Patvertnēm Latgalē nauda piešķirta, bet darbi buksē

29.07.2026 Anna Luīze Ruskule, Latgales redakcijas analītiskās pētniecības žurnāliste Latgale "uz savas ādas" izjutusi vairākus gaisa telpas apdraudējumus un nepieciešamību īslaicīgi patverties, piemēram, skolu pagrabtelpās. Līdz ar to arī patvertņu pielāgošana kļuvusi par vienu no steidzamākajiem civilās aizsardzības uzdevumiem. Valsts tam piešķīrusi finansējumu, taču vairākās Latgales pašvaldībās darbi iestrēguši vēl pirms būvniecības sākuma. Vienā nepiesakās būvnieki, citur projektēšana izmaksā negaidīti dārgi, bet pašvaldības arvien jautā – vai par vienu un to pašu summu vispār iespējams pielāgot tik atšķirīgas patvertnes?

Daugavpils: konkursā nepiesakās neviens būvnieks 

Daugavpils pašvaldība savu pirmo iepirkumu desmit patvertņu pielāgošanai izsludināja, taču neviens būvnieks nepieteicās. 

"Pašvaldībai nekas cits neatlika, kā sludināt šo iepirkumu atkārtoti. Ja izmaksas paliek tās pašas, tad pieejamais finansējums, ko dod valsts un pašvaldība, tātad arī. Nekas nav mainījies. Bet otrajā iepirkuma izsludināšanā mēs esam pagarinājuši termiņus, kas attiecas tieši uz šo darbu veikšanu," skaidroja Daugavpils domes izpilddirektore vietnieks Kārlis Rasis.  

Pašvaldība cer, ka atkārtotajā konkursā lielāku interesi radīs garākie termiņi. Taču naudas joprojām ir tikpat. Un tieši finansējumu visas aptaujātās pašvaldības min kā pirmo lielo problēmu. 

Valsts paredz aptuveni 42 tūkstošus eiro vienam objektam. Taču objekti nav vienādi. Vienā pagrabā paredzēts patverties dažiem desmitiem cilvēku, citā – vairākiem simtiem. Vienā pietiek ar kosmētiskiem uzlabojumiem, citā jāmaina ventilācija, elektroinstalācija, kanalizācija un ūdensapgāde. Tieši lielākām patvertnēm ar noteikto finansējumu nepietiek.

"Finansējums ir ierobežots objektam – 42 000 [eiro]. Bet patiesībā ir tā, ka ir objekts, kur var būt 15 cilvēki, tad arī pietiek, bet ir objekts, teiksim, liels, kur ir 500 vai 600, un tie 42 000 [eiro] tur nepietiek arī lielākajai daļai šo darbu," sacīja Rasis. 

To labi ilustrē vienīgā patvertne Daugavas kreisajā krastā, Komunālajā ielā Grīvā. Tajā varētu patverties vairāk nekā 400 cilvēku. Taču, pēc pašvaldības aplēsēm, ar piešķirto finansējumu tur pietiktu vien telpu atbrīvošanai un sakārtošanai, nevis pilnvērtīgai pielāgošanai. 

Ar finansējumu vien problēmas nebeidzas. Pašvaldībām katram objektam jāizstrādā individuāls risinājums un izmaksu aprēķins. Lielākais izaicinājums – inženieriem.

"Jāsagatavo katra šī objekta individuāla tāme, jo situācija ļoti atšķiras gan patvertnes ietilpības ziņā, gan arī aprīkojuma daudzuma ziņā, gan arī pašā sistēmā. Piemēram, tajā pašā ventilācijas sistēmā ir kubatūra, cik skābekļa tur nepieciešams piegādāt. Tie ir dažādi risinājumi katram objektam un, protams, sastādītas visas tāmes, visu izrēķinot. Finansējuma faktiski pietiek tā, lai šīs vadlīnijas būtu izpildītas," atzina Kārlis Rasis. 

Pirmajā kārtā Daugavpils plāno pielāgot piekto daļu jeb 10 objektus no 50, tāpēc pagaidām to dēvē par eksperimentu. 

Rēzekne: viena patvertne izmaksā gandrīz desmitreiz vairāk 

Tikmēr Rēzeknē saka — "pirmie kaķēni ir jāslīcina". Pilsētā Latgales sirdī vēl krasāk redzama finansējuma un reālo izmaksu atšķirība. 

