Kultūra

Šogad saņemti 39 pieteikumi par aktīviem Latgales cilvēkiem ar kuriem mēs lepojamies. Nominācijā "Sirds cilvēks" biedrības "Asmu Latgalīts" organizatori nominantus iedalīja divās grupās - SIRDS CILVĒKS "Pylns latgaļu spāka" un SIRDS CILVĒKS "Nu mozim dorbim – lela Latgola".

Šovasar (13.-15. jūlijā) autordziesmu un šansona izpildītāji tiksies Cirmas pagastā, informē Marina Piterāne.

Autordziesmu un šansona festivāls “Vasara – tā ir maza paradīze” pagājušajā gadā pār ciematu skanēja līdz vēlai naktij. Ap ugunskuru pulcējās jaunieši, kur bija tik silti, tik mājīgi, tik īpaši, atzīmē M.Piterāne. 

No 13. līdz 28. jūlijam Latgales baznīcās notiks par tradīciju kļuvušais festivāls Latgales ērģeļu dienas 2018. Jau devīto gadu Latgales dievnamos pulcēsies brīnišķīgi mūziķi un ērģeļmūzikas mīļotāji, lai baudītu augstvērtīgus koncertus, informē festivāla organizatore Larisa Carjkova.

Šī gada festivāls ir veltīts izcilā latviešu ērģelnieka, pedagoga un ērģeļbūves eksperta, profesora Tālivalža Dekšņa piemiņai.

Svētku nedēļā Rīgā ieradās 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. 

Kopā sanāks Latgales un pārnovadu saimnieki un meistari ar saviem ražojumiem, varēsim  priecāties par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, kā arī vācu, lietuviešu ciemiņu darinājumiem un prasmju demonstrāciju, Dabas skolu ar Veselības tēju meistaru dr. Artūru Tereško, zināšanām par Saulgriežu svētku tradīcijām, Kroma kolna latgaļu apmetni, viduslaiku teātri no Polockas un  mūsu dziedātāju dziesmām un, protams, baudīsim sierus, alu, kārumus un mācīsimies  siet  Latgales pakša sīru kopā ar sieru meistari Lidiju. 

Bērnu priekam- senas spēles un vizināšanās ar zirgiem, atrakcijas. Ielīgosim  Jāņus  kopā!

Tuvojas Jāņi un, kā ierasts, Rēzeknē tiks līgots Festivāla parkā no plkst. 15.00 līdz rīta gaismai. Būs iespēja pīt vainagus un vārīt zāļu tējas, dziedāt un dejot. 

Pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” aicina pieteikt sumināšanai un aplīgošanai darbīgas un šarmantas rēzeknietes Līgas, strādīgus un rosīgus rēzekniešus Jāņus!

Latvijā nākamnedēļ, 1.jūnijā, piekto gadu risināsies Baznīcu nakts, kurā varēs iepazīt 170 dievnamus visā Latvijā, informē pasākuma rīkotāji.

Visvairāk dalībnieku arī šogad būs Vidzemē – 55 baznīcas, Kurzemē 37 baznīcas, no tām Liepājā – piecas, Zemgalē un Sēlijā – 27 baznīcas, Latgalē – 17 baznīcas. Rīgā un Rīgas apkārtnē Baznīcu naktī būs atvērtas 34 baznīcas. 

Mātes dienas priekšvakarā, 12. maijā, plkst.17.00 Lendžu pagasta estrādē jau otro gadu pulcēsies Latgales dziedātāji uz Garīgās mūzikas svētkiem “Cauri laikiem”, veltītiem Latvijas simtgadei.

Maijs ir svētās Jaunavas Marijas mēnesis, laiks, kad Dievmātei tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Maija dziedājumi par godu Jaunavai Marijai pie ceļmalas krustiem kā tradīcija radusies 19.gs. un laika gaitā nav izzudusi. 

4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, Rēzeknes pilskalnā norisināsies Brīvības pikniks, informē Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra reklāmas speciāliste Maija Upeniece.

4.maija pasākumi Rēzeknē norisināsies no agra rīta līdz pat vēlam vakaram, pulcējoties gan kopīgajā velobraucienā "Rēzeknes serpentīns", gan Baltā galdauta svētkos Rēzeknes pilskalnā, kur ģimenes, draugu un kaimiņu lokā varēs izbaudīt svētku koncertu un piknikā dalīties brīvības stāstos.

Piemiņas vietas izveidei Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija saņēma finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas18 000 EUR apmērā. Idejas īstenošanai ziedojumi tika saņemti arī no uzņēmējiem un privātpersonām.

Podniecības tradīcijas ir viens no spilgtākajiem Latgales nemateriālā kultūras mantojuma elementiem, un Latgales podnieku veidotie mākslas darbi ir tradicionāla Latgales vizītkarte.

Tradicionālās Latgales podnieku dienas, kas vairāku dienu garumā piedāvā visdažādākos pasākumus un piesaista apmeklētājus no visas Latvijas pie podniekiem darbnīcās cepļa kurināšanā, izņemšanā un svētku kulminācijas pasākumā – izstādes atklāšanā. 

Piektdien, 4. maijā tiks svinētas Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas 28. gadadienas svinības Rēzeknē.

Šajā dienā ir gaidāms - Draudzības velobrauciens, Baltā galdauta svētki, radošas aktivitātes pilsētvidē, Brīvības pikniks pilskalnā., gan arī svētku koncerts Latgales vēstniecībā GORS. 

No 11. līdz 22. aprīlim ikviena tautu meita un ikviens tautu dēls, kas sevi uzskata par īsteniem Dziesmu un deju svētku patriotiem, aicināti piedalīties konkursā un kļūt par sava reģiona Svētku vēstnešiem. Kopumā tiks izraudzīti pieci vēstnešu pāri – pa vienam pārim Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā. 

Vēstneši tiks aicināti piedalīties īpašos XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku ieskandināšanas pasākumos, informē svētku organizatori.

Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā apliecinājumus četriem vērtību pieteicējiem – Balvu novada pašvaldībai, Daugavpils novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai un biedrībai “Skaņumāja” pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.  

Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” (vad. Ilze Arbidāne) meistares pasākumā “Satiec savu meistaru!” iesaistās katru gadu un aizrautīgi turpina sava amata prasmes nodot ikvienam, kurš interesējas.Dalība celu jostu aušanas meistardarbnīcā ir bez maksas. 

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju, informē Latvijas valsts simtgades birojs.

Mūziķis ir guvis starptautisku atzinību, pateicoties savam inovatīvajam spēles stilam un harizmātiskajai skatuves personībai. Kā solists Maksins sniedz vairāk nekā 200 koncertu gadā gan ASV, gan citās pasaules valstīs. Viņš ir uzstājies vairākos pasaulē zināmos mūzikas festivālos, tādos kā Ravīnija, Lolapalūza un Spoleto. Maksins tiek augstu vērtēts kā klasiskās mūzikas izpildītājs, taču vienlaikus sadarbībā ar citiem māksliniekiem darbojas plašā mūzikas žanru spektrā – džezā, blūzā, flamenko, rokā, R&B un pasaules mūzikā, jaucot stilus un izceļot čellu kā kopsaucēju. 

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Ūdens tūrisma attīstības centra „Bāka” telpās 10. martā plkst. 16:00 tiek organizēts zvejniekstāstu vakars, kurā tiks runāts par lielo Lubāna ezeru, par zivīm un to zvejošanu, liecina Rēzeknes novada mājaslapā atrodamā informācija.

Par lielākajiem lomiem, zvejas metodēm un rīkiem stāstīs zvejnieki Jānis Bērziņš no Ošupes un Māris Valainis no Lubānas. Stāstnieki izklāstīs zvejniecības vēsturi Lubānas ezerā, aplūkosim senākus zvejas rīkus, uzzināsim, kā agrāk zvejnieki dzīvoja un attīstīja savu meistarību zivju ķeršanā.

Kā norāda biedrības "Asmu Latgalīts" pārstāve Gunita Vanaga, šogad Latgales iedzīvotāji iesniedza 42 pieteikumus par cilvēkiem, ar kuriem lepojas, kuri izraisa pozitīvas emocijas un gandarījumu, ka viņi vienkārši ir blakus.

Gada nogalē Rēzeknes novadā Ziemassvētku vecītis ir bijis dāsns, sagādājot jaukas dāvanas – Guntras Kuzminas – Juknas radošā darba apkopojumu nošu/dziesmu burtnīcā “Sirdsgunteņa” un bērnu dziesmu kompaktdiskā “Rūtaļa”.

Abi izdevumi tapuši ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un A/S “Latvijas valsts meži” finansiālu atbalstu. Līdzfinansējumu projektiem nodrošināja Rēzeknes novada pašvaldība un Bērzgales pagasta pārvalde.

2018.gada 16.februārī sāksies Dzeltenā Zemes Suņa gads. Ja šogad Ugunīgā Gaiļa gadā viss iet kā pa ķešu, nākamā gada saimnieks sola labas pārmaiņas. 

Ugunīgais Gailis negribīgi, taču nākamā gada 16.februārī tomēr pavēdinās spārnus šajā lokā pēdējo reizi, atdodot gada dzīvnieka troni Zemes Sunim. Un suns, kā zināms, nemēdz sēdēt mierā – viņš visu gadu modri sargās mūsu labklājību. Suns iemieso taisnīgumu, nekad nenodod, un viņa valdīšanas gadā uztraukties nenāksies – viss notiks tā, kā to būsi pelnījis. Precīzi un taisnīgi.

Laikā, kad Adventes vainagā vēl neesam aizdeguši ceturto sveci, bet Ziemassvētki ir pavisam tuvu, raidījuma "Pi myusim Latgolā" veidotāji viesojas pie folkloras kopas "Rūta" sievām Rēzeknē, lai uzzinātu vairāk par Ziemassvētku tradīcijām un dziesmām.

"Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem gada svētkiem, ja ne paši skaistākie," stāsta f/k "Rūta" vadītāja Irēna Rampāne, "kristieši Ziemassvētkiem gatavojas jau klusajā Adventes laikā. Šajā laikā nebija pieņemts būt skaļiem un priecāties, tāpēc ka visi gaidīja Kristus bērniņa piedzimšanu."

28.novembrī plkst. 13.00 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Mākslas terasē notiks fotogrāfes Adelīnas Darviņas fotoizstādes “No krasta līdz krastam. ASV dabas parki” atklāšana. Pasākumā piedalīsies fotoizstādes autore, kā arī ASV vēstniecības pārstāvis.


2016. gada vasarā fotogrāfei bija iespēja doties trīs mēnešu ilgā ceļojumā apkārt ASV, kurā viņa mēroja 21 000 km un pabija 39 štatos, no Konektikutas Ziemeļatlantijas okeāna krastos līdz sniegotajām kalnu virsotnēm Montanā un tuksneša plašumiem Nevadā. 

Kur Rēzeknē atrodas Jāzepa Rancāna laukums? – Šādu jautājumu gadījies dzirdēt ne reizi vien, un ne katrs rēzeknietis uz to spētu atbildēt. Izrādās, laukums pie Rēzeknes pilskalna nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886–1969) vārdā, piemiņas akmens atklāts 2003. gada septembrī.

Viņa lielākie nopelni Latvijas valsts labā saistāmi ar politiskajām un diplomātiskajām aktivitātēm Latvijas Republikas labā gan brīvvalsts laikā, gan emigrācijā.Viņš bija Saeimas priekšsēdētāja aizstājējs un reizē Valsts prezidenta vietas izpildītājs pēc Paula Kalniņa nāves 1945. g.

Oktobrī Latvijā pirmo reizi norisināsies Vācu valodas dienas.

Virkne notikumu un pasākumu visā Latvijā pulcēs cilvēkus, kas vēlas aktīvi iesaistīties un parādīt savu interesi par vācu valodu.

Jau no oktobra savu skanējumu uzsācis jauns raidījumu cikls „No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei”, kas ilgs līdz šī gada beigām.

