Lielbritānija un Francija apspriež miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu

17.01.2025 Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons apspriež britu un franču miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu pēc iespējamas vienošanās par kara izbeigšanu, atsaucoties uz avotiem, ceturtdien vēsta laikraksts "The Telegraph".

Izdevums norāda, ka Makrons atbalsta šo ideju un jau apspriedis to ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Polijas premjerministru Donaldu Tusku.

Dauningstrītas un Elizejas pils pārstāvji nav nenolieguši, ka Stārmers un Makrons pagājušajā nedēļā tikšanās laikā Čekersā apsprieduši šo iespēju.

Tomēr sīkāku informāciju par šīm sarunām Londonas un Parīzes amatpersonas tur slepenībā. Tajā pašā laikā vairāki augsta ranga avoti Lielbritānijas valdībā uzsvēruši, ka Stārmers nav vēl pilnībā piekritis šādam scenārijam.

"Ir jautājumi par to, ko mēs varētu atbalstīt, ko mēs gribētu atbalstīt, un plašāks jautājums par draudiem, ar kādiem šie karavīri varētu saskarties, un par to, vai tā ir eskalācija," izteicies viens no avotiem Vaitholā.

Kamēr jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sola izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Eiropas līderi mēģina vienoties par turpmāko atbalstu Kijivai.

Lielbritānija valdība oficiāli paustā nostāja paredz, ka Rietumu sabiedrotajiem jāturpina sniegt Ukrainai pēc iespējas lielāks atbalsts un ka ukraiņiem pašiem jāizlemj, kad un vai uzsākt miera sarunas ar Krieviju.

Taču privātās sarunās ministri un amatpersonas pieļauj, ka Tramps piespiedīs Ukrainu un Krieviju sēsties pie sarunu galda, norādot, ka tagad tiek apsvērta turpmākā notikumu gaita.

Viena no idejām, kas tagad arvien biežāk tiek apspriesta ne tikai publiski, bet arī aiz slēgtām durvīm Vestminsterā, ir iespējamā miera noteikumu garantēšana, iesaistoties Rietumu bruņotajiem spēkiem.

Izskan pieņēmumi, ka Krievija varētu saglabāt "de facto" kontroli pār sagrābtajām Ukrainas teritorijām, un Eiropas līderi apsver, kā pasargāt pārējo Ukrainu no jebkādiem Krievijas uzbrukumiem nākotnē.

Francija slepenās mācībās izmēģinājusi karaspēka izvietošanu Ukrainā

Francija sarīkojusi slepenas militārās mācības, gatavojoties iespējamai karaspēka izvietošanai Ukrainā, trešdien ziņoja tīmekļa vietne "Intelligence Online".

Mācības "Persée" (Persejs) notika pērnā gada rudenī poligonā Francijā un ilga desmit dienas. Tajās piedalījās aptuveni 3200 īpašo spēku karavīru. Mācību mērķis bija atvairīt iespējamu Krievijas karaspēka izrāvienu Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, norādīja "Intelligence Online".

Mācībām izraudzītā teritorija atgādināja Dņepras upes loku uz ziemeļiem no Kijivas. Mācību dalībnieki pilnveidoja savas prasmes bezpilota lidaparātu izmantošanā un elektroniskajā karadarbībā, liecina "Intelligence Online" rīcībā esošā informācija.

Tajā pašā laikā vairāki mācību dalībnieki bija neapmierināti ar to, ka manevros netika izmantoti FPV droni, un pauda bažas par Francijas ražotāju atpalicību šāda veida bezpilota lidaparātu izstrādē, norādīja "Intelligence Online".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 19.decembrī Briselē ar Eiropas līderiem apsprieda iespējamo miera uzturēšanas kontingenta izvietošanu Ukrainā. Zelenskis atteicās komentēt iespējamās miera uzturēšanas misijas formātu, norādot, ka tas ir sensitīvs jautājums. "Tas ir detaļu jautājums, un mēs apspriežam šīs detaļas," viņš piebilda.

Saskaņā ar ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā esošo informāciju uz Ukrainu varētu nosūtīt Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas militārpersonas. Tajā pašā laikā "Reuters" avoti norāda, ka daži Eiropas līderi uzskata, ka tagad nav īstais laiks pat apspriest šo jautājumu.

Ideja par miera uzturētājiem aktualizējās pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona tikšanās ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu un Zelenski Parīzē 7.decembrī. Saskaņā ar "Reuters" avotiem Tramps noraidīja ASV karavīru dalību iespējamā miera uzturēšanas operācijā, uzsverot, ka tā ir eiropiešu darīšana.

Atgriezties atpakaļ