FM: Rēzeknei būtiski efektīvi pārvaldīt finanses

31.10.2025 Rēzeknes pašvaldībai būtiski ir virzīties uz efektīvāku finanšu pārvaldību, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu uzņemtās saistības un samazinātu finanšu riskus, pēc Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisijas sēdes informēja Finanšu ministrija (FM).

Trešdien, 29. oktobrī, FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisijas sēde, kurā, piedaloties Rēzeknes pašvaldības vadībai un atbildīgajiem speciālistiem, tika izskatīti jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības finansiālās darbības uzraudzību.

Saskaņā ar pašvaldības iesniegtajām atskaitēm, pašvaldības finanšu situācija vērtējama kā stabila, taču ar augstu finansiālo saistību līmeni. FM secina, ka budžeta izdevumi tiek veikti atbilstoši apstiprinātajiem plāniem, un pašvaldībai nav kavētu maksājumu kreditoriem.

Pašvaldība informēja komisiju par Eiropas Savienības fondu un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzfinansētajiem attīstības projektiem, pie kuriem tiek aktīvi strādāts. Kā nozīmīgāko pašvaldība izcēla industriālā parka izbūvi un jaunu darba vietu radīšanu. Diskusijas raisījās par projektu "Kultūras nama ēkas pārbūve Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē", kura īstenošanas gaitā būtiski ir pārvaldīt identificētos riskus, tostarp nodrošināt papildu pašvaldības budžeta finansējumu projekta pilnvērtīgai pabeigšanai un noteikto mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldībām jau ir zināmi būtiskākie rādītāji, kas ietverti 2026. gada valsts budžeta likumprojektā, komisija aicināja Rēzeknes pašvaldību aktivizēt darbu pie sava 2026. gada budžeta izstrādes un apstiprināšanas. Komisija uzsvēra, ka jaunu pasākumu sākšana, kas rada ietekmi uz turpmāko gadu budžeta izdevumiem, iespējama tikai kopsakarā ar sabalansēta 2026. gada budžeta apstiprināšanu.

Komisijas skatījumā, ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti, primāri īstenojot autonomās funkcijas un, efektivizējot un pārskatot esošos izdevumus, rast līdzekļus attīstības projektu īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Pašvaldībā joprojām ir aktuāli budžeta izpildes disciplīnas jautājumi, tāpēc sēdes laikā tika pārrunātas budžeta plānošanas un izpildes procesa pilnveides iespējas, kā arī Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas progress, informē FM.

Vienlaikus komisija norādīja, ka Rēzeknes pašvaldībai iepriekšējos periodos ir uzņemtas augstas aizņēmumu saistības, kas joprojām ir lielākās starp Latvijas pašvaldībām. Komisija uzsvēra, ka pašvaldībai būtiski ir virzīties uz efektīvāku finanšu pārvaldību, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu uzņemtās saistības un samazinātu finanšu riskus.

Pēc tikšanās ar Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisiju pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) paziņoja, ka no 1. novembra nebūs iespējams atjaunot braukšanas atvieglojumus pilsētas sabiedriskajā transportā iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 60 gadiem.

"Pašvaldībai jāsagaida valsts budžeta pieņemšana un jāizstrādā pašas budžeta projekts. Vēlos uzsvērt, ka mēs neesam atteikušies no bezmaksas sabiedriskā transporta. Darbs pie šīs iniciatīvas turpināsies nepārtraukti un neatlaidīgi, " solīja Bartaševičs.

Jau ziņots, ka Rēzeknes dome nolēmusi šā gada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus palielināt par 1 048 133 eiro.

Tostarp ieņēmumi no dabas resursu nodokļa palielināti par 51 879 eiro, bet nenodokļu ieņēmumi palielināti par 284 883 eiro, tajā skaitā ieņēmumi no pašvaldības īpašuma pārdošanas palielināti par 212 769 eiro. Pašvaldības saņemtie transferti no valsts budžeta palielināti par 556 463 eiro, tostarp dotācijas un mērķdotācijas no valsts budžeta palielinātas par 218 365 eiro.

No valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem palielināti par 338 098 eiro.

Pašvaldību saņemtie transferti no citām pašvaldībām palielināti par 60 500 eiro. Budžeta iestāžu ieņēmumi palielināti par 94 408 eiro, tostarp Rēzeknes pašvaldībai palielināti par 80 140 eiro, Izglītības pārvaldei - par 8280 eiro, Sociālajam dienestam - par 14 366 eiro, Centrālajai administrācijai - par 11 500 eiro, Pilsētvides un attīstības pārvaldei - par 45 994 eiro, Kultūras un tūrisma centram - par 11 400 eiro, bet Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei - par 2868 eiro.

Arī pamatbudžeta izdevumi palielināti par 1 048 133 eiro. Apropriācijas pārdalē starp pašvaldības iestādēm samazināta pašvaldības dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumi. Izglītības pārvaldei Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vajadzībām nav iztērēti 105 566 eiro, kas novirzīti Centrālajai administrācijai pamatbudžeta izdevumiem, tostarp dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem - 30 091 eiro, ārpakalpojumam komunikācijas jomā - 9705 eiro, SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" funkcionālajam auditam - 12 100 eiro, 15 254 eiro novirzīti Pašvaldības policijas pārvaldes pamatbudžeta izdevumiem un 38 416 eiro novirzīti "līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem".

Atgriezties atpakaļ