Rēzekne aicina pie konkrētas rīcības austrumu pierobežas stiprināšanai

23.07.2026 Otrdien, 21. jūlijā, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Tutins piedalījās Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēdē, kurā tika izskatīts austrumu pierobežas pašvaldību un Latgales un Vidzemes plānošanas reģionu priekšlikumu apkopojums austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanai.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība sagatavojusi 17 priekšlikumus, kuru mērķis ir veicināt ne tikai Rēzeknes, bet visa Latgales reģiona sociālekonomisko attīstību, stiprināt iedzīvotāju drošību un mazināt ģeopolitiskās situācijas radītās negatīvās sekas.

Sēdē tika apspriesta sabiedrības apziņošanas sistēmas pilnveidošana apdraudējuma gadījumos, civilās aizsardzības spēju stiprināšana, patvertņu izbūve un pielāgošana, kā arī nepieciešamo materiālo rezervju nodrošināšana pašvaldībās.

Būtiska uzmanība tika pievērsta austrumu pierobežas teritorijas pievilcības veicināšanai. Pašvaldības aicina īstenot mērķtiecīgas mārketinga kampaņas, mazināt negatīvo informatīvo fonu un uzsvērt, ka Latgali un Latvijas austrumu pierobežu ir droši apmeklēt. Vienlaikus nepieciešami atbalsta mehānismi kultūras, sporta un tūrisma pasākumu organizēšanai, tostarp valsts dotācijas, transporta izdevumu kompensēšana un pasākumu apdrošināšana.

Priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība izveidot kompleksu investīciju atbalsta programmu austrumu pierobežas pašvaldībām, apvienojot Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un citu finansējuma avotu iespējas. Pašvaldības rosina pierobežas teritorijām noteikt labvēlīgākus projektu īstenošanas nosacījumus, samazināt nepieciešamo pašvaldību līdzfinansējumu un nodrošināt papildu atbalstu energoefektivitātes, viedo tehnoloģiju un infrastruktūras projektiem.

Tāpat jāuzlabo transporta un sakaru pieejamība, attīstot ceļu infrastruktūru, sabiedrisko transportu, elektroautobusu izmantošanu, mobilo sakaru pārklājumu un ātrgaitas interneta pieejamību.

Īpaša nozīme ir atbalstam uzņēmējiem un investoriem. Priekšlikumi paredz nodokļu atvieglojumus, administratīvā sloga mazināšanu, nodarbinātības veicināšanu, transporta un loģistikas izmaksu kompensēšanu, investīciju apdrošināšanu pret ģeopolitiskajiem riskiem un Latgalē ražotās produkcijas virzīšanu Latvijas un ārvalstu tirgos.

Sēdē tika skatīti arī jautājumi par mājokļu pieejamību, zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju būvniecību un esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu, slimnīcu un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, kā arī veselības un sociālās aprūpes iestāžu gatavību darbam krīzes situācijās.

Starp priekšlikumiem ir arī lielāka neapliekamā minimuma noteikšana austrumu pierobežā deklarētajiem strādājošajiem, izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšana krīzes apstākļos un finansējums pašvaldību, uzņēmēju, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbības tīkliem un klasteriem.

“Mums nav vajadzīgi deklaratīvi paziņojumi un kārtējie solījumi. Dzīvojot austrumu pierobežā, mēs ikdienā izjūtam ģeopolitiskās situācijas radītos izaicinājumus: iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzņēmējdarbības riskus, investoru piesardzību un nepieciešamību ieguldīt ievērojamus līdzekļus drošībā un civilajā aizsardzībā. Tādēļ no valsts sagaidām konkrētus lēmumus, skaidrus finansējuma avotus un noteiktus izpildes termiņus. Mūsu mērķis ir stiprināt Rēzekni un visu Latgales reģionu, radot apstākļus, lai cilvēki paliktu Latgalē, šeit strādātu, veidotu ģimenes un justos droši par savu nākotni. Prieks, ka jau šodienas sanāksmē divi no mūsu septiņpadsmit priekšlikumiem ir pieņemti darbam,” uzsver Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Tutins.

Respektīvi – Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja uzdeva atbildīgajām ministrijām (Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai Zemkopības ministrijai un VARAM sadarbībā ar ALTUM), izvērtēt iespējas paredzēt papildu atbalstu kredītgarantijām un pārskatīt rezultatīvo rādītāju ieskaitīšanas kārtību uzņēmējdarbības atbalsta programmās 3.3.1. un 5.6.2.

Atgriezties atpakaļ