Mājas vecākais – iespējamā misija

22.07.2025 Informējot par savu darbību un pakalpojumiem, SIA “Rēzeknes namsaimnieks” (“RN”) bieži skaidro, ka, lai risinātu konkrētus mājas uzturēšanas jautājumus, mājas vecākajam ir jāvēršas pie sava namu pārvaldnieka. Daudziem rodas jautājums – ko darīt, ja mājas vecākais nav ievēlēts, un kādi vispār ir viņa pienākumi un kompetences?

Vispirms jāakcentē, ka mājas vecākā vai mājas padomes esamība būtiski veicina efektīvāku un ātrāku komunikāciju starp namu pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu. Ja mājas vecākā vai mājas padomes nav, katrs īpašnieks pārstāv tikai savas personīgas intereses, taču, lai pieņemtu lēmumu, kas skar visus konkrētas mājas iedzīvotājus un uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanu, ar vienu balsi nepietiek. Šajā gadījumā lēmumu pieņemšanas process un tālākā rīcība prasa ilgāku laiku.

Piemēram, pagalmā ir nepieciešams salabot un nokrāsot soliņu. Ja ir pilnvarots mājas vecākais (pilnvaras nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība), pietiks ar viņa iesniegumu, lai darbi tiktu uzsākti. Ja mājas vecākā vai padomes nav, pat nelieliem darbiem ir jāveic dzīvokļu īpašnieku aptauja vai jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulce. Tā ir neracionālā laika un cilvēkresursu izmantošana, īpaši situācijās, kuras varētu atrisināt vienkāršākā veidā. Jāņem vērā, ka mājas apsaimniekotājs nevar patstāvīgi lemt par mājas uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad jāveic neatliekami avārijas darbi.

Līdzīga situācija rodas apkures pieslēgšanas vai atslēgšanas laikā. Mājas vecākais, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli un vēlmes, iesniedz pieteikumu namu pārvaldniekam, un jautājums tiek atrisināts īsā laikā. Ja mājas vecākā nav, nepieciešams vismaz kolektīvs iesniegums. Vai kāds iedzīvotājs šādā situācijā būs gatavs uzņemties iniciatīvu, uzrakstīt iesniegumu un savākt parakstus no dzīvokļu īpašniekiem? Visbiežāk – nē.

Mājas vecāko vai padomi iespējams ievēlēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā, kā arī noteikt pilnvaru apjomu un, ja dzīvokļu īpašnieki to uzskata par nepieciešamu, atlīdzību par atbildīgo darbu. Jāapzinās, ka mājas vecākā vai padomes ievelēšana ievērojami atvieglo procesus, kas saistīti ar mājas un tās teritorijas uzturēšanu un labiekārtošanu. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki automātiski tiek izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesa. Mājas vecākā vai padomes pilnvaras ir ierobežotas, un, lai gan tas nenotiek bieži, mēdz būt situācijas, kad mājas vecākā viedoklis nesakrīt ar citu dzīvokļu īpašnieku redzējumu par prioritāriem darbiem. Piemēram, mājas vecākais iestājas par autostāvvietas izbūvi, kamēr mājā tek jumts, brūk un drūp balkoni vai ir citas neatliekamās problēmas, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šādā gadījumā rīcība ir skaidra – jebkurš dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie sava namu pārvaldnieka un ierosināt attiecīgā jautājuma apspriešanu mājā kopsapulcē vai aptaujas veidā.

Mājas padome ir īpaši efektīvs risinājums lielās daudzdzīvokļu mājās – sākot no 60 dzīvokļiem un vairāk , kad katrā kāpņu telpā ir pilnvarots pārstāvis, kurš komunicē ar saviem kaimiņiem. Tas ļauj sadalīt pienākumus un operatīvāk pieņemt lēmumus.

Rēzeknē ir palicis neliels māju skaits, kurās līdz šim vēl nav ievēlēts mājas vecākais vai mājas padome. Un godīgi sakot – būt mājas vecākajam nav viegls uzdevums. Tā ir atbildība, iniciatīva, personīgā laika ieguldījums, vēlme uzlabot dzīves vidi ne tikai sev, bet visiem mājas iedzīvotājiem. Bet tik un tā, viss, kas notiek mājā, ir visu iedzīvotāju gribas un vienošanās rezultāts. Īpaši svarīgi, lai kaimiņi spētu sadarboties, diskutēt, izteikt priekšlikumus un izturēties ar cieņu vienam pret otru. Tas ir priekšnoteikums tam, lai mājas uzturēšanas darbi tiktu īstenoti plānveidīgi un kvalitatīvi.

Varbūt tieši tagad ir īstais brīdis padomāt par mājas vecākā vai padomes ievēlēšanu un kļūt par īstiem saimniekiem savā daudzdzīvokļu mājā? Tā ir iespējamā misija! Ir vērts to apsvērt!

Atgriezties atpakaļ