Austrumu pierobežas miestiņu galvenā problēma – tukšums

27.08.2026 LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" Latvijas robežas garums ar Krieviju ir teju 300 kilometri, un tas ir vairāk nekā no Rīgas aizbraukt līdz pašai robežai. Dzīve blakus agresīvajam kaimiņam visnotaļ atstāj savu iespaidu, taču šajā Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sērijā ne par droniem un robežas drošumu, bet par vietējo iedzīvotāju ikdienu dažādu sarežģījumu skartajā Latvijas reģionā. 

Viļakā žoga otrā puse nebiedē

No Viļakas līdz Krievijai ir aptuveni 8 kilometri. Iedzīvotāju skaits – ap 1100. Tā ir pavisam neliela pilsētiņa, kur stārķus var sastapt vairāk nekā cilvēkus. Tur dzīvo Santa un Alvis, kuru ģimenē tagad ir arī desmit mēnešus vecais Aloīzs. Abi ir uzņēmēji. Kopā ar Alvi iekopta Viļakas ezera apkārtne un izveidota atpūtas vieta "Ezertūre", ierīkotas atpūtas mājiņas viesiem.        

Bet kā ar to Krieviju, kas blakus? Santa atzīst, ka brīdī, kad parādījās pirmās ziņas par droniem, bijis dīvaini un sāpīgi arī biznesam. Viesu kritums jūnijā pret iepriekšējo gadu – par aptuveni trešdaļu. Bet tūristu no Krievijas viņiem neesot, un žoga otra puse viņus nebiedē.   

"Mums ir vairāki lauki gar pašu Krievijas robežu. Un tad man ir ļoti interesanti strādāt uz tiem laukiem, jo ir tā, ka Latvijas puse visa ir sakopta, lauki nopļauti, apstrādāti, krūmi izgriezti. Un, kad tu paskaties pāri robežai, tur ir tikai purvs. Tur nekā nav," saka Alvis. 

Runājot par nākotni, drošības ziņā viņi paļaujas uz Latvijas aizsardzību un sabiedrotajiem, taču otra lieta, ar ko pavisam noteikti būs jārēķinās, ka apkārt kļūs tukšāks un tukšāks. Skolā, visticamāk, viņu mazais Aloīzs jau ies Balvos. 

Kupravā – tukšums 

No Kupravas līdz Krievijai ir aptuveni 20 kilometri. Iedzīvotāju skaits – ap 200. 

Tas ir pavisam neliels ciemats, kas uzskatāmi apvieno spožumu un postu. Spožums tur bija padomju laikos, kad uzcēla pamatīgu drenu cauruļu rūpnīcu ar dzelzceļa līniju, kas caurules pa taisno veda uz Padomju Krieviju. Strādnieku bija vairāk nekā 2000, dzīvojamās mājas un liela skola. Tagad no rūpnīcas palicis vien rēgs. Skolai, lai to neizdemolētu, aizmūrēti logi. Dzīvojamās mājas – vairākas pat līdz galam neuzceltas. 

Pie kādas dzīvojamās mājas sastaptais vietējais iedzīvotājs Juris savulaik strādājis milzu rūpnīcā, bijis elektriķis. Pašlaik dzīve esot diezgan vienmuļa, taču Juris priecīgs, ka viņam ir lauki, kuros var ko iestādīt. Viņam esot arī sieva, kura mīlot Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Bet kur sieva ņem to Putinu? "Aizliegtais paņēmiens", ieintriģēts par Putinu, pa ceļam sāk grozīt mašīnas radio. Un tajā uztver radio "Rossija". Tur pavisam skaidri varēja uztvert un uzzināt, cik grādu būs Maskavā, cik labi Krievijai veicies pasaules čempionātā ūdenspolo un cik ļoti teroristiska valsts esot Ukraina.

Baltinavā jaunās paaudzes neturas 

Baltinava. Līdz Krievijai aptuveni 6 kilometri. Iedzīvotāju skaits – ap 400. 

Baltinava zīmīga ar vairākām lietām. Šī vieta, kad 1920. gadā dalīja Abrenes apriņķi, tomēr palika Latvijas pusē. Tāpat tieši ar Baltinavu tiek saistītas vairākas senās latgaliešu muzikālās mantojumu tradīcijas. Piemēram, psalmu dziedāšana bēru rituālos. 

Kādā dārzā Baltinavā saimnieko vietējā iedzīvotāja Irina. Viņa dzimusi Lietuvā, mamma lietuviete, tēvs latvietis, bet Baltinavā dzīvo jau vairāk nekā 60 gadus. Dēls ir Rīgā, meita Skotijā. Jaunākās paaudzes jau te uz vietas vairs neturoties. 

Vai bail no droniem?  "Man vairs nav bail ne no kādiem droniem. Es karā dzīvoju. Tur gan bija baisi. Es taču atceros karu. 

Atceros, kā mēs sēdējām ierakumos, kā bērni lēca ārā. Mums pa dibenu sadeva un lika skriet, jo lidoja lidmašīnas," stāstīja Irina. 

