Pašvaldību vēlēšanu gaidās Latgalē sākusies politiskā cīņa

03.12.2024 Lsm.lv Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās Latgalē savu izvēli izdarīja vien trešā daļa balsstiesīgo. Latgales valstspilsētās pārliecinošu uzvaru tolaik guva "Saskaņa". Šobrīd, pusgadu pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām gan Daugavpilī, gan Rēzeknē jau jūtama nopietna cīņa par katru vēlētāju – tiek veidotas pavisam jaunas politiskās apvienības, vietējās partijas sevi meklē plašākos politiskajos ūdeņos jeb ārpus ierastajām pašvaldībām, kā arī parādās jaunas partijas. Daudz kur no iepriekšminētā sadalījušies arī bijušie "saskaņieši".

Novembra nogalē, tikai pusgadu pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Daugavpils Universitātes telpās šībrīža Daugavpils valstspilsētas priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ar 230 paceltām kartītēm "par" dibināja savu reģionālo partiju "Sarauj, Latgale". Jaunais politiskais spēks, par kura priekšsēdētāju likumsakarīgi ievēlēja Andreju Elksniņu, būšot sociāli konservatīva Latgales reģiona partija un, kā teikts programmā, cīnīsies par iedzīvotāju sociālo vienlīdzību, kā arī sola aizstāvēt Latgales kultūras un etnisko daudzveidību.

"Visu šo laiku darbojāmies mūsu pilsētas interesēs, bet šodien ir pienācis tas laiks, kad pacietības mērs ir pilns. Mēs ikdienā sastopamies ar kārtējiem samazinājumiem," – izmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā un samazinājumus reģionālo maršrutu tīklā Latgalē Elksniņš minēja kā pamudinājumu turpmāk iestāties visas Latgales interešu pārstāvniecībā. "Daugavpils, Augšdaugava, Rēzekne, Balvi, Krāslava, Preiļi. Manuprāt, mums šobrīd ir lieliska iespēja izveidot vienotas komandas, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās katrā no minētajām pašvaldībām."

Nevar nepieminēt, ka domē Daugavpils mērs tika ievēlēts kā partijas "Saskaņa" pārstāvis, bet partiju pameta 2023. gada janvārī. Viņa dibinātajā jaunajā partijā iestājušies ne vien Daugavpils domes deputāti, kas līdz šim pārstāvējuši "Mūsu partiju", bet arī citi savulaik no "Saskaņas" ievēlētie domnieki. Tāpat to atbalstījuši bijušie "saskaņieši" arī no citām pašvaldībām, viņu vidū arī bijušais partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs, šī brīža Rīgas domes deputāts. To, kuras pašvaldības vēlēšanu sarakstos Morozovs nākošajās vēlēšanās plānot būt, viņš neatklāja: "Mēs vēl diskutēsim par to. Es neslēpšu, ir bieži vien runāts gan par Rēzekni, gan Daugavpili, gan, protams, arī par Rīgu."

Politisko procesu vērotājs: Elksniņš spēja apvienot gan krievvalodīgos, gan latviešus

Politisko procesu vērotājs un Daugavpils Universitātes docētājs, sociologs Dmitrijs Oļehnovičs atzina – Elksniņš spējis apvienot redzamus cilvēkus Daugavpilī, tomēr iekarot, piemēram, Rēzekni viņam lielu izredžu neesot, jo tur šobrīd trūkst atpazīstamu cilvēku: "Nepieciešams redzēt konkrētus cilvēkus, Daugavpilī mēs jau redzam."

Neskatoties uz dārgo drēbju skandāliem, Elksniņš tomēr spējis apvienot gan krievvalodīgos, gan latviešus.

"Šajā ziņā viņš rīkojas diezgan prasmīgi un zināmā mērā atņēma balsis arī Latvijas Krievu savienībai," norādīja Oļehnovičs. Viņš uzskata, ka Daugavpilī kaut ko piedāvās arī tādas partijas kā "Stabilitātei!" un "Saskaņa", kā arī iepriekš ar "Saskaņu" saistītie Olga Petkeviča un Mihails Lavrenovs, kas tagad pārstāv partiju "Daugavpils – mana pils".

"Viņi arī var kaut ko piedāvāt, bet tomēr vēlēšanu rezultāti Daugavpilī jau viennozīmīgi ir prognozējami," vērtēja politologs.

