Rēzekne kritizē KM piedāvāto likumprojektu par "Gora" pārvaldību

02.03.2026 Rēzeknes pašvaldība kritizē Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto likumprojektu par koncertzāles "Gors" pārvaldību.

Pilsētas dome piektdien ārkārtas sēdē vērtēja likumprojektu par nodibinājuma veidošanu Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldīšanai. Sēdē vairākkārt pausta kritika, ka likumprojekta saskaņošanai dots pārāk īss laiks, tāpēc darbiniekiem atzinumu par likumprojektu nācies gatavot ārpus darba laika.

Pašvaldība savā atzinumā nepiekrīt anotācijā paustajam apgalvojumam, ka likumprojekts izstrādāts pārrunu rezultātā.

"Neskatoties uz vairākkārtējiem informācijas pieprasījumiem un lūgumiem sniegt skaidrojumu par izvērtēšanas kritērijiem, stratēģiskajiem apsvērumiem un ekonomisko modeli, KM līdz šim nav nodrošinājusi juridisku un finansiālu pamatojumu piedāvātajām izmaiņām. Šāda situācija rada nopietnas šaubas par normatīvā procesa caurskatāmību un kvalitāti," pauž domē.

Tāpat likumprojekts paredz būtisku pašvaldības īpašuma režīma maiņu, nosakot bezatlīdzības patapinājumu uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku un ieviešot ierobežojumus attiecībā uz īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu. Šāds regulējums faktiski nozīmē ilgtermiņa un nenoteikta laika rīcības brīvības ierobežojumu attiecībā uz stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu, norāda domē. Pašvaldības ieskatā, šāds risinājums nevar tikt pamatots ar deklaratīvu mērķi vien - tam nepieciešama skaidra un pārbaudāma cēloņsakarība starp ierobežojumu un sasniedzamo rezultātu.

"Likumprojekta anotācijā nav pietiekami pierādīts, kāpēc izvēlētais modelis ir vienīgais vai vismazāk ierobežojošais risinājums un kādēļ mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk invazīviem instrumentiem, piemēram, pilnveidojot deleģēšanas mehānismu vai finansēšanas kārtību," pauž domē.

Vienlaikus domes sēdē domes priekšsēdētaja vietnieks un mēra pienākumu izpildītājs Jānis Tutins, atbildot uz opozīcijas jautājumu, komentēja, ka pašvaldībai nav ieceru par "Gora" apgrūtināšanu.

Pašvaldība arī norāda "uz strukturālu nesabalansētību piedāvātajā pārvaldības modelī".

"Demokrātiska pārvaldība nevar aprobežoties ar formālu pārstāvju iekļaušanu padomē. Ja pašvaldība nodod īpašumu bezatlīdzības lietošanā un saglabā ilgtermiņa atbildību iedzīvotāju priekšā, tai jābūt arī samērīgai ietekmei uz stratēģiskajiem lēmumiem," komentē domē.

Pašvaldība arī apgalvo, ka pretējā gadījumā tā kļūst par mantiskā un fiskālā riska nesēju, bet tās ietekme uz gala lēmumiem ir ierobežota. Šāds risinājums rada strukturālu nesabalansētību starp atbildību un lēmumu pieņemšanas varu un ir pretrunā ar labas pārvaldības un atbildības principiem.

Ne mazāk būtisks esot arī finansējuma jautājums. "Likumprojekts deklarē darbības nepārtrauktību un ilgtspēju, taču nepiedāvā skaidru un prognozējamu ilgtermiņa finansēšanas modeli vairāku budžeta gadu perspektīvā. Šāda nenoteiktība rada reālu risku pašvaldības budžetam un apdraud publisko pakalpojumu stabilitāti," vērtē pašvaldība.

Pašvaldība iebilst arī pret likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā. No publiski pieejamās informācijas neesot identificējams konkrēts un objektīvi pārbaudāms pamatojums, kas attaisnotu šāda mēroga strukturālu reformu paātrinātu izskatīšanu.

"Kultūras infrastruktūras pārvaldības maiņa ar ilgtermiņa mantiskām un institucionālām sekām prasa padziļinātu juridisko un finanšu analīzi, kā arī pilnvērtīgu ieinteresēto pušu līdzdalību. Pretējā gadījumā pastāv augsts risks, ka likums nākotnē būs jāprecizē vai jālabo, radot papildu tiesisko un finanšu nenoteiktību," savā atzinumā pauž pašvaldība.

