Latgalē aprīlī tradicionāli atzīmē podnieku dienas

30.04.2025 Iveta Čigāne, Latvijas Radio Latgales studija Latgales podnieku dienu pasākumi norisinās visu mēnesi, kas šogad veltīti Latgales keramikas atdzimšanas veicinātāja – mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta simtgadei, notiek atvērto durvju dienas podnieku darbnīcās, paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, atveras vairākas izstādes, pētnieki un praktiķi tiekas zinātniskajā konferencē, bet Podnieku dienu kulminācija ir sestdien. 

Latgales podnieku dienas ir tradīcija, kas ilgst jau 45 gadus. Ik gadu aprīļa nogalē keramikas meistari kurina cepļus un izņem jaunākos darinājumus, savās darbnīcās gaidot ikvienu interesentu. Keramiķa Staņislava Viļuma darbnīcā "Cukrasāta" notikusi cepļa atklāšana, gatavojot vāzes Latgales podnieku izstādei un citus svēpētās jeb melnās keramikas darbus.   

Pēc 14 stundu ilgas kurināšanas darbnīcas "Cukrasāta" malkas ceplī tiek noņemtas māla lauskas, kur vēl jūtami dvašo ugunīga elpa.

"Lauskas ir vajadzīgas tāpēc arī, lai dedzinot tās uztur temperatūru vienmērīgāk un, otrkārt, lai nav pārāk lielas temperatūras svārstības tādēļ, ka ceplis ir ārā. Jo, ja kādreiz uzšaujas liesma, tad kāda lauska, var dzirdēt, ka saplīst," pastāstīja keramiķe Viola Bīriņa.

Cepļa kurināšana kopumā var ilgt pat četras dienas. Lielu rūpību prasa trauku izvietošana ceplī, kurināšana, izņemšana un apstrāde. Darbnīcā cepli kurina ik pēc mēneša siltās sezonas laikā.

"Apakšā liek vairāk šķīvjus, traukus, kuriem ir ieklāta glazūra. Vidū lielāka izmēra traukus, tur ir labvēlīgāka vide, mazākas temperatūras svārstības. Augšā saliek tādus traukus, kuri ir vairāk izturīgāki pēc formas un svārstības neiespaido," procesu skaidroja keramiķis Staņislavs Viļums.

Vāzes, šķīvīši, dekoratīvie trauki, krūzītes, bļodiņas un daudz kas cits pēc izņemšanas tiek atdzesēts un apstrādāts ar bišu vasku un pārtikas eļļu.  

"Eļļa ar vasku iesūcas iekšā, eļļa atdziest un paliek tāda nedaudz cietāka, vaskveidīga masa. Tādā veidā aiztaisa poru kapilārus, kas ir mālā iekšā. Kad kapilāri ir ar vasku aiztaisīti, tad ūdens netiek cauri," skaidroja Viļums.

Podnieks izsenis ir iecienīts amats Latgalē, par ko liecina plaši atpazīstamu podnieku dzimtu darbība. Saglabājot seno māla apdedzināšanas tehniku, tiek izcelta māla dabiskā vērtība. Arī šoreiz "Cukrasātas" meistari no cepļa izceltās vāzes gatavos ikgadējai Latgales podnieku izstādei, kas šogad būs veltīta tieši vāzēm.

"Visi zina, ka Latgalē ir podnieki – darbojas, strādā, svin savus svētkus. Cilvēki grib redzēt, atbraukt. Sava veida arī mūsu amata popularizēšana," piebilda keramiķis.

Podnieku dienas Rēzeknes novadā tiks aizvadītas arī ar citiem publiskiem pasākumiem, kā izstādes atklāšanu, zinātnisko konferenci un galvenā cepļa kurināšanu "Voguly" darbnīcā.