Citām valstiskajām partijām lielas izredzes neparedz

Kā "Jaunajai Vienotībai", tā citām valstiskajām partijām Daugavpilī arī citi uzrunātie politologi lielas izredzes nesaredz, jo tās līdz šim te ir bijušas gana pasīvas.

Situācija pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām nu tiek labota ar Nacionālās apvienības nodaļas izveidošanu otrajā Latvijas lielākajā pilsētā. To vada Jānis Žugovs.

"Latgale ir tā samērā bezatbildīgi pamesta no latviešu lielajām partijām, un tad mēs nolēmām, ka mums vajag sākt partijas restartu tieši no Daugavpils," pauda Žugovs.

Te novembra sākumā atvērts arī Eiropas Parlamentā ievēlēto Nacionālās apvienības deputātu birojs. Par līderiem Nacionālā apvienība Daugavpilī sauc Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktoru Aivaru Broku un Andreju Zelču, ilggadējo Daugavpils biznesa inkubatora vadītāju. Ja Daugavpilī Nacionālā apvienība cer izveidot atsevišķu sarakstu, tad Rēzeknē partija, tāpat kā iepriekš, apvienosies ar citām līdzīgas vērtības pārstāvošām.

Nepieciešamību šajās pašvaldību vēlēšanās otrajā Latgales valstpilsētā Rēzeknē startēt apvienotos sarakstos pauda arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāve Ināra Groce, tomēr visas tā saucamās latviskās partijas vienā sarakstā apvienoties nevar: "Ja mēs skatāmies iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, tad no tā sauktajiem labējiem spēkiem mums bija trīs saraksti. Viens saraksts, kur bija apvienojušās piecas partijas, ieguva trīs balsis, un pārējie saraksti ieguva pa vienai balsij. Pēc šāda algoritma vienkāršāk ir iegūt pirmo un otro balsi, nekā ceturto vai piekto. Es vispār apšaubu, ka Rēzeknē būtu iespējams vienam labējam vai latviešu veidotam sarakstam iegūt vairāk nekā 51% balsu."

Tāpēc rēzekniešiem jāpiedāvā vairāku partiju apvienību saraksti. Kādi – to Groce vēl neatklāja.

Savu apvienību jau šobrīd ar lielu plakātu un kopīgu nesen atklātu biroju Rēzeknē pieteikusi arī partija "Latvija pirmajā vietā" un Ainārs Šlesers, kas sabiedroto sev atradis atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča pērn dibinātajā "Kopā Latvijai".

"Nu tā tāda neliela cilvēku mānīšana, ka esmu ar jums, bet īstenībā viņš [Šlesers] jau šeit nemaz nebūs," sprieda Groce. Savukārt Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Juris Guntis Vjakse tādu apvienību sauca par treniņu pirms Saeimas vēlēšanām: "To bloku, kurā iesim mēs, praktiski šis tandēms iespaido ļoti nedaudz, jo mūsu vēlētājs ir labēji konservatīvs vēlētājs."

Sola risināt visas problēmas

Kamēr valstiskās partijas un latviskās partiju apvienības par saviem līderiem vēl tikai domā, Bartaševičs un "Kopā Latvijai" saviem vēlētājiem iknedēļas sociālo mediju tiešraidēs sola risināt visas problēmas ne tikai Rēzeknē. Un tā vēl novembrī Latvijas Radio raidījumā "Atvērtie faili" viņš atzina – uz panākumiem cer arī citās pašvaldībās Latgalē un visā Latvijā: "Jo mēs neesam reģionāla partija, mēs pretendējam uz varu valstī."

Par pietiekoši nopietnu spēku, kas varētu stāties arī pretim Eksniņa ambīcijām uz Latgales pašvaldībām, Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde" Bartaševiča un Šlesera savienību sauca arī politologs Juris Rozenvalds: "Politiķis, kurš Latvijā ieguva iesauku "buldozers", un tas ir pietiekami nopietni, līdz ar to es katrā ziņā ar interesi vērošu, kas pašvaldību vēlēšanās notiks Rēzeknē."

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā Latgalē nobalsoja 34% balsstiesīgo, un abās Latgales valstspilsētās pārliecinošu uzvaru tolaik guva "Saskaņa".

Atgriezties atpakaļ