„No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei” tiks veidots kā unikāls, izzinoši izglītojošs un analītisks raidījumu ciklu projekts. Latvijas valsts dibināšanas un attīstības posms vēsturiski no reģionālā skatu punkta nav pētīts un nav vienkopus atrodama informācija par Latgales kā reģiona devumu valsts attīstībā. Raidījuma tēmas veltītas Latgales latviešu Kongresa notikumiem, lēmumu analīzei, pirms vēsturei un sekām topošās Latvijas kontekstā.

10.oktobris ir Starptautiskā Putras diena. Par godu tai no šodienas līdz nedēļas beigām skolās bērni aktīvi «auzingos» – piedalīsies putras lekcijās un aktīvi paši gatavos putras.

Lai izglītotu bērnus par graudaugu lomu uzturā un aicinātu tos vairāk izvēlēties ēdienreizēs, skolās sākusies «Putras programma 2017». 

Saka, ka Latgali raksturo stipras un kuplas dzimtas. Kas tas par spēku, ja vēl vienas ģimenes cilvēki saliek spēkus kopā!

20. gs. 20.–30. gados pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbā iesaistās visas Rudoviču ģimenes (no Mērdzenes pagasta)atvases – trīs brāļi un divas māsas (Veronika Silkāne un Antonina Rudzeite). Vecāko brāli rēzeknieti Staņislavu (1892–1941) noslepkavojusi padomju vara.

Tagad tev izskaneit lamts.

Šķiet, rudeni visromantiskāk latgaliešu lirikā izsapņojis Augusts Eglojs (īstajā vārdā Ciprians Pokrotnīks, 1904–1994).

Svētdien, 24. septembrī no plkst. 10.00 līdz 15.00 aicinām uz ikgadējiem ražas svētkiem – Miķeļa tirgu Rēzeknē, Kultūras un atpūtas parkā, Raiņa ielā 29a. 

Kā ierasts, būs gan tirgošanās un mielošanās, gan muzicēšana un dejošana. Šogad aktivitātes un jokošana par un ap kāpostiem, informē pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” reklāmas speciāliste Maija Upeniece.

Jau tradicionāli septembra sākums Latvijā ir Eiropas kultūras mantojuma dienu laiks, kurā tiek pievērsta uzmanība pieminekļu aizsardzībai – aizsargājamo pieminekļu dažādībai, vērtību apzināšanai, saglabāšanai, kā arī kultūras mantojumam kā resursam ilgtspējīgai attīstībai.

Eiropas  kultūras mantojumu dienas 2017 notiks no 8. līdz 10. septembrim un tieši 10. septembrī ar dažādām aktivitātēm un uzveduma pirmizrādi kultūras mantojuma dažādību svinēs arī Lūznavas muiža, informē muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. 

18. augustā kopā pulcēsies izdevēji un Rēzeknes un Viļānu novada grāmatu lasītāji, lai svinētu Grāmatu svētkus.

Šogad tie notiks Viļānos un, kā allaž, būs pārpilni dažādiem interesantiem notikumiem. Gan lielus, gan mazus lasītājus aicinās tikšanās ar jaunāko grāmatu autoriem, varēs iegādāties dažādu izdevniecību grāmatas un piedalīties jaunāko grāmatu izlozē.

Šogad Rēzeknē pilsētas svētki tiks svinēti no 4.līdz 6.augustam.

Svētku ietvaros dienas un nakts koncerti, kulinārā mantojuma darbnīcas, aktivitātes ģimenēm, sporta sacensības.

No 21.-23.jūlijam Ozolpēriens pulcēs pirtniekus, masierus, SPA meistarus un citus jomas profesionāļus, praktiķus un entuziastus, kuru darbība ir saistīta ar pirtniecību un veselību no dabas. Uz doto brīdi savu dalību festivālā ir apstiprinājuši pirtnieki gan no Latvijas, gan- Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas.

Lai neatkārtotos, nedrīkst aizmirst. Tā Lūznavas muižas parkā ir tapis jauns simbolisks stāsts metālā  par II Pasaules karu un cilvēku likteņiem.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas metālmākslinieku Norbertu Kudiņu iedvesmoja ābele kā pilnības un piedošanas simbols. 

Šogad tiks organizēta jau otrais “Kukaiņu nakts” pasākums dabas parkā “Numernes valnis””, tas norisināsies 14. jūlijā no plkst. 22.00 teritorijā blakus skatu tornim.

„Kukaiņu nakts” mērķis ir ieinteresēt un informēt dabas parka viesus par dabā notiekošo laikā, kad cilvēki visbiežāk jau guļ. Pasākuma gaitā tiks izgaismoti meža nakts iemītnieki – kukaiņi, norisināsies izzinošas, izglītojošas un radošas aktivitātes.

Arī šogad, tradicionāli no 14. jūlija līdz 30.jūlijam ar koncertiem septiņās Latgales katoļu un luterāņu baznīcās norisināsies astotais Latgales ērģeļu dienu festivāls, portālu Rezekneszinas.lv informē festivāla organizatore Larisa Carjkova.


Šogad Festivāla koncerti būs īpaši interesanti - 14.jūlijā Festivāls iesāksies ar atklāšanas koncertu Aglonas bazilikā, kur uzstāsies vokālā grupa Schola gregoriana Vox Iubilatis Laines Taboras vadībā, kura apguvusi gregorisko dziedāšanu Vatikānā.

Latgales kultūras un valodas pētnieks trimdā Leonards Latkovskis par vienu ievērojamākajiem Latgales Pēteriem teicis: Kas gon Latgolā napazyna bazneickungu Pīteri Apšinīku? Jys beja sovaida, īpatnēja persona, jys nabeja parostō tipa cylvāks. Dažaidu slōņu vydā jys beja pōrrunu objekts.

Par ordinētu personu parasti tā nemēdz teikt. 

Latgalē, Ludzā tapis jaunās hiphopa apvienības «Latgalīšu reps» pirmais oficiālais mūzikas videoklips «Skots pa lūgu». Dziesmas vārdu autori ir divi reperi - Didzss un Ivo «Ultimāts». 

Šis ir viņu pirmais oficiālais mūzikas videoklips Skots pa lūgu, dziesma no topošā albuma "Žārei gaļi". 