Neilgi pirms Latgales Podnieku dienu cepļa kurināšanas, izrādot pusgadsimtu seno keramikas cepli, kas tika kurināts arī pirms 45 gadiem pirmajās Latgales podnieku dienās, ģimenes keramikas darbnīcas "Voguly" podnieks Jānis Voguls stāstīja: "Mums ir lielākais ceplis Latgalē, un ja lielākais Latgalē, tad automātiski arī lielākais Latvijā, jo citos novados nav tik spilgtas tradīcijas, bet varbūt kādreiz būs. Te tiek trauki likti iekšā, apmēram 220 trauku satilpst, tad virsū tiek liktas lauskas kā kažociņš. Tad no cepļa apakšas tiek kurināts, sākumā maza liesmiņa, tad lielāka un beigās uguns iet cauri visiem traukiem divu metru augstumā, tāds kā milzīgs Jāņu ugunskurs."

Šogad Latgales podnieku dienu pasākumi ir veltīti izcilajam Latgales keramikas atdzimšanas veicinātājam – mākslas zinātniekam Jānim Pujātam. Kā atklāja mākslas vēsturniece Evija Vasilevska, daudzi materiāli par Jāni Pujātu atrodas Rīgas arhīvos – dokumenti, pieraksti, grāmatu manuskripti, to ir ļoti daudz, tikai Latvijas valsts arhīvā ir vairāk nekā 5000 dokumentu, kas ļauj labāk izprast un atklāt Jāni Pujātu kā lietišķās mākslas atbalstītāju, vēsturnieku un Latgales patriotu.

"Interešu sfēras vienam cilvēkam ir vienkārši grandiozas – tā ir Latvijas mākslas vēsture [20. gadsimta  20.–30. gadi], tā ir Latgales keramika, Latgales vēsture, Latgales arheoloģija un lietišķā māksla. Jānis Pujāts ir savdabīga personība, es gribētu teikt, titāns, jo tas, ko viņš savas dzīves laikā ir paveicis, ir grandiozi, bet nav līdz galam novērtēts. Pagājušajā gadā arhīvā uzgāju pierakstus, tādu sapulces konspektu, kur viņš ar domubiedriem runā par to, kāda ir situācija mākslas dzīvē Austrumlatgalē. Un tā arī tiek rakstīts, ka puķes kultūras namos stāv plastmasas podos, ka mākslas priekšmetu nav, gleznu nav ko baudīt, un ir nopietni jādomā – tolaik, 1958. gadā, par to, ka Latgales centrālajā daļā noteikti jādibina Mākslas vidusskola, un vēlams, lai tā būtu Rēzeknē. Mēs ārkārtīgi daudz par Jāni Pujātu vēl nezinām, bet es ceru, ka pamazām tie dokumenti vērsies vaļā un noslēpumi tiks iepazīti," pauda Vasilevska.

Latgales podnieku dienu izstāde sestdien tiks atklāta Lūznavas muižā, kur vienuviet būs skatāmi gan pieredzējušu meistaru, gan arī jaunās paaudzes keramiķu darbi. Šogad paliek 10 gadi, kopš pēc restaurācijas un renovācijas Lūznavas muižas ēka vēra savas durvis apmeklētājiem un tolaik Latgales podnieku dienas bija pirmais lielais pasākums, kas te notika.

Šogad Latgales podnieku dienu izstāde ir īpaša, skaidroja Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa podnieki" vadītājs Andris Ušpelis: "Podnieku dienas notiek jau 45. gadu. Šogad izstādē piedalās vismaz 40 autori. Šī gada tēma – vāze, kas ir par godu mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta sapnim redzēt 1000 vāžu formas. Jānis Pujāts savulaik teica, ka podu un vāžu pamatformu ir ļoti daudz, un tā ir tikai katra meistara prasme parādīt to labāko, ko viņš var."

Latgales podnieku dienu izstādi Lūznavas muižas "Kulturys škiunī" varēs skatīt līdz 25. maijam.







Atgriezties atpakaļ