Komisija virza "Gors" likumprojektu bez garantēta valsts finansējuma

10.09.2026 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt skatīšanai parlamentā otrajā lasījumā Rēzeknes koncertzāles "Gors" likumprojekta variantu bez garantēta valsts finansējuma.

Komisijas atbalstītā redakcija paredz aizsargāt koncertzāles nekustamo īpašumu un noteikt Kultūras ministrijas (KM) iesaisti tās pārvaldībā, taču likumā netiks garantēta pastāvīga valsts finansiālā līdzdalība "Gora" darbības nodrošināšanā.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka "Gors" ir valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centrs - akustiskā koncertzāle. Komisija atbalstīja priekšlikumu likuma mērķos paredzēt latgaliešu rakstu valodas, latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Komisijas atbalstītajā redakcijā "Gora" darbība saistīta arī ar nacionālās drošības stiprināšanu, veicinot sabiedrības labklājību un stabilitāti, kā arī brīvu un demokrātisku attīstību Latvijas austrumu teritorijā.

Latgales vēstniecības "Gors" darbībai vajadzīgais nekustamais īpašums Pils ielā 4, Rēzeknē, ir pašvaldības īpašums. Likumprojekts paredz pašvaldībai aizliegt to atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Atsavināšanas aizliegums neattiektos uz gadījumu, ja īpašums tiktu atsavināts par labu valstij.

"Gora" darbību arī turpmāk īstenotu Rēzeknes pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība. Pašvaldībai ar KM būtu jāsaskaņo ar kapitālsabiedrību slēgtā deleģēšanas līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšana. KM deleģēšanas līguma projektu būtu jāizvērtē un atzinums jāsniedz mēneša laikā. Deleģēšanas līgumu varētu noslēgt tikai pēc pozitīva ministrijas atzinuma saņemšanas.

Arī "Gora" pārvaldnieka reorganizācija vai likvidācija, kā arī kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana vai apgrūtināšana būtu iespējama tikai pēc pozitīva KM atzinuma saņemšanas. Noteikta kārtība paredzēta arī pārvaldnieka valdes locekļa izraudzīšanai. Valdes locekli izraudzītos atklātā konkursā un amatā ieceltu uz pieciem gadiem, bet pilnvaru termiņu bez jauna konkursa vienu reizi varētu pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

Komisijas sēdē diskusijas raisīja valdes locekļa kandidātu nominācijas komisijas sastāvs. Saeimas Juridiskais birojs sākotnēji rosināja tajā iekļaut divus Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārstāvjus, vienu KM pārstāvi, kā arī pa vienam Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas un Latvijas Mūzikas padomes pārstāvim.

Deputāti diskutēja, vai likumā būtu nosaucamas konkrētas organizācijas. Kā alternatīva tika apspriesta iespēja nominācijas komisijā iekļaut divus kultūras nozari pārstāvošu organizāciju deleģētus pārstāvjus. Sēdes laikā deputāti vienojās par komisijas priekšlikuma izstrādi, vienlaikus atzīstot, ka vēl jāprecizē kultūras nozares pārstāvju izraudzīšanās kārtība.

Likumprojekts arī paredz, ka pārvaldnieka valdes locekli no amata varētu atsaukt tikai pēc pozitīva KM atzinuma saņemšanas. Ministrijai šāds atzinums būtu jāsniedz septiņu dienu laikā.

KM vērtētu, vai dokumenti atbilst valsts kultūrpolitikai un deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Savukārt budžeta izlietojumu tā pārbaudītu tikai attiecībā uz šo uzdevumu veikšanai piešķirto valsts finansējumu.

Pret šādu kārtību sēdē iebilda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis un Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Tutins ("Kopā Latvijai"/LPV). Viņi norādīja, ka KM faktiski tiktu piešķirtas veto tiesības jautājumos, par kuriem finansiāli un juridiski atbild pašvaldība.

Savukārt likumprojekta atbalstītāji uzsvēra, ka īpašs valsts iesaistes mehānisms nepieciešams, lai aizsargātu Latgales vēstniecības "Gors" darbības mērķus un nodrošinātu tā atbilstību valsts kultūrpolitikai.

Likumprojekts paredzētu arī KM tiesības "Gors" pārvaldniekam deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus kultūras un kultūrizglītības jomā, kā arī latgaliešu rakstu valodas un latgaliskās identitātes saglabāšanā, aizsardzībā un attīstībā. Ministrija uzraudzītu arī komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanu attiecībā uz "Gors" darbībai piešķirto publisko līdzekļu izmantošanu.

Sēdē opozīcijas deputāte Jekaterina Drelinga bija rosinājusi likumā noteikt paredzamu un mērķtiecīgu valsts budžeta līdzdalību, kā arī nostiprināt principu, ka valsts piedalās "Gors" darbības finansēšanā. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone sēdē norādīja, ka šogad "Gora" darbībai no Valsts kultūrkapitāla fonda daudzfunkcionālo centru mērķprogrammas paredzēti 240 000 eiro, savukārt Rēzeknes pašvaldības finansējums ir 750 000 eiro.

Pēc Vilsones paustā, KM var apliecināt, ka līdzšinējais valsts atbalsts tiks turpināts esošajā apmērā, ik gadu to vērtējot mērķprogrammas konkursā. Viņa uzsvēra, ka ministrija nevarot apstiprināt papildu finansiālās saistības kā likumā noteiktu pienākumu.

Komisija pirms otrā lasījuma izskatīja 24 Saeimas Juridiskā biroja, kultūras ministra un deputātu priekšlikumus.

Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai otrajā lasījumā. Plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 22. septembris.

Atgriezties atpakaļ