Kārsava – viena no latgaliskākajām vietām 

Kārsava. Līdz Krievijai 7 kilometri. Iedzīvotāju skaits: ap 1800.

Arī pavisam neliela pilsētiņa, glīti sakopta, ir sporta laukumi, ir sava estrāde un parks. Tā īpaša ar to, ka tieši Kārsava tiek uzskatīta par vienu no latgaliskākajām vietām. Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem tieši šeit pirmoreiz latgaliešu valodā parādījās arī ielu jeb īlu nosaukumi. Un vēl šejienes dārgums – pavisam netālu no Kārsavas Rogu kara kapu pilskalns, kurā fiksētas arheoloģiskas liecības par senajiem latgaļiem. 

Arī Goliševā ir cilvēki, kas tai neļauj izmirt pavisam 

Goliševa. Līdz Krievijai 200 metri – uz Krieviju var aiziet kājām, un te arī savulaik darbojies robežkontroles punkts Aizgārša, kas gan tagad ir slēgts. Iedzīvotāju skaits ap 160. Etniskā sastāva ziņā šī ir viena no krievvalodīgākajām vietām pierobežā. 

Sādža pie sādžas, liela daļa pamestas. Robežas malā pareizticīgo baznīca. Viss pārējais ir vai nu Kārsavā – no šejienes 15 kilometri, vai nu Ludzā – turp 30 kilometri. 

Un tomēr arī šeit ir cilvēki, kas neļauj šādām vietām izmirt pavisam. Jeļena ir piecu bērnu mamma, kurai viena daļa dzīves ir Ludzā, kur viņa strādā par sporta skolotāju bērnudārzā. Tur skolā iet arī viņas bērni. Bet otra daļa dzīves paiet šeit. Te ir viņas dzimtas mājas, izbūvēti arī apartamenti, kur cilvēki var nakšņot, bet galvenais, ir visādi projekti, ar kuriem viņa cenšas iekustināt vietējo sabiedrību. 

Mērdzenē aktīvi saimnieko 

Mērdzenes pagasts. Līdz Krievijai apmēram 12 kilometri. Iedzīvotāju skaits ap 500. 

Mērdzenē "Aizliegtais paņēmiens" ieradās laikā, kad vīri kūla labību, bet sievas gatavoja ēst. Tur saimniekoja Svetlanas un Jāņa ģimene, kuriem pašiem liels dārzs un labības lauki. Veikalā tikai pienu pērkot. Kopējā saimniecības platība ir 270 hektāri.

Ludza – lielākā apkaimes pilsēta

Ludza. Līdz Krievijai aptuveni 30 kilometri. Iedzīvotāju skaits: ap 7400. 

No tuvākajām pierobežas pilsētām Ludza ir vislielākā, un šoreiz tur svētkos valdīja liela rosība. Kāda krāsotāja līdz svētdienas dievkalpojumam  steidza nokrāsot Ludzas centrā esošās pareizticīgās baznīcas kupolus, bet pilsētas parkā kūpēja ēdinātāju grila dūmi. Bērni dzīvojās pa piepūšamajām atrakcijām. Tapa fotogrāfijas pie Ludzas mākslas darbiem. Un ik pa laikam iegaudojās sirēnas – svētkos savu saimniecību vietējiem izrādīja robežsargi, policisti un zemessargi. Visam pa vidu grozījās arī politisko spēku pārstāvji, jo tuvojās Saeimas vēlēšanas.

Arī Zilupē paliek arvien tukšāks

Zilupe. Līdz Krievijai 3 kilometri. Iedzīvotāju skaits ap 1200. 

Arī Zilupē viss glīts un sakopts. Pilsētiņas centrā acīs gan iespiedās divi monumenti – piemiņas vietas Lielā Tēvijas kara upuriem, uz viena no kuriem aizvien Padomju Savienības simboli – sarkanā zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs. Tie aizliegti ar likumu, bet te tomēr vēl ir. 

Raidījums viesojās arī Zilupes katoļu baznīcā, kas uzcelta teju no jauna pirms aptuveni septiņiem gadiem, un iepazinās ar priesteri Vitāliju. Vitālijs dzimis un bērnībā audzis turpat Zilupē, tad izskolojies un atgriezies. 

"Tolaik bija daudz vairāk cilvēku. Tagad, piemēram, tu vari iziet uz ielas un nesastapt nevienu. Jā, bet kādreiz bija. Atceros, ka manā laikā bija ap 500 skolēniem kopā vidusskolā, bet tagad ir mazāk nekā divi simti, pusotrs simts. Un tie bērni ir skolā atvesti no apkārtējiem ciematiem. Kādreiz bija vēl skolas apkārt, bet tagad tur nav nekā," stāstīja Vitālijs. 

Mainījusies esot arī pati pierobeža. No šejienes netālais lielais robežkontroles punkts Terehova, kur kādreiz aumaļām turp un atpakaļ plūda kravas, tagad pavisam tukšs. Lielais ceļš kā izmiris. Arī biznesa apkārtnē vairs nav. 

Atgriezties atpakaļ