Rēzeknē apzinātas deviņas vietas, kur cilvēki apdraudējuma gadījumā varētu uzturēties dažas stundas. Tur pašvaldība nolēma nevis sadalīt finansējumu starp vairākām vietām, bet koncentrēties vienas lielākas patvertnes pielāgošanu pilsētas centrā. Rezultāts pārsteidza pašus.

"Mēs izvēlētos vienu lielo, kas mums ir šeit pat apakšā kādu 700 cilvēku izvietošanai. Uzrakstījām projektu un pielikām klāt, un tas projekts sanāca ap 377 000 eiro. Iekšā [projektā] bija jāiekļauj visi darbi, kas ir nepieciešami jau  no padomju laikiem – tā ir gan ventilācijas sistēmu pilnīga pārstrādāšana, gan kanalizācijas sistēma, gan ūdens, gan elektrības. Jo tad, kad atvēra iespējamo ūdens padevi, izrādījās, ka pa trubiņām, pa caurumiem viss sāka tecēt un, kad ieslēdza elektrību, tad vienkārši tā tur pazuda un nezin kur aprāvās," skaidroja Rēzeknes mērs Jānis Tutins ("Kopā Latvijai!").

Līdz ar to Rēzeknes pašvaldībai pagaidām patvertņu pielāgošana ir iepauzēta. Problēma neesot vien telpu nolietojumā. Jo līdz ar remontdarbiem jāizpilda arī visas būvniecības, ugunsdrošības, sanitārās un citas prasības. Tieši šeit pašvaldības saskata otro lielāko problēmu – birokrātiju. 

Rēzeknes mērs uzskatīja, ka prasības patvertnēm ir nesamērīgi augstas. "Pagaidām birokrātijas jautājums ir bišķi augstāks un stiprāks nekā cilvēciskais faktors. Valstij būtu jānāk iekšā ar simtprocentīgu šā jautājuma risināšanu, valstij būtu jānāk iekšā ar samazinātām prasībām pret visiem tehniskajiem noteikumiem, kādā veidā tiek izmantotas šīs patvertnes. Sākot no kanalizācijas un beidzot līdz sanitārajiem mezgliem un medicīniskās palīdzības punktam. Tas praktiski reālajā dzīvē nav izpildāms tādā veidā," turpināja Tutins. 

Augšdaugavas novads: projektēšana izrādās pārāk dārga 

Arī Augšdaugavas novadā pirmā iecere apstājās vēl pirms būvdarbiem. Pašvaldība sākotnēji izsludināja iepirkumu tikai projektēšanai. Pretendenti pieteicās, taču iepirkums tika pārtraukts. 

"Summas, kas parādījās pie projektēšanas, tās bija īsti nepieņemamas, tāpēc konkurss bija jānoslēdz. Tāpēc mēs izsludinājām nākamo konkursu uz būvniecību, projektēšanu un autoruzraudzību kopā, un tad rezultāti būs zināmi 29. jūlijā," atzina Augšdaugavas novada pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa. 

Kad noslēgsies iepirkums, tad arī būs redzama reālā situācija, cik kopumā izmaksātu sešu patvertņu pielāgošana Silenē, Vecstropos, Špoģos, Salienē un Ilūkstē. Tomēr ne visiem objektiem nepieciešams pilnvērtīgs būvprojekts, uzskatīja pašvaldībā. 

"Tam ir jāpieiet daudz, daudz vienkāršāk, jo tās nav patvertnes, kurās būs jāuzturas, mēnešiem jādzīvo un tā tālāk. Tas ir uz neilgu laiku. Un, ja tur iekšā, piedodiet, ir kaut kāds dēļu apšuvums sienai. Jā, kāda starpība vai tas dēļu apšuvums sienai ir, vai mēs pēc tam nesīsim tās pašas koka mēbeles iekšā. Tas ir degošs materiāls un tā tālāk. Galvenais, lai ir, kur patverties no šķembām, no sprādzieniem un tā tālāk un lai būtu, kur tās dažas stundas pavadīt, lai būtu labierīcības, lai būtu elektrība pie jebkuriem apstākļiem un kaut minimāli tur ieplūstu svaigs gaiss," turpināja Ļaksa. 

Preiļi: ar skolu patvertnēm vien nepietiks 

Līdzīgu problēmu minēja arī Preiļu novadā. Tur apzinātas 17 iespējamās patvertņu vietas. Pirmajā kārtā remontēs četras — bērnudārzā "Pasaciņa", Preiļu Valsts ģimnāzijā, bijušās Preiļu 2. pamatskolas telpās un Riebiņu Kultūras namā. Kopējais finansējums — ap 187 tūkstošiem eiro. Taču rindā ir nākamie objekti. 