2. jūnijā Lūznavas muiža nu jau otro reizi aicinās uz kultūras notikuma “Baznīcu nakts” norisi, ļaujot apmeklētājiem iepazīt arī muižā esošo kapelu, piedalīties diskusijā, noklausīties dziesminieces Lauras Bicānes koncertu un būt klāt vakara dievkalpojumā.

“Baznīcu nakts 2017” Lūznavas muižā sāksies 16.00 ar ekskursiju, kuras laikā varēs iepazīt gan muižu, gan muižas kapelu. 

19 km no Viļakas novada Tūrisma informācijas centra līdz kultūrvēstures sētai ,,Vēršukalns” –tādsirjaunaisvelomaršruts Nr. 777 ,,Arvelo uz Lozdovas gravu”. Laimīgo skaiti – 777 - velomaršrutam piešķīra Vidzemes tūrisma asociācija.

,,Ļoti ainavisks maršruts, uzmanību piesaista pati Lozdovas grava. Mums ir kalni, skaistas ielejas un lauku mājas, ‘’ stāsta Viļakas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Linda Biseniece – Mieriņa. 

Šīs nedēļas nogalē “Muzeju nakts” ietvaros, ārpus darba laika muzeji un citas kultūras un sabiedriskās iestādes, atdarīs savas durvis, lai izrādītu savus dārgumus citā gaismā. Raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji viesojās lielākajās Latgales pilsētās, lai uzzinātu, kādus pārsteigumus muzeji gatavo saviem apmeklētājiem.

Daugavpils Novadpētniecības un Mākslas muzeja pārstāve Nataļja Ivanova pastāstīja, ka “Muzeju nakts” ietvaros Daugavpilī apmeklētājiem atvērti būs 11 muzeji, kultūras un sabiedriskās iestādes. 

Laika rats nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rītu vecs un atkal jauns, un atkal vecs.

Muzeji visā pasaulē, vācot un glabājot, cenšas laika ratu bezcerīgi, ja ne pagriezt atpakaļ, tad vismaz palēnināt vai apturēt tā gaitu. Tas ir pretēji dabiskajai kārtībai – lietas rada, lai tās lietotu un visbeidzot izmestu. Bet mums patīk atskatīties pagātnē, jo drošāk dzīvot, ja ir uz kā balstīties. Pirms mums daudz kas ir bijis, pēc mums daudz kas būs. Mēs neesam vieni, lai arī laika rats steidz uz priekšu. 

17.maijā plkst.15:00 Rēzeknē, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, notiks tikšanās ar grāmatas "Lida. Citādā" autori Ingrīdu Strodu un aktrisi Lidiju Pupuri. 

Albumā Vinsents sevi piesaka kā  latgaļu dzīsminīks. Latgales kultūrā ir meklējamas dziļas saknes tautas dziesminieku tradīcijai. Jau tālajā drukas aizlieguma laikā, par spīti kultūrai nelabvēlīgajiem apstākļiem, savu dzeju un atziņas caur dziesmām nesis Andryvs Jūrdžs un Pīters Miglinīks. 

4.maijā, Latgales simtgades kongresa programmas ietvaros, Rēzeknē noritēja Baltā galdauta svētki.

Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti.

Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.

Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros Rēzeknē notika Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas rīkotais simpozijs ,,Likteņlaiva’’.

Lai papildinātu Latgales kongresa simtgades pasākumu, pēc vecā stila 27.aprīlī Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, kurā tika pieņemts vēsturiskais lēmums, pagalmā izvietoti un atklāti 4 vides objekti ar uguns klātbūtni – simboli, kas ieskandina Latgales kongresa simtgades pasākumus, informē projekta vadītāja Inga Čekša-Ratniece. 

Ievadot Latgales kongresa simtgades pasākumu klāstu, 1. maijā plkst. 14.00 Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” Rēzeknes novada Sakstagala pagastā notiks vēl nebijis pasākums — Fr. Trasuna fabulu svētki, vēsta Rēzeknes novada mājaslapā publicētā informācija. 

Šiem svētkiem par moto tiek ņemtas rindas no izcilā valstsvīra, garīdznieka un literāta, Latgales kongresa 1917. gadā idejiskā vadoņa Franča Trasuna (1864–1926) fabulas rindas: “Ka kūpeibā ir spāks/ Pret tū i runuot grāks!”. 

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi 2018. gadā,  ikviens ir aicināts piedalīties un izstāstīt savu Latvijas stāstu. 

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.

Šonedēļ, plašākai auditorijai, tiek piedāvāta izlases tituldziesma “Pīmiņ, bruoļ”. Dziesmas teksta autors – Osvalds Kravaļs, mūzikas autori – Māris un Valdis Muktupāveli.

Dziesmu izpilda Renārs Kaupers (“Prāta Vētra”), Jānis Aišpurs (“The Sound Poets”), Ingars Gusāns (“Sovvaļnīks”, “Borowa Mc”), Arnis Slobožaņins (“Dabasu Durovys”).

Domājot par savām skolas gaitām, raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji, centās atcerēties vēstures stundas un to, vai tajās vispār tika runāts par Latgales vēstures jautājumiem, vai pirms 100 gadiem notikušo kongresu.

Jāatzīst, ka šiem faktiem agrāk uzmanība netika pievērsta. Šoreiz, ar cerību, ka šajā jautājumā kas mainījies, raidījuma veidotāji vērsās pie vēstures skolotājiem, lai atrastu Latgales vēstures pēdas skolēnu mācību grāmatās.

Mākslinieka, pedagoga, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesora Vladislava Paura viena no šī gada radošajām aktivitātēm martā izpaudās ar personālizstādes atklāšanu Ludzas novadpētniecības muzejā, informē RTA Sabiedrisko attiecību nodaļa. 


Šī ir jau trešā autora jubilejas personālizstāde Ludzā (pirms 30 gadiem mākslinieks te sarīkoja savu pirmo personālizstādi). 

