Kultūra

10. martā Latgales Kultūrvēstures muzejā (3. stāva zālē,Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) tika atklāta Austrumlatgales medību trofeju izstāde.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas mednieku savienību, AS “Latvijas Valsts meži” un VMD Austrumlatgales virsmežniecību, kas vēlas informēt sabiedrību par medību saimniecības attīstību un panākumiem, par mednieku zināšanām un atbildību.

Dziesmu un deju svētku padome plāno izvērtēt iespēju nākamgad paredzēto valsts simtgades svētku biļešu pārdošanu organizēt ar loterijas metodi, svētdien vēstīja "LNT ziņas".

Dziesmu un deju svētku padome šonedēļ lems, kā izveidot biļešu tirdzniecības taisnīgāko modeli, lai biļešu iegādes process neizvērstos skandālā, kā tas bijis iepriekš.

Pēc biedrības “Latgalieši” iniciatīvas, Rēzeknē iesākti būvniecības darbi piemiņas vietas izveidei par godu 1917. gada Latgales kongresa simtgadei.

Pēdējo nedēļu laikā Latgales sabiedrībā sākušās plašas diskusijas par uzrakstiem, ko plānots izveidot uz pieminekļa un kādā latviešu valodas rakstu formā tas būtu darāms.

29. martā plkst.14:00 Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas aleja 102), par godu Jūras spēku 25.gadadienai būs apskatāma ceļojošā izstāde “Jūras spēkiem – 25”, kurā tiks izstādīta foto retrospekcija no 1992.gada līdz 2017.gadam, kā arī Gerdas Stūres un Marta Jurjānes gleznas par jūras tēmu.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Latvijas Jūras spēku flotiles komandieris, patruļkuģa P-09 “Rēzekne” apkalpes komanda un tā krustmāte Inese Pāvule.

26. februārī plkst. 10.00 Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā (Raiņa ielā 29a) notiks tradicionālie slāvu svētki MASĻEŅICA, ko šogad kuplinās viesmākslinieku kolektīvi no pilsētas VeļikijeLuki (Krievija).

Ik gadu, pavadot ziemu un sagaidot pavasari, Rēzeknē gan lieli, gan mazi tiek aicināti piedalīties Masļeņicas svētkos.

Februāra beigās jau devīto reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks”, tādēļ, tuvojoties "Boņuks 2016” ceremonijai, kuras norise būs šī gada 26. februārī Latgales vēstniecībā GORS, noskaidroti balvas pretendenti 17 nominācijās sabiedrības un kultūras, mūzikas un literatūras sadaļās, informē Edīte Husare. 

"Boņuks” ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, aptverot ne vien Latgales reģionu, bet arī latgaliskās aktivitātes citur Latvijā un pasaulē.

Sestdien, 11. februārī plkst. 15.00 Viļānu kultūras namā (Kultūras laukumā 2, Viļānos) aicinām uz XV Ziņģētāju un stāstnieku vakaru, šogad pasākuma tēma ir “Mājas”!

Tradicionāli februāra otrajā sestdienā Viļānos pulcējas ziņģētāji un stāstnieki, lai vakara gaitā  izdziedātu no paaudzes paaudzē mantotās ziņģes un izstāstītu nopietnus un  smieklīgus notikumus no dzīves. Katru gadu ir izvēlēta konkrēta tēma, šogad – “Mājas”, kas sasaista kopā muzikantus un stāstniekus, stāsta Maija Upeniece, Tautas muzikantu biedrības pārstāve. 

Ghetto Games sadarbībā ar mūzikas klubu FIRST Dacha izsludina vokālo konkursu Ghetto Faktors ar devīzi “Seko savam sapnim!”. Uzvarētājam būs iespēja ierakstīt savu dziesmu profesionālā skaņu studijā, sadarbojoties ar Ghetto TV uzfilmēt šai dziesmai videoklipu, kā arī uzstāties Ghetto Games lielākajos sezonas pasākumos visā Latvijā 200 000 cilvēku lielai auditorijai.

Savu dalību žūrijā un regulārās meistarklasēs apstiprinājuši Latvijā plaši zināmi un atzīti mūziķi un mūzikas industrijas vidē strādājoši speciālisti.

