Austrumu pierobeža: solījumi atduras pret naudu un robežām

10.08.2026 Anna Luīze Ruskule, Latgales redakcijas analītiskās pētniecības žurnāliste Saeimas deputāti piektdien, 7. augustā, Krāslavā sprieda par Austrumu teritorijas attīstības likumprojektu, kas paredz atbalstu uzņēmējiem, investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai Latgalē un Alūksnes novadā. Sarunā neiztika arī bez domstarpībām – tostarp par to, cik plašai jābūt likuma darbības teritorijai, jo tai vēlas pievienoties arī Jēkabpils un vairākas Vidzemes pašvaldības.

Uzņēmējiem svarīga ieguldījumu drošība un cilvēki 

Pirms sēsties pie viena galda Krāslavā, deputāti apmeklēja vietējo šūšanas uzņēmumu "Nemo". Tas darbojas 1971. gadā celtā ēkā, nodarbina aptuveni 150 cilvēku un savu ražošanu pielāgo Eiropas tirgus pieprasījumam. 

"Vai nu mēs Latgales iznīkšanu, depopulāciju apstādinām, vai arī mēs pieņemam politisku lēmumu. Vai mēs slēdzam skolas, slēdzam slimnīcu un izvedam cilvēkus, vai tomēr mēs nodrošinām viņiem līdzvērtīgu dzīvi, kā tas būtu arī citos reģionos ar  skolām, izglītību, darbavietām, kuras spēj samaksāt konkurētspējīgas algas. Mēs esam muļļājuši šo pusceļu gadiem, gadu desmitiem. Šis ir tas brīdis, jo tiešām droni lido," norādīja SIA "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe. 

Pēc maijā piedzīvotajiem dronu incidentiem joprojām nav skaidrs, kā apdraudējuma gadījumā rīkoties ražotnēm. Topošajam likumam, pēc uzņēmēju domām, būtu jārada arī lielāka drošība ieguldījumiem un jāpalīdz reģionā noturēt darbiniekus un jauniešus. Ar ierastajām atbalsta programmām tam nepietiks. 

"Cerība vienmēr ir. Bet, runājot par saturu, ir jābūt drosmīgam saturam. Tas nedrīkst būt tāds, kāds ir bijis līdz šim. Dažādās atbalsta programmās tam ir jābūt ļoti mērķētam un skaidri saprotamam tā, lai tas saturs uzrunā galvenās mērķgrupas. Kas mums ir vajadzīgs? – Cilvēki, uzņēmēji," atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis. 

Vai paplašināt atbalstāmo pašvaldību skaitu? 

Sēdē neiztika arī bez asākām diskusijām par likuma darbības teritoriju. Pašlaik īpašais atbalsts paredzēts Latgalei un Alūksnes novadam. Taču tam vēlas pievienot arī Jēkabpils, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadus. 

Latgales pašvaldību vadītāji bažījas – paplašinot teritoriju, mazāks atbalsts varētu nonākt līdz pašai pierobežai. 

Neatbildēts ir arī jautājums par finansēm. Likumprojektā iecerēts fonds 50 miljonu eiro apmērā gadā, taču finansējuma avots nav norādīts. Tāpēc Finanšu ministrijas atzinums pašlaik ir negatīvs.

"Redzēsim, kā būs, bet nu es ceru, ka tā valdības izbraukuma sēde, kas bija Lūznavā, bija tikai starta punkts, lai mēs šos 50 miljonus arī dabūtu un būtu pozitīvs atzinums no Finanšu ministrijas pirms trešā, kā minimums, lasījuma šim likumam. Statistika mums ļoti atklāti parāda, kas notiek Latgalē, sevišķi pierobežā, kad tās piecas Latgales pierobežas pašvaldības pēc būtības ir ar skatu tikai uz vienu pusi, uz rietumiem, jo austrumu durvis ir aizslēgtas un cik ilgstoši tās būs aizslēgtas," atklāja Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība).

Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)  iezīmēja skaudro ainu, ka tieši Krāslavas un Augšdaugavas novads ir sociālekonomiski viszemāk attīstītākie Latvijā. Nedaudz labāka situācija iezīmējas Preiļu un Līvānu novados, kā arī valstspilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī, bet demogrāfiskā aina arvien nav iepriecinoša.

Pašvaldībās cer, ka likums būs kompensācija par to, kā šobrīd nav

Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka problēma nav tikai attīstības trūkumā, bet arī tajā, ka pierobežas teritorijām drošības politikas dēļ ir radušies jauni ekonomiskie zaudējumi, kurus tirgus pats neatjaunos. 

"Silenē bija robežkontroles punkts. Tur bija arī mazi uzņēmēji. Bija veikaliņš, kur cepa maizi, bija kafejnīca. Viņiem klienti bija caurbraucošie šoferi, cilvēki, robežsargi, muitnieki. Šobrīd visa tā nav," atzina Augšdaugavas novads domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts ("Latgales partija").

"Viena lieta ir jaunās darbavietas, jauni uzņēmumi, bet otra lieta ir esošajiem [uzņēmējiem] noturēties, nesamazināties, nebankrotēt. Patiesībā mūsu jau nav tik daudz. Es runāju par ražojošajiem, eksportējošiem uzņēmumiem. Mums katram ir savas vajadzības," atzina arī SIA "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe. 

Priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam var iesniegt līdz 23. augustam. Līdz tam plānota kārtējā Latgales apakškomisijas sēde, kur to turpinās skatīt. 

Savukārt deputāti cer, ka likumu šī Saeima pagūs pieņemt līdz oktobra beigām jeb līdz 15. Saeimas sanākšanai. Taču tas, vai politiskajiem solījumiem sekos arī nepieciešamais finansējums, pagaidām nav zināms.


Atgriezties atpakaļ