"Ar to nepietiek. Mums ir pāris bērnudārzi un lauku skolas, kur nav nekādu pagrabu, nekā. Tur ir jādomā, ko darīt šādos gadījumos, jo mēs tad, kad bija tas uzlidojums un ziņojums,  attiecīgi sekojām instrukcijām un meklējām tās divu sienu, dubultsienu principu, kur paslēpties. Nu, cik tas droši, mums šobrīd nav īsti skaidrs. Ir jāizvērtē katra esošā iestāde un jāiegulda tur, kur praktiski būs noderīgi, jo šobrīd lielākais jautājums ir – kur patversies daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji?" pauda Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. 

Preiļu pašvaldībā arī uzsvēra, ka būtu nepieciešams finansējums, lai aprīkotu daudzdzīvokļu māju pagrabtelpas. 

"Elementāri kaut vai stundai divām patverties, jo daudz kur ir šie pagrabi, daudz kur nav, bet jāsaprot tas, ka no daudzdzīvokļu mājas cilvēks neskries nakts laikā, divu trīs minūšu laikā meklēt skolas patvertnes. Zem šīm iestādēm tiešām aprīkos tā, lai var personāls, skolēni primāri patverties," turpināja Adamovičs. 

Tikmēr "Rēzeknes namsaimnieks", kas apsaimnieko vairāk nekā astoņus tūkstošus dzīvokļu, savu mājasdarbu izpildījis – tā atzina Rēzeknes mērs Tutins. 

"Kā sākās šīs visas nedienas ar tiem "lidojošiem putniņiem", jau tika runāts ar mūsu māju apsaimniekotāju "Rēzeknes namsaimnieku". Daudzdzīvokļu māju pagrabu telpas, kuras apsaimnieko "Rēzeknes namsaimnieks" un par kurām mēs praktiski esam atbildīgi, viņi ir iztīrījuši un apzinājuši, kur varētu [patverties], kur ne, bet šeit jau tiešām nonāk arī tādā ziņā lieki jautājumi, vai iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājā ļautu izmantot savu pagrabu publisku patvertņu veidošanai," stāstīja Tutins. 

Kamēr Preiļu novadā pirmās četras patvertnes līdz jaunajam mācību gadam plāno pilnībā pielāgot, pašvaldība uzmanīgi seko līdzi citu novadu pieredzei. 

"Viena otra pašvaldība gatavoja tehnisko dokumentāciju, lai šīs patvertnes varētu aprīkot. Divas trešdaļas naudas aizgāja tikai uz tehnisko dokumentāciju. Tas nozīmē, ka būvniecības  risinājumi tur vispār būs kosmoss. Līdz ar to mums vajadzētu aprīkot ātri un elementāri, lai ir gaisa pievade, lai ir divas izejas, lai ir ūdens nodrošināts un īslaicīgās uzturēšanās elements. Es ceru, ka šis process ar valdības atbalstu tiešām tiks vienkāršots. Daži ir nesaprašanā, ko darīt, jo naudas ir minimāli. Tehniskie projekti ir pasūtīti. Es saprotu, ka viena otra pašvaldība lauž līgumu šobrīd un sāk no jauna. Galvenais ir aprīkot elementāri šīs pagrabstāva un pagraba telpas, nevis taisīt kosmosu," skaidroja Adamovičs.

Valdība sola vienkāršot prasības 

Pašvaldību minētās problēmas valdībai nav palikušas nepamanītas. Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) līdz oktobrim izstrādāt tipveida tehniskās specifikācijas patvertņu pielāgošanai.

Iecere ir vienkārša – lai katrai pašvaldībai vairs nebūtu no jauna jāizstrādā pilnvērtīgs tehniskais projekts katram objektam. Vienlaikus līdz gada beigām paredzēts izvērtēt arī normatīvo aktu izmaiņas, kas varētu vienkāršot patvertņu izbūvi. Tas nozīmē, ka daļa problēmu, uz kurām pašvaldības norādījušas jau vairākus mēnešus, valdības līmenī ir atzītas.

Tomēr risinājumi vēl tikai top. Tikmēr pašvaldībām jāturpina īstenot jau iesāktie projekti. Un arī tad, ja visas šobrīd plānotās publiskās patvertnes tiks pielāgotas, atklāts paliek jautājums – vai ar tām pietiks visiem, kam tās varētu būt nepieciešamas?

Atgriezties atpakaļ