Ar mūziķi un aktieri Oskaru Lustiku raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji tikās Rēzeknes Tautas teātra mēģinājuma laikā, Rēzeknes kultūras namā. Gatavojoties Starptautiskajai teātra dienai, aktieri pieslīpēja izrādes “Daudz laimes darba dienā” ainas. Oskars Lustiks smīn, ka viņam šajā izrādē esot pamuļķa loma.

Skatuves kolēģi – Aldis Leidums un Ināra Apele neslēpj, ka Oskars esot apbrīnojami talantīgs.

No 17. marta līdz 1. maijam Lūznavas muižā skatāma divu ievērojamu lietuviešu mākslinieku – Mikalojus Povila Viluša (Mikalojus Povilas Vilutis) un Nijoles Vilutienes (Nijole Vilutiene) grafikas darbu izstāde “Viens mākslinieku pāris – divi laikmeti”.

M. P. Vilutis dzimis 1944. gadā Viļņā skulptores Emīlijas Ļobītes-Vilutienes un gleznotāja Jona Viluša ģimenē. Viļņas Mākslas akadēmijā studējis arhitektūru un grafiku, bijis Viļņas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras pasniedzējs, profesors. 2004. gadā apbalvots ar Lietuvas nacionālās kultūras un mākslas prēmiju.

10. martā Latgales Kultūrvēstures muzejā (3. stāva zālē,Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) tika atklāta Austrumlatgales medību trofeju izstāde.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas mednieku savienību, AS “Latvijas Valsts meži” un VMD Austrumlatgales virsmežniecību, kas vēlas informēt sabiedrību par medību saimniecības attīstību un panākumiem, par mednieku zināšanām un atbildību.

Dziesmu un deju svētku padome plāno izvērtēt iespēju nākamgad paredzēto valsts simtgades svētku biļešu pārdošanu organizēt ar loterijas metodi, svētdien vēstīja "LNT ziņas".

Dziesmu un deju svētku padome šonedēļ lems, kā izveidot biļešu tirdzniecības taisnīgāko modeli, lai biļešu iegādes process neizvērstos skandālā, kā tas bijis iepriekš.

Pēc biedrības “Latgalieši” iniciatīvas, Rēzeknē iesākti būvniecības darbi piemiņas vietas izveidei par godu 1917. gada Latgales kongresa simtgadei.

Pēdējo nedēļu laikā Latgales sabiedrībā sākušās plašas diskusijas par uzrakstiem, ko plānots izveidot uz pieminekļa un kādā latviešu valodas rakstu formā tas būtu darāms.

29. martā plkst.14:00 Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas aleja 102), par godu Jūras spēku 25.gadadienai būs apskatāma ceļojošā izstāde “Jūras spēkiem – 25”, kurā tiks izstādīta foto retrospekcija no 1992.gada līdz 2017.gadam, kā arī Gerdas Stūres un Marta Jurjānes gleznas par jūras tēmu.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Latvijas Jūras spēku flotiles komandieris, patruļkuģa P-09 “Rēzekne” apkalpes komanda un tā krustmāte Inese Pāvule.

26. februārī plkst. 10.00 Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā (Raiņa ielā 29a) notiks tradicionālie slāvu svētki MASĻEŅICA, ko šogad kuplinās viesmākslinieku kolektīvi no pilsētas VeļikijeLuki (Krievija).

Ik gadu, pavadot ziemu un sagaidot pavasari, Rēzeknē gan lieli, gan mazi tiek aicināti piedalīties Masļeņicas svētkos.

Februāra beigās jau devīto reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks”, tādēļ, tuvojoties "Boņuks 2016” ceremonijai, kuras norise būs šī gada 26. februārī Latgales vēstniecībā GORS, noskaidroti balvas pretendenti 17 nominācijās sabiedrības un kultūras, mūzikas un literatūras sadaļās, informē Edīte Husare. 

"Boņuks” ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, aptverot ne vien Latgales reģionu, bet arī latgaliskās aktivitātes citur Latvijā un pasaulē.

Sestdien, 11. februārī plkst. 15.00 Viļānu kultūras namā (Kultūras laukumā 2, Viļānos) aicinām uz XV Ziņģētāju un stāstnieku vakaru, šogad pasākuma tēma ir “Mājas”!

Tradicionāli februāra otrajā sestdienā Viļānos pulcējas ziņģētāji un stāstnieki, lai vakara gaitā  izdziedātu no paaudzes paaudzē mantotās ziņģes un izstāstītu nopietnus un  smieklīgus notikumus no dzīves. Katru gadu ir izvēlēta konkrēta tēma, šogad – “Mājas”, kas sasaista kopā muzikantus un stāstniekus, stāsta Maija Upeniece, Tautas muzikantu biedrības pārstāve. 

Ghetto Games sadarbībā ar mūzikas klubu FIRST Dacha izsludina vokālo konkursu Ghetto Faktors ar devīzi “Seko savam sapnim!”. Uzvarētājam būs iespēja ierakstīt savu dziesmu profesionālā skaņu studijā, sadarbojoties ar Ghetto TV uzfilmēt šai dziesmai videoklipu, kā arī uzstāties Ghetto Games lielākajos sezonas pasākumos visā Latvijā 200 000 cilvēku lielai auditorijai.

Savu dalību žūrijā un regulārās meistarklasēs apstiprinājuši Latvijā plaši zināmi un atzīti mūziķi un mūzikas industrijas vidē strādājoši speciālisti.

Augusta sākumā notiks Septītais Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivāls “VIDES DEJA”, kura norises vieta šogad būs Lūznavas muižas parks, informē muižas pārstāvji.

Katru gadu festivāls meklē savdabīgas spēles vietas, deju apvienojot ar citiem mākslas žanriem. Līdz 14. februārim festivāls aicina pieteikties profesionālus dejotājus un dejas entuziastus dalībai šī gada “VIDES DEJA” notikumā.

28. janvārī 13.00 Lūznavas muižā tiks atklāta mākslinieka un dizainera Kristapa Priedes gleznu personālizstāde “Mehāniskie eņģeļi”. Par izstādes muzikālo ieskaņu parūpēsies mūziķi Ilmārs Šterns un Maija Solovjova.

Kristapa Priedes darbu mērķis ir likt skatītājam izdzīvot katarsi, lai tiktu atmestas valdošās negācijas, apzināties patiesību, rastu sevī iekšējo mieru un gūtu spēkus. 

