Rēzeknē slēgs politisko partiju kopbiroju "Rēzeknei BYUT"

20.06.2025 Tenis Bikovskis, Latvijas Radio Latgales studija Pusotru gadu pēc darbības uzsākšanas Rēzeknē darbu plāno pārtraukt apvienotais sešu politisko partiju kopīgais birojs. Lai arī divi no birojā pārstāvēto apvienoto partiju sarakstiem mandātus tikko kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes valstspilsētas domē ieguva, darbs šīm partijām turpmāk būs opozīcijā.

Bet, līdz ar biroja slēgšanu, katrai partijai atsevišķi jādomā par pārstāvniecību un vēlētāju uzrunāšanu šajā pilsētā turpmāk. Jāpiebilst, lielākajai daļai no birojā pārstāvētajām nacionālā līmeņa partijām savu telpu nav arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, kur vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Andrejs Elksniņš un viņa izveidotā reģionālā partija "Sarauj, Latgale!".

Pagājušā gada 9. februārī Rēzeknē tika atklāts sešu politisko partiju kopīgs birojs. Kopējās telpās līdz šim darbojās "Jaunā konservatīvā partija", "Latvijas Reģionu apvienība", "Progresīvie", "Latvijas Zaļā partija", "Nacionālā apvienība" un "Jaunā Vienotība". Tomēr jau šobrīd zināms – no 1. jūlija šāds kopbirojs Rēzeknē savu darbību pārtrauks. 

"Divus mēnešus atpakaļ mēs saņēmām iesniegumu no "Jaunās konservatīvās partijas" ar Le-Gallas parakstu, no "Latvijas Reģionu apvienības" – ar Smiltēna parakstu un "Latvijas Zaļās partijas" – ar Tavara parakstu, ka viņi atsakās no šīm telpām ar šī gada 1. jūliju. Līdz ar to atlikušām trīs partijām, kuras tur palika, – viņām mainās visi līguma nosacījumi, jo līgums tika slēgts ar sešām partijām. Līdz ar to tie līgumi vairs nav spēkā, un mēs par to informējām šīs partijas," teica biroja telpu īpašnieku pārstāvis Jānis Žugovs.

Vienai no partijām, kas no kopbiroja Rēzeknē atsakās – "Latvijas Reģionu apvienība", biroju citur reģionos nav, bet par biroju Rēzeknē maksājuši esot paši partijas biedri, nevis partija no valsts piešķirtā finansējuma.

Turklāt partijas pirms Saeimas vēlēšanām būs konkurentes un šāds birojs vairs neesot nepieciešams.

"Partija lauza līgumu tāpēc, ka acīmredzot konkrētā vieta par attiecīgo samaksu un tehniskais nodrošinājums nu vairs nav aktuāls vai nav pietiekošā līmenī, un līdz ar to līgums tika lauzts," skaidroja "Latvijas Reģionu Apvienības" valdes loceklis Juris Viļums.

No "Latvijas Reģionu Apvienības" Rēzeknes valstspilsētas domē ievēlētā Ināra Groce saka – partiju sadarbība Rēzeknē neaprobežojas tikai ar biroja formātu, un birojs ir tikai viens no instrumentiem, kā būt kopā. "Mums vēl ir arī sociālā vietne "Rēzeknei būt", kas būs un pastāvēs. Un arī, izvērtējot gan biroja izmaksas, gan izvērtējot to, ka mēs varam tikties publiskās vietās, mums ļoti būtiski ir satikt cilvēkus."

Šobrīd neviena no atlikušajām partijām nav izteikusi vēlmi šajās telpās darbību turpināt atsevišķi.

"Mēs šobrīd uzteikuši vēl neesam," saka "Jaunās Vienotības" ģenerālsekretāre Signe Jantone, norādot – viņi ir informēti, ka citas partijas no telpām ir atteikušās. "Esam procesā, jo mums ir jāanalizē arī mūsu izdevumu pamatotība un jāanalizē ieguvums no telpām vai kāda pasākuma.

Tas, ka mēs apsveram iespēju atstāt šīs telpas, nenozīmē, ka mēs samazinām savu līdzdalību un interesi Latgalē, Rēzeknē."

Kopējais no valsts budžeta "Jaunajai Vienotībai" piešķirtais finansējums šogad ir 1 120 000 eiro, "Apvienotajam sarakstam" tas ir 803 761 eiro, bet "Progresīvajiem" – 523 958,4 eiro. Pēc Latvijas Radio rīcībā esošās informācijas katra partija par šo Rēzeknes biroju mēnesī maksāja nedaudz vairāk kā 100 eiro.

Lai arī šajās pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām, "Progresīvie" nevienu mandātu valstspilsētā neieguva, partija Rēzeknē darbu turpinās, lai uz Saeimas vēlēšanām būtu gatavāki, sacīja "Progresīvo" līderis Rēzeknē Jānis Zeltiņš.

"Birojs mums kalpoja ļoti labi, un mēs esam tie, kuri labprāt turpinātu šo sadarbību, taču daži partneri izvēlējās to neturpināt. Ja nebūs potenciāli partneri, kas to grib darīt kopā, tad tas mums būs jādara atsevišķi. Plāni mums ir vērsti tikai uz augšu," norādīja Zeltiņš.

Politikas vērotāji jau iepriekš izteikušies, ka nacionālā līmeņa partijas Latgales reģionā ļoti neaktīvi uzrunā savu vēlētāju.

Arī politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors uzskata, ka partiju birojiem reģionos nozīme ir.

"Partijas, kuras orientējas vairāk uz latviešu vēlētāju, tām, es domāju, ir ideja par lietderības koeficientu, cik daudz man enerģijas iztērēt, lai es dabūtu pretī ievēlētus cilvēkus, un tie viņu resursi nav bezizmēra, kopumā Latvijā partijas ir mazas, arī lielās partijas ir mazas," sprieda Kudors.

"Jaunās Vienotības" ģenerālsekretāre Signe Jantone sacīja – "Jaunā Vienotība" šobrīd plāno partijas aktivitātes Latgales reģionā.

"Es esmu pārliecināta, ka mēs nonāksim līdz redzējumam, vai tās ir telpas, vai tikšanās ar iedzīvotājiem un mūsu pastiprinātāka pozicionēšanās Daugavpilī un citur Latgalē, un esmu pārliecināta, ka mēs pie tā nonāksim," teica Jantone.

Ar izteiktu vairākumu šajās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes valstpilsētā ievēlēja iepriekš par pārkāpumiem budžeta sastādīšanas procesā atstādināto Aleksandru Bartaševiču un viņa pārstāvēto "Kopā Latvijai" un "Latvija Pirmajā vietā", kam cita starpā arī pilsētā joprojām ir sava tikšanās vieta ar vēlētājiem.



Atgriezties atpakaļ