Krievijā spriež par pilsonības piešķiršanu ārvalstu tautiešiem

Šis šķērslis ir apstāklī, ka šodien «krievu valodas nesēji», kas atrodas ārzemēs, var saņemt Krievijas pasi vienīgi tad, ja viņi atsakās no pašreizējās mītnes zemes pases.

Tādējādi daudzi tautieši, kas turpina dzīvot un strādāt ārzemēs, palikuši aiz Krievijas valstiskuma kuģa borta.

Kā norādījis avots, «šāda prasība saknē ir pretrunā ar Krievijas konstitūciju», ņemot vērā, ka Krievijas likumi ļauj saviem pilsoņiem būt arī citu valstu pilsoņiem.

Prasību par atteikšanos no citas valsts pilsonības bieži vien skaidro ar bažām par sociālo un pensiju garantijām Krievijas iedzīvotājiem.

Tomēr, norādījis avots, jautājumu par pilsonību var izlemt, nekaitējot valsts budžetam un sociālajiem fondiem.

Lai tas notiktu, ir vajadzīgs tik vien, kā pieņemt likumdošanas ierobežojumus pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs un nemaksā nodokļus Krievijas budžetā.

«Krievu valodas nesēju» pasportizācijas ierobežošana tiešā veidā kaitē Krievijas ietekmei uz politisko un sociālkultūras klimatu tajās valstīs, kur krievu diasporas īpatsvars iedzīvotāju vidū ir ļoti būtisks, norāda parlamentārieši.

«Tiesībām uz Krievijas pilsonības saņemšanu ir jābūt katram mūsu tautietim, ja viņš, protams, nav noziedznieks, terorists vai ļaundaris, kas būtu jāpārbauda Federālajam drošības dienestam. Mūsu tautiešiem ir jābūt iespējai piestiprināties pie Krievijas. Un, starp citu, šī iniciatīva nav jauna. Piemēram, tā rumāņi strādā Moldovā un citās valstīs.

Vispār es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu. Galvenais, lai mūsu likumu radītāji to nepārvērstu par kārtējo informācijas izrādīšanos un citiem momentiem, kas spēj visu to sabojāt,» izdevumam sacīja Sabiedriskās palātas loceklis Georgijs Fjodorovs.