Jau ziņots, ka arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav saskaņojusi likumprojektu par nodibinājuma Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldīšanu un piedāvā paredzēt iespēju nodibinājumam pievienoties arī citiem dibinātājiem.

Ministrija savā atzinumā norāda uz vairākiem neskaidriem formulējumiem. Tāpat VARAM piedāvā likumprojektu papildināt ar normu, kas paredz iespēju nodibinājumam pievienoties arī citiem dibinātājiem pēc tam, kad nodibinājums jau izveidots. Tādējādi tiktu nodrošināta elastība un nebūtu nepieciešami likuma grozījumi, ja rastos nepieciešamība iesaistīt papildu institūciju nodibinājuma darbībā.

Ņemot vērā, ka pašvaldība kā publiska persona nodod nodibinājumam nekustamo īpašumu noteiktu funkciju īstenošanai, VARAM uzskata, ka visatbilstošākais modelis būtu nevis nekustamā īpašuma nodošana patapinājumā, bet gan tā nodošana bezatlīdzības lietošanā.

Ministrija aicina likumprojektā veikt arī citus precizējumus.

Kā vēstīts, topošais Nodibinājuma "Latgales vēstniecība "Gors"" likums paredz pašvaldībai liegumu atsavināt vai citādi apgrūtināt "Gora" ēku.

KM ir izstrādājusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai virza likumprojektu par koncertzāles pārvaldību. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latgales vēstniecības "Gors" kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību, veicinot valsts un reģionālās kultūrpolitikas, sabiedrības saliedētības, vienotas informatīvās telpas un sabiedrības piederības stiprināšanas Latvijas valstij mērķu sasniegšanu.

Paredzēts, ka par profesionālu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu Latgales reģiona iedzīvotājiem būs vienlīdz atbildīgi visi pieci nodibinājuma dibinātāji - KM, VARAM, SIA "Latvijas koncerti", Rēzeknes pašvaldība un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle". Lēmumi tiks pieņemti dalībnieku sapulcē.

Likumprojekts nosaka arī nodibinājuma struktūru, pārraudzību un pārvaldi - nodibinājuma dibinātāji veido padomi, kura savukārt atklāta konkursa kārtībā ieceļ tā valdi - direktoru. Nodibinājuma direktoru ieceļ uz pieciem gadiem, ar iespēju pagarināt termiņu ne vairāk kā vienu reizi uz pieciem gadiem.

Nodibinājuma rīcībā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku tiks nodota likumprojekta mērķa izpildei nepieciešamā manta - Latgales vēstniecības "Gors" nams, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, kustamā manta un aprīkojums, kas atrodas "Gorā" un ir funkcionāli ar to saistīts. Saskaņā ar likumprojektu pašvaldība, kamēr nekustamais īpašums ir nodots nodibinājumam patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, nekustamo īpašumu nevar atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt.

Plānots, ka KM noslēgs ar nodibinājumu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, lai deleģētu valsts kultūrpolitikas uzdevumus. Nodibinājuma uzdevums būs nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību Latgales reģionā, īstenot valsts un starptautiskus kultūras projektus un programmas, nodrošināt profesionālās izglītības procesu un īstenot citus no Kultūras institūciju likumā noteiktām funkcijām izrietošus uzdevumus.

Arī pašvaldība nodibinājumam deleģēs pašvaldības kompetencē esošos uzdevumus. Tostarp nodibinājumam būs jāsniedz iedzīvotājiem daudzveidīgs kultūras piedāvājums un iespēja piedalīties kultūras dzīvē, jāsekmē pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšana un jāsniedz atbalsts kultūras norisēm, jānodrošina interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamība. Nodibinājums īstenos arī citus no pašvaldības kompetencē esošām funkcijām izrietošus uzdevumus.

Nodibinājuma finanšu līdzekļus veido valsts un pašvaldības dotācija, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi, kā arī citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

KM norāda, ka likumprojekta izstrāde notikusi sadarbībā ar VARAM, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem.

Likumprojekts paredz, ka trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās dibinātāji pieņem lēmumu par nodibinājuma dibināšanu, apstiprina tā statūtus, lemj par tam nododamās kustamās mantas sastāvu un ievēlē nodibinājuma pagaidu valdi. Nodibinājuma ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā pieteikumu iesniedz KM.

Atgriezties atpakaļ