Latvijas valsts simtgadi atzīmēs no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu valsts veidošanas stāstu. Nozīmīgu lomu tajā ieņem ar Latgali saistīti notikumi, kuru centrālā ass ir vēsturiskais Latgales kongress - Latgales pirms simts gadiem pieņemtais lēmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.

Vecais Jaunais gads ir vēsturiski svētki, kas izveidojušies laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule.

Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. 

Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize.

Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, vienvārdsakot, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (turpmāk – RTA) šobrīd izstrādā nolikumu metu konkursam par Vladislava Loča pieminekļa uzstādīšanu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 90.

Pieminekļa uzstādīšanu un teritorijas labiekārtošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ar piešķirto finansējumu no valsts 2017.g. budžeta.

Sākusies pretendentu pieteikšana Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2016” par sasniegumiem un padarīto latgaliešu kultūrā 2016. gadā. Balvu saņēmēji tiks noskaidroti svinīgā ceremonijā 2017. gada 26. februārī, pasniedzot tās jau devīto reizi.

“Boņuks” ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliešu kultūras dzīvē.

Šogad tika izdota Zigfrīda Miglinieka (1941-2006), mūzikas pedagoga, komponista un diriģenta, grāmata 'Dzīvosim ar dziesmu'. 

Savas dzīves laikā paralēli darbam skolā, komponējis dziesmas.

Gatavojoties Latvijas 100-gadei, cilvēki un organizācijas visā valstī vienojas, lai darītu labus, nozīmīgus, vēsturiskus, skaistus vai citādi ievērojamus darbus valsts dzimšanas dienai par godu, stāsta Ozolaines Tautas nama vadītāja Santa Ostaša.

Š.g. 18.novembrī tika atklāta izstāde „100 sejas Latvijai”. 

Andrejdiena ir tradicionālais literāri muzikālais pasākums, kurā katru gadu Rēzeknē tiekas Latgales literāti un mūziķi, radot dzejas, stāstu un mūzikas svētkus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir Andrejdienas Āksta cepures literārā izcīņa.

Šogad, kad pasākums notiks jau astoņpadsmito gadu, tā norise pirmo reizi būs Lūznavas muižā plkst.19:00.

Mīļo Andrēj, mīļo Andrēj,

Vīru manim piešķiri!

Ja būs labs, tad pateikšu,

Ja būs ļauns, tad atriebšu.

Šī latviešu tautasdziesma runā par kādu interesantu svinamo dienu, kuru mūsdienās atminās vairs retais.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), Atbrīvošanas alejā 115, otrā stāva gaitenī, pašlaik ir atvērta studiju programmas „Interjera dizains” 3. kursa studentes Elvas Kājiņas personālizstāde „Ir redzēts”.

Elva Kājiņa ir apguvusi labas prasmes zīmēšanā un akadēmijas skatītājam parāda savas iegūtās zināšanas un spējas.

Ikvienam ir iespēja atzīmēt mūsu valsts svētkus, apmeklējot filmas „Likteņzeme” Latgales pirmizrādi 10.novembrī plkst.18.00 Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Dzimtas meklējumu ceļš Amerikas latgaliešus Pēteri un Helēnu aizved līdz Sibīrijai….

Pavisam nesen Rēzeknē izskanējis ērģeļmūzikas festivāls “Organismi”, kad koncertzālē GORS godā tika celtas koncertērģeles.

Bet Latgales meitene, ērģelniece Guna Kise jau vairākus gadus “Latgales ērģeļu dienās” un arī ikdienā godā ceļ šo majestātisko instrumentu ar unikālo skanējumu – ērģeles.

Asociatīvās fotogrāfijas būtība ir tā, ka autors izmanto vizuālās izteiksmes līdzekļus veidojot kadru: kompozīcijas principus, tēlainību, idejisko saturu, kā arī tehniskos paņēmienus (kolāžu, attēlu savienošanu, izmantojot dažāda veida nestandarta optiku). 

Šī gada festivāla “Dzīvā mūzika” pieturvieta Leģendu naktī būs Lūznavas muižā, kurā notiekošajos “Cimboļu mūzikas svētkos” tiks atklātas leģendas par šo visā Latvijā 18. un 19. gadsimtā tik populāro mūzikas instrumentu.

Cimboļu mūzikas svētki būs pirmais mēģinājums saaicināt vienā pasākumā spēlmaņus no visas Latvijas, kā arī iepazīstināt ar instrumenta spēles tradīcijām un cimboļu mūzikas attīstības tendencēm kaimiņzemēs.

1986. gada augusta sākumā Bērzgalē bija jurģi. Durvis vēra Bērzgales pagasta kultūras nams, vēsta Daila Ekimāne, Bērzgales pagasta kultūras nama vadītāja.

Uz jaunām plašām, gaišām telpām pārgāja dziedātāji, dejotāji, teātra spēlētāji, līdzi nesot bagātīgo Bērzgales kultūras dzīves pūra lādi.

“Braucam gar dabas lieguma „Lielais Pelečāres purvs” robežu un aizbrauksim līdz vietai, kur varēs apskatīties daļu no lieguma tuvāk.

Ieiesim nedaudz iekšā un paskatīsimies kas tur ir šobrīd, kad ir rudens un kad daba jau sāk domāt par mieru, bet cilvēki dodas skatīties, kādas dabas veltes te ir lasāmas,” vezdama pa šauriem meža ceļiem raidījuma „Pa dobys stygom pi myusim Latgolā” veidotājus, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Dace Vasiļevska.

Latvijas valsti veido cilvēki un katrs stāsts par radoša cilvēka ceļu ir stāsts par Latvijas vēsturi.

Preiļos dzimušais komponists Jānis Ivanovs ir kļuvis par Latvijas kultūras kanonu.

Šis ir kinorežisora Jāņa Streiča jubilejas gads – 80. dzimšanas dienu viņš svin 26. septembrī.

Jau visa gada garumā kino klasiķa un izcilu latviešu filmu autora jubileja tiek svinēta ar dažādiem pasākumiem. 