Augusta sākumā notiks Septītais Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivāls “VIDES DEJA”, kura norises vieta šogad būs Lūznavas muižas parks, informē muižas pārstāvji.

Katru gadu festivāls meklē savdabīgas spēles vietas, deju apvienojot ar citiem mākslas žanriem. Līdz 14. februārim festivāls aicina pieteikties profesionālus dejotājus un dejas entuziastus dalībai šī gada “VIDES DEJA” notikumā.

28. janvārī 13.00 Lūznavas muižā tiks atklāta mākslinieka un dizainera Kristapa Priedes gleznu personālizstāde “Mehāniskie eņģeļi”. Par izstādes muzikālo ieskaņu parūpēsies mūziķi Ilmārs Šterns un Maija Solovjova.

Kristapa Priedes darbu mērķis ir likt skatītājam izdzīvot katarsi, lai tiktu atmestas valdošās negācijas, apzināties patiesību, rastu sevī iekšējo mieru un gūtu spēkus. 

Latvijas valsts simtgadi atzīmēs no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu valsts veidošanas stāstu. Nozīmīgu lomu tajā ieņem ar Latgali saistīti notikumi, kuru centrālā ass ir vēsturiskais Latgales kongress - Latgales pirms simts gadiem pieņemtais lēmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.

Vecais Jaunais gads ir vēsturiski svētki, kas izveidojušies laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule.

Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. 

Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize.

Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, vienvārdsakot, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (turpmāk – RTA) šobrīd izstrādā nolikumu metu konkursam par Vladislava Loča pieminekļa uzstādīšanu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 90.

Pieminekļa uzstādīšanu un teritorijas labiekārtošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ar piešķirto finansējumu no valsts 2017.g. budžeta.

Sākusies pretendentu pieteikšana Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2016” par sasniegumiem un padarīto latgaliešu kultūrā 2016. gadā. Balvu saņēmēji tiks noskaidroti svinīgā ceremonijā 2017. gada 26. februārī, pasniedzot tās jau devīto reizi.

“Boņuks” ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliešu kultūras dzīvē.

Šogad tika izdota Zigfrīda Miglinieka (1941-2006), mūzikas pedagoga, komponista un diriģenta, grāmata 'Dzīvosim ar dziesmu'. 

Savas dzīves laikā paralēli darbam skolā, komponējis dziesmas.

Gatavojoties Latvijas 100-gadei, cilvēki un organizācijas visā valstī vienojas, lai darītu labus, nozīmīgus, vēsturiskus, skaistus vai citādi ievērojamus darbus valsts dzimšanas dienai par godu, stāsta Ozolaines Tautas nama vadītāja Santa Ostaša.

Š.g. 18.novembrī tika atklāta izstāde „100 sejas Latvijai”. 

Andrejdiena ir tradicionālais literāri muzikālais pasākums, kurā katru gadu Rēzeknē tiekas Latgales literāti un mūziķi, radot dzejas, stāstu un mūzikas svētkus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir Andrejdienas Āksta cepures literārā izcīņa.

Šogad, kad pasākums notiks jau astoņpadsmito gadu, tā norise pirmo reizi būs Lūznavas muižā plkst.19:00.

Mīļo Andrēj, mīļo Andrēj,

Vīru manim piešķiri!

Ja būs labs, tad pateikšu,

Ja būs ļauns, tad atriebšu.

Šī latviešu tautasdziesma runā par kādu interesantu svinamo dienu, kuru mūsdienās atminās vairs retais.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), Atbrīvošanas alejā 115, otrā stāva gaitenī, pašlaik ir atvērta studiju programmas „Interjera dizains” 3. kursa studentes Elvas Kājiņas personālizstāde „Ir redzēts”.

Elva Kājiņa ir apguvusi labas prasmes zīmēšanā un akadēmijas skatītājam parāda savas iegūtās zināšanas un spējas.

Ikvienam ir iespēja atzīmēt mūsu valsts svētkus, apmeklējot filmas „Likteņzeme” Latgales pirmizrādi 10.novembrī plkst.18.00 Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Dzimtas meklējumu ceļš Amerikas latgaliešus Pēteri un Helēnu aizved līdz Sibīrijai….