Iznākusi vēsturnieka Vladislava Malahovska grāmata "Mēs un viņi"

11.03.2025 Lāsma Zute-Vītola, Latvijas Radio studija Latgalē Iznākusi klajā vēsturnieka Vladislava Malahovska grāmata "Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas", kurā no preses izdevumiem apkopoti dažādi viedokļi par latgaliešiem, pārējiem Latvijas novadu iedzīvotājiem un cittautiešiem, viņu savstarpējām attiecībām, kas nereti pārauga atšķirīgā meklējumos un stereotipos.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētais profesors un Latgales kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Malahovskis uzsvēra, ka viņu vairāk uzrunā ne tik daudz faktu vēsture, bet tas, kā konkrētu notikumu uztver sabiedrība.

"Sāku šķirstīt latgaliešu avīzes. Un mēs visi zinām, ka ir čangaļi un čuiļi, nekas jauns tur nav, bet sāku šķirstīt un redzu, ka parādās dažādi citi temati, aspekti," stāstīja Malahovskis.

Tieši tādēļ, skatot latgaliešu un arī latviešu preses izdevumus, tapa grāmata "Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas". Vārds baltieši ir izplatītākais Vidzemes, Kurzemes un Zemgales latviešu apzīmējums Latgalē, ko var atrast arī latgaliešu presē līdz 1934. gadam. Autors raksta par laiku Latvijā pēc Pirmā pasaules kara.


"Tas ir laiks, kad latvieši ir kļuvuši par nāciju, pēc gandrīz septiņu gadsimtu cittautiešu politiskās varas. Mēs esam ieguvuši politisko varu, savu valsti, mēs esam zemes saimnieki, mums pieder likumdošana, bet tajā pašā laikā Latgale ir novads ar savu izteiktāku identitāti," pastāstīja Malahovskis.

20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē Latvijā iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,9 miljonus, un Latgalē dzīvoja vairāk nekā pusmiljons. Tolaik Latvijā iedzīvotāju skaita pieaugums pamatā notika uz Latgales rēķina. Latgalē vienā ģimenē bija no 8 līdz 12 bērniem, kamēr pārējā Latvijā – 3–4 bērni. Tolaik Latgalē bija pārapdzīvotības problēma. Jāteic, Latgalē starpkaru periodā tika izdoti vairāk nekā 40 periodiskie izdevumi gan avīzes, gan žurnāli. Grāmatā izmantoti raksti no avīzēm "Latgolas Vōrds", "Latgalits", "Latvis", "Brīvā Zeme" un vēl citām.

"Temati ir visdažādākie, sākot ar valodu, ka latgaliešu valoda nav pienācīgi novērtēta. Bija emigrācijas jautājums, jo latgalieši izceļoja uz pārējo Latviju, un te ieceļoja no pārnovadu novadiem, jo te pietrūka Latgalē skolotāju, ārstu, un tas radīja tādu jautājumu, kas viņi tādi ir? Tāpat ekonomiska satura jautājumi, protams, konfesionāli jautājumi, katoļi un luterāņi," pauda Malahovskis.

Kā grāmatā rakstījis vēsturnieks, stereotipus latgaliešiem pret baltiešiem ir palīdzējuši veidot arī Latgales garīdznieki, kuri ar katoļticības palīdzību centās saglabāt noteikšanu pār latgaliešu prātiem, piemēram, "čiuls-luters ir ļaunōks par vysu, pat žydu un čigonu vaj krīvu un, ka jis ir leidzigs buram vaj rogonai". Kā secināja Malahovskis, dažkārt grūti vai pat neiespējami bija nošķirt, cik lielā mērā šie stereotipiskie vērtējumi vienam pret otru bija farss un cik lielā mērā ne.

"Cilvēkam visos laikos patīk vērtēt, salīdzināt sevi ar citiem, un tajā salīdzinājumā pašam gribas izskatīties drusku labākam. Jā, viņi ir mūsu brāļi, tautas, ticības brāļi, bet mēs esam drusku labāki! Tad seko atbilde: "Paga, paga mēs esam labāki"," sacīja Malahovskis.

Tā, piemēram, latgaliešu savstarpējās attiecības ar krieviem.

"Krievu minoritāte bija viena no tām, kura latviešu valodas zināšanas necentās apgūt, un ko mēs redzam, ko raksta sociālajā atmiņā, krievu pārstāvji raksta, ka ir zaļumballe. Un, kā atnāk latgalieši, uzreiz ir kautiņš, kaut kādi konflikti. Un latgaliešu prese raksta otrādi, ka viss notiek normāli, bet kā atnāk uz zaļumballi kāds vecticībnieks, tad uzreiz kautiņš," stāstīja Malahovskis.

Kā norādīja Malahovskis, grāmatā apkopotie materiāli ar zināmu pašironiju ļauj paskatīties uz savu vēsturisko pieredzi. Viņaprāt, mūsu pagātne savā ziņā izskaidro arī tagadni.

Atgriezties atpakaļ