par mantinieku un “rezervistu” lomām.

Karalienes Elizabetes II bijusī preses sekretāre Eilsa Andersone piebilda, ka Velsas prinča bērniem “būs vairāk brīvības un izvēles iespēju nekā viņu tēvam”. Ja viss izdosies, kā iecerēts, tas varētu pārtraukt vēsturiski sakņojušos sāncensību karaļnamā.  

Vēsturiskie piemēri

Pirms trim paaudzēm karalis Edvards VIII un viņa jaunākais brālis Džordžs VI sarāva attiecības pēc tam, kad Edvards 1936. gadā atteicās no troņa, jo viņam neļāva apprecēt amerikāņu sabiedrības dāmu šķirteni Volisu Simpsoni.

Šis lēmums piespieda “rezervistu” Džordžu kļūt par karali — uzņemties lomu, kurai viņš nebija gatavots un kuru pats nevēlējās.

Abi brāļi bija neapmierināti ar savu likteni un vainoja viens otru, kas noveda pie attiecību pilnīgas sabrukšanas.

Arī nesenākā vēsturē Endrū bija “rezervists” savam vecākajam brālim karalim Čārlzam. Lai gan princese Anna bija otrais bērns, toreizējie likumi noteica, ka nākamais rindā ir dēls.

Princese Mārgareta, kura nomira 2002. gadā, arī esot jutusi zināmu neapmierinātību ar savu “rezervistes” lomu, lai gan ar māsu karalieni Elizabeti II viņai saglabājās ciešas attiecības līdz pat mūža nogalei.

Tīna Brauna rakstīja: “Mārgareta bija vienīgais cilvēks pasaulē, kurš Elizabeti vienmēr uztvēra kā līdzvērtīgu — viņas dalījās noslēpumos, žēlojās par māti un raudzījās uz pasauli caur to pašu īpašo karaļnama prizmu.”

Tomēr, kā norāda rakstnieks Endrū Mortons, Mārgareta reiz teikusi: “Es nekad neesmu cietusi no “otrās meitas sindroma”, bet mani vienmēr kaitināja, ka esmu tikai “jaunākā māsa”.”

Princis liek uzsvaru uz ģimeni, nevis karaļnama prasībām

Tagad Viljams un Ketrīna mērķtiecīgi cenšas nodrošināt, lai viņu trīs bērni augtu pēc iespējas normālākā vidē, brīvi no “rezervistu” lomas spiediena.

Intervijā ar aktieri Judžīnu Leviju aizvadītā gada oktobrī princis Viljams atzina, ka vēlas darīt visu iespējamo savu bērnu labā un izvairīties no kļūdām, ko pieļāvuši viņa vecāki.

“Man ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi,” norādīja Viljams. “Jo man pati svarīgākā ir mana ģimene. Viss ir saistīts ar nākotni — ja bērniem jau no paša sākuma nedod laimīgu, stabilu un drošu vidi, tas vēlāk var radīt grūtības. Mēs cenšamies viņiem nodrošināt drošību un stabilitāti, kas viņiem nepieciešama.”

Atgriezties atpakaļ