Grupa «Dabasu Durovys» piedāvā noklausīties un noskatīties pēc nedēļas gaidāmā albuma priekšvēstnesi - dziesmu «Suokums».

Grupa saviem klausītājiem piedāvā dziesmu, kas jaunajā albumā «Pādys Runoj» (Pēdas runā) būs iekļauta kā noslēdzošā, – «Suokums» (Sākums). 

Pasākums ir veltījums rakstnieka Antona Rupaiņa 110. dzimšanas dienai un literatūrzinātnieces Paulīnes Zalānes 85 gadu jubilejai. 

Šī gada 10. un 11. septembrī vairāk nekā 50 vietās Latvijā notiks Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru tematika 2016. gadā ir kultūrvēsturiskā ainava Latvijā, pasākumi.

Norišu vietu vidū ir arī Lūznavas muiža, kura 10. septembrī aicina uz atvērto durvju dienu un vakara pasākumu “Lūznavas atspulgā” jeb “MŪZdienas”, lai kopā atklātu Lūznavas muižas ainaviskā parka un pašas muižas stāstus.

27. augustā plkst. 12.00 Antonišķu kapsētā, Preiļu novadā tiks atklāts kapu piemineklis izcilajam Latgales keramiķim Antonam Ušpelim (1944. — 2015.). 

Antons Ušpelis dzimis 1944. gada 14. augustā Preiļu rajona Silajāņu pagasta Dūbēs kā trešais bērns tradīcijām bagātā Latgales podnieku dzimtā. Mīlestība pret mālu radusies bērnu dienās, palīdzot tēvam: mīcot mālus, veidojot svilpauniekus, kopā ar brāļiem iemēģinot podnieka ripu.

Daugava posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij met deviņus milzīgus lokus, bet tās ieleja ir maz līkumota un ne vienmēr labi izteikta, paplašinoties no diviem kilometriem pie Krāslavas līdz pat četriem ar pusi kilometriem pie Naujenes.

Taču netālu no Slutišķu vecticībnieku sādžas, lejpus pa upi, vērojams unikāls dabas piemineklis, ko sauc par Daugavas vārtiem.  Te ieleja izteikti sašaurinās, un upi no abām pusēm ieskauj ap 40 metriem augstās Slutišķu un Ververu kraujas.

27. augustā no plkst. 10:00- 15:00 Dabas aizsardzības pārvalde aicina gan sēņu pazinējus, gan iesācējus vai vienkārši zinātkāros uz Sēņu dienu Rāznas Nacionālajā parkā. Pasākums notiks Dagdas novada Andrupenes pagastā muzejā "Andrupenes lauku sēta".

Pasākuma dalībnieki varēs doties sēņošanā kopā ar mikologu jeb sēņu speciālistu, apmeklēt sēņu izstādi muzejā "Andrupenes lauku sēta", uzklausīt mikologa stāstījumu par pazīstamām un neparastām sēnēm, uzdot sev interesējošus jautājumus vai dalīties ar sēņu ēdienu receptēm.

Šī gada 23. – 25. augustā Viļānos notiks pētnieciska ekspedīcija „Pa Stefānijas Uļanovskas pēdām”, informē Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija. 

Ekspedīciju organizē Viļānu novadpētniecības muzejs un Viļānu novada pašvaldība sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. 

Trešdien, 17. augustā plkst. 16.00 Rēzeknē sāksies jau 18. Starptautiskā literatūrzinātniskā konference „Tiņanova lasījumi”.

Šogad Tiņanova lasījumi no 17. līdz 19. augustam notiks Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā, bet 20. augustā noslēgsies Rīgā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību „Latgales tematiskie ciemi” Rīgas svētku ietvaros rīko Latgales dienu, ko šogad svinēja 13. augustā Jēkaba laukumā no pl. 10.00 līdz 19.00.

Latgales dienā Rīgā viesus gaidīja plaša Latgales Tematisko ciemu programma ar ceļojošo tirgu, ar vairāk nekā 40 Krāslavas, Kārsavas, Rēzeknes, Balvu, Aglonas, Vārkavas, Daugavpils, Zilupes, Viļānu, Preiļu, Līvānu novadu un Rēzeknes un Daugavpils pilsētu amatnieku darbošanos. 

Šovasar Latvijā kārtējo reizi Latvijā viesojas jaunais mūziķis no Austrālijas – Ivars Štubis. Ivars dzimis latviešu ģimenē, tāpēc ne latviešu valoda, ne kultūra, ne folklora viņam nav sveša.

Šoreiz mūziķis Latvijā ieradies, lai apciemotu radiniekus un uzstātos vairākos pasākumos, vienā no tādiem Ivaru Štubi satikt izdevās arī raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotājiem.

"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā.

Pēc Leona Tomašicka projekta to izkalis tēlnieks Kārlis Jansons, piemineklis tika atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes - 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā.

27. augustā 15.00 Lūznavas muižas Sarkanajā zālē vienā mūzikas programmā savīsies te vēl nedzirdēts salikums – baroka mūzika un koncertkokles, kuru saskaņu rotās baroka vijole.

Koncertprogrammu “Baroka pērļu virkne” izspēlēs kokļu ansamblis “Kārta” un baroka vijolniece Lāsma Meldere–Šestakova.

6. augustā Ozolaines pagasts aicināja visus iedzīvotājus un ciemiņus uz Bekšu ciematu, lai kopā svinētu “Pagasta svētkus” un mērotos spēkiem “Sporta spēlēs”.

No plkst. 6:00-8:00 notika makšķerēšanas sacensības Ērika Blinova pārraudzībā, kurās piedalījās 9 dalībnieki, Rezekneszinas.lv uzzināja no Sants Ostašas, Ozolaines tautas nama vadītājas. 

Griškānu pagasta bibliotēkā no astotā līdz 24.augustam ir apskatāma tematiskā iespieddarbu izstāde 'Jurim Kronbergam - 70'.

Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs dzimis 1946. gada 9. augustā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. 

Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrs šī gada. 13.augustā no pl. 10.00 līdz19.00 aicina apmeklēt Latgales dienu Rīgā, Jēkaba laukumā.

