Policija Rēzeknes novadā joprojām atklāj nelegālus zvejas rīkus

04.08.2026 Marta Puzāka, LSM.lv Latgale sadaļas redaktore Aprit gads, kopš Rēzeknes novada pašvaldības policisti līdztekus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai regulāri dodas reidos arī pa publiskajām ūdenstilpēm, uzraugot zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Šī funkcija ir deleģēta visām Latvijas pašvaldībām. Apgūstot darbu ar droniem un citu modernu aprīkojumu, šogad izcelti vairāk nekā 35 nelegāli zvejas rīki, kas apliecina, ka maluzvejniecība reģionā joprojām ir aktuāla problēma.

Rēzeknes novada pašvaldības policijas pārstāvji reidu Maltas pagastā uzsāka, virs Černostes ezera palaižot dronu. Tas ļauj ātri pārskatīt plašu teritoriju un pamanīt aizdomīgas vietas, kur varētu būt izvietoti nelikumīgi zvejas rīki. 

"Sākumā mēs izlidojam ar dronu, ja ir piemēroti laikapstākļi. Uzreiz var redzēt, tas ir kā lietišķais pierādījums. Var nofilmēt, fiksēt, ja nodarbojas ar nelegālām darbībām," norādīja Rēzeknes novada pašvaldības policijas inspektors Artūrs Semjonovs. 

Pašvaldības policija Rēzeknes novadā reidos pa ūdenstilpēm aizvadījusi tikai pirmo gadu, jo pērn ar Valsts zivju fondu iegādāts ne tikai drons, bet arī laiva ar dzinēju, elektromotors ar akumulatoru, glābšanas vestes un cita veida aprīkojums, kas darbu ļauj veikt efektīvāk. Tāpat neizpaliek paštaisīti palīgrīki. 

"Nelegālus tīklus meklējot, izmantojam paštaisītu enkurīti ar zobiem, tautā sauc par "kaķi". Tas ir domāts tāpēc, ka parasti tīkli ir paslēpti zem ūdens bez visādām atpazīšanas zīmēm. Un tad to "kaķi" velk pa grunti, tas aizķeras, un tādā veidā nelegālo tīklu var atrast, izcelt laukā," turpināja Semjonovs.

Šādas pārbaudes vasarā notiek vidēji divas reizes nedēļā. Policisti dodas gan uz nejauši izvēlētiem ezeriem, gan uz vietām, par kurām ziņojuši iedzīvotāji. Rēzeknes novada pašvaldības policija uzrauga 37 ezerus un 43 publiskās upes. Ikreiz sanāk pamanīt kaut ko aizdomīgu. Visbiežāk tiek konstatēti tieši tīkli. 

"Ir arī vēžu murdi. Tīkli gadās pat pa simt un vairāk metriem. Diezgan pagari," norādīja Rēzeknes novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Gunārs Korševskis. 

Rezultāti rāda – problēma joprojām ir aktuāla. Kopš sezonas sākuma no ūdeņiem izcelti jau 34 nelegāli zvejas rīki – 27 tīkli un septiņi murdi. "Tagad jau mazāk nekā pagājušā gada sākumā, kad tikko laivu iegādājāmies. Katrā ezerā pa četriem pieciem tīkliem ielikts. Ir ļoti daudz, tagad mazāk ir palicis," turpināja Korševskis. 

Vienlaikus pārkāpumi nav saistīti tikai ar maluzveju. Bieži tiek konstatēta arī makšķerēšana bez licences, kā arī atļautā makšķeru skaita pārsniegšana. 

Pašvaldības policisti atzina – visus ezerus nepārtraukti uzraudzīt nav iespējams, jo deviņiem pašvaldībā esošiem policistiem jāveic arī daudzi citi pienākumi.

"Nepietiek [resursu], protams. Mums ir krietni pamaz cilvēku. Mēs [esam] deviņi policisti, pamaz tas ir, bet cerības ir, ka palielinās kadrus, jo tagad no Valsts vides dienesta pāriet funkcijas par atkritumiem – principā visi sadzīves atkritumi ir mūsu kontrolē. Arī no Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas pārnāca par mājdzīvniekiem, par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Slodze ir palielinājusies," norādīja Korševskis. 

Arī citās Latvijas pašvaldībās malu zvejniecība ir aktuāla. Kā norādīja Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles vadītājs Jānis Lasmanis, pērn visā valsts teritorijā vides dienests izcēlis 1160 nelegālos zvejas rīkus, uzsākti arī 600 administratīvie procesi. Tādēļ vides dienests ļoti novērtē sadarbību ar pašvaldības policiju kontroles funkciju nodrošināšanā. 

"Ir reizes, kad ir nepieciešama policijas klātbūtne, lai pasargātos no kaut kādām agresīvām darbībām, piemēram, jo pašvaldības policijai jebkurā gadījumā ir vairāk tiesībsargājošo pilnvaru nekā Valsts vides dienestam, un tas ir ļoti liels atbalsts. Bieži vien arī sadarbība ir tas, ka vietējiem inspektoriem uz vietas ir jau personīgi kontakti izveidojušies. Vienīgā nianse ir tas, ka ne visās Latvijas pašvaldībās šī pašvaldības policija strādā visu diennakti visu nedēļu," skaidroja Lasmanis. 

Lai arī kontroli iekšzemes ūdeņos nodrošina ne tikai Valsts vides dienests, pašvaldības policija, Valsts policija un Dabas aizsardzības pārvalde, arī paši iedzīvotāji aicināti ziņot par aizdomīgām darbībām, izmantojot lietotni "Vides SOS".

Atgriezties atpakaļ