Politika

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas paredzētas nākamajā gadā, notiks no 6. līdz 9.jūnijam, liecina pašreizējās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas ES lietu ministres Jesikas Rosvallas vēstule EP prezidentei Robertai Metsolai.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

Partija "Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Saistībā ar bijušās Padomju Savienības uzvaras Otrajā pasaules karā gadskārtas svinēšanu un pieminēšanu Latvijā kopumā 9.maijā aizturētas 30 personas, sākti 97 administratīvo pārkāpumu procesi un četri kriminālprocesi, informēja Valsts policija.

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Ņemot vērā uz Latvijas–Baltkrievijas, kā arī Lietuvas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, 2. maijā Ministru kabinets atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas līdz 2023. gada 10. augustam Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī.

Valsts drošības dienests (VDD) aicina iedzīvotājus ziņot par 9. maijā plānotām provokatīvām vai prettiesiskām darbībām, informēja dienests.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9.maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) apliecināja politiķis.

Kategoriski izslēgts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.

Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu izvirzīt atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā.

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, apliecināja politiķis.

Aprīļa otrajā pusē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sāks vērtēt vairāk nekā pirms 10 gadiem sāktu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu.

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Krievijas specdienesti arī šogad radīs lielāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai un var pievērst uzmanību sabiedriskajām organizācijām, individuāliem aktīvistiem un uzņēmumiem, kuri iesaistījušies atbalsta sniegšanā Ukrainai, savā pagājušā gada darbības pārskatā norādījis Valsts drošības dienests (VDD).

Saeima 5.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

Baltkrievijas robežsargi ir mēģinājuši apbruņot pat ar šaujamieročiem nelegālos robežpārkāpējus, kas šķērso Latvijas robežu, un pierunāt pārkāpējus īstenot agresiju pret Latvijas robežsargiem. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Valdībai neuzticas 61% Latvijas pilsoņu, savukārt 32% - tai uzticas, izriet no "Eirobarometra" ziemas datiem. Nacionālajām valdībām uzticas aptuveni trešā daļa jeb 32% eiropiešu, bet neuzticas lielākā daļa jeb 63% eiropiešu.

Vērtējot dažādu Kremļa propagandas kanālu reakciju uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdoto aresta orderi smagos noziegumos apsūdzētajam Krievijas režīma līderim Vladimiram Putinam, var secināt, ka šis lēmums "Kremlim ļoti sāp", sociālajos tīklos norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks 31.maijā, informēja Saeimas Preses dienestā. Par 31.maiju kā datumu prezidenta vēlēšanām šodien vienojies Saeimas Prezidijs un Frakciju padome.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā atkārtoti pateicās Latvijai par atbalstu, uzsverot Ukrainas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.

Ģenerālprokuratūra izteikusi brīdinājumu partijai "Latvijas Krievu savienība" (LKS), liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Tas nozīmē, ka šis politiskais spēks nonācis soļa attālumā no tā, lai tiesa varētu lemt par partijas darbības izbeigšanu.

Baltijas valstis var paļauties uz to, ka Vācija tās aizsargās, trešdien vizītes laikā Igaunijā paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

Sestdien Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, notika humanitārā konvoja pavadīšana uz Ukrainu, turp sūtot trīs lielus mikroautobusus, kas piekrauti ar dažādām precēm, aģentūru LETA informēja Latvijas ukraiņu konfederācija "Viče".

Kopš 2022.gada aprīlī Baltkrievijā ieviestā bezvīzu režīma ir apcietināti 18 ceļotāji no Latvijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Rietumvalstīm jāpiegādā iznīcinātāji Ukrainai, intervijā Vācijas žurnālam "Der Spiegel" norādījis Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Kijivā ir spēcīgs signāls Krievijai, it īpaši Putinam, pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Rēzeknes valstspilsētai ir viss vajadzīgais potenciāls, lai kļūtu par Latgales sociālekonomisko,  kultūras un sabiedrības saliedējošo centru. Tomēr pašvaldības vadītāja īstenotās iniciatīvās, publiski paustais viedoklis un valstij nelojālā komunikācija  ierobežo sabiedrības un katra radošo brīvību un uzliek rāmjus, samazina vēlēšanos šeit dzīvot un arī strādāt.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) gatavo nepieciešamo informāciju, lai tuvākajā laikā Saeima varētu lemt par nepieciešamajām izmaiņām likumos, un autovadītājiem par braukšanu reibumā konfiscētos auto varētu nodot Ukrainas armijas vajadzībām, pavēstīja FM pārstāvji.

Latvija atbalstīs Sīrijas iedzīvotājus ar 70 000 eiro zemestrīces izraisīto seku mazināšanai, lēma valdībā.