Latgales dienā Rīgā viesus gaida Latgales Tematisko ciemu programma ar ceļojošo tirgu, amatnieku darbošanos, latgaliešu mūziku un jautrām dejām. 

Daugavas loki ir viena no skaistākajām Latvijas ainavām.

Posmā no Krāslavas līdz Daugavas novada Naujenei Latvijas lielākā upe met astoņus plašus lokus, un katram no tiem ir dots skanīgs nosaukums, piemēram, Rozališķu, Butišķu un Daugavsargu loks. 

Pēc neliela pārtraukuma raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotāji atkal viesojās Balvu novada Tilžas pusē, kur vairākos virzienos saimnieko Kašu saime.

Dievžeikaru ciema „Ezerlīčos” Skaidrītei un Ērikam Kašiem pieder liliju dārzs, akmeņu kalns, paprāva bišu drava un gaļas lopu saimniecība.

Šodien, 3.augustā plkst. 17.00 pie dzejnieka Antona Kūkoja pieminekļa (pretī Latgales kultūrvēstures muzejam) Rēzeknes dzejnieki organizē dzejas vakaru.

Piedalīties dzejas lasīšanā var jebkurš interesents, iepriekš informējot organizatorus.

Šomēnes - augustā - ūdenstūrisma centrā “Bāka” Gaigalavas pagastā ikviens interesents ir aicināts apskatīt mākslinieces Violas Annas Bīriņas keramikas un kanvu izstādi, ko papildina Staņislava Viļuma keramikas darbi.

Viola Anna Bīriņa beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, kur ieguvusi Mākslas maģistra grādu kultūras teorijā, keramiķa arodizglītību apguvusi pie Staņislava Viļuma, ar mālu strādā kopš 2008. gada. 

Radio raidījums “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” šoreiz vēsta par Dagdas novada Ezernieku un Andzeļu pagastos esošo Ežezeru un aicina uzzināt ar ko īpašs ir ne tikai Ežezers, bet arī tam piegulošā teritorija.

Ežezers atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā un tajā ir saskaitīti ap 70 salveidīgi veidojumi, taču aptuveni puse no tiem ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi.

Sinagoga ir unikāls Ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras piemineklis, citās Eiropas valstīs tās izzuda XX gadsimtā. 

XVI Tautas muzikantu svētki ir nozīmīgākais pasākums Latvijas novadu muzikantiem-vecmeistariem, kapelām, folkloras kopu muzikantu grupām, tradicionālās kultūras pētniekiem, speciālistiem un jauniešu muzikantu grupām.

Tas ir vienīgais pasākums Latvijā, kurā piedalās muzikanti - vecmeistari un muzikantu grupas no dažādiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas novadiem un savu muzicēšanas pieredzi nodod jaunākās paaudzes muzikantiem.

24. jūlijā Rēzeknes novada Lūznavas muižā un tās parkā notika pirmais Mākslas pikniks, kurā visas dienas garumā pulcējās ap 1200 tuvāku un tālāku apmeklētāju, piedzīvojot dažādas mākslas, mūzikas, dejas, kino un garšu meistarklases, priekšnesumus un baudas.

Lai arī no paša rīta laikapstākļi neiepriecināja, tomēr pēcpusdiena Lūznavas muižas parkā nāca ar sauli un svētdiena izdevās tik lieliska, cik vien varēja būt. 

6. augustā 13.00 Lūznavas muižas Sarkanajā zālē izskanēs franču mūzikas vēsmu pilna koncertprogramma – “Francijas karaļa galma mūzika un deja”, kuru izspēlēs senās mūzikas grupas "Inégalité Mystique" un izdejos deju grupa “La Maison Noble”.

Koncertā klausītāji varēs baudīt ievērojamāko franču baroka mūzikas komponistu M. R. De Lalande, J. F. Rebel, M. Marais mūziku.

VIII Starptautiskais etno festivāls “Gosti” Rēzeknē notiek katru otro gadu un tajā piedalās dažādu tautību nacionālie kolektīvi, aicinot uz sadziedāšanos un līksmu kopā būšanu, caur tautas mūziku un dejām meklējot un atrodot savstarpējos tiltus, kur satikties.

Šogad festivāls norisināsies no 29. līdz 31.jūlijam, pasākuma kulminācija paredzēta 30.jūlijā, taču notiks arī koncerti Rēzeknes novadā.

Pašā vasaras viducī, 23. jūlijā, Rēzeknes novada pašvaldība saviem iedzīvotājiem un viesiem ir sarūpējusi aizraujošus, ģimeniskus, izzinošām un sportiskām aktivitātēm piesātinātus svētkus – Rēzeknes Novada dienu Ančupānu ielejā.

Plašajā pasākuma programmā savām interesēm atbilstošas aktivitātes atradīs ikviens.

Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) Rēzeknes  svētku un vasaras festivālu noskaņa ienāk ar gleznotāja LMA profesora un Rēzeknes Goda pilsoņa Osvalda Zvejsalnieka darbu izstādi “Veltījums pilsētai”.

Izstādes atklāšana 27. jūlijā plkst. 15.00.

Pasākums “Kukaiņu nakts dabas parkā “Numernes valnis””, kas norisināsies 2. augustā no plkst. 22.00 teritorijā blakus skatu tornim, tiek organizēts, sadarbojoties Kārsavas novada pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. 

„Kukaiņu nakts” mērķis ir ieinteresēt un informēt dabas parka viesus par dabā notiekošo laikā, kad cilvēki visbiežāk jau guļ. 

 “Te ir viena no lielākajām zivju mulāžu izstādēm Latvijā - vairāk kā divdesmit piecas Latvijā dzīvojošās zivju sugas un unikālākais eksponāts - Latvijā lielākā noķertā zandarta mulāža,” izrādīdams Jaundomes vides izglītības centru radio raidījumā “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” atklāj šī centra vadītājs Armands Pudniks.

Jaundomes muižas vides izglītības centrs un vērienīga ekspozīcijas zāle ir ierīkota 19. gs. sākumā celtājā Jaundomes muižā, kas atrodas Dagdas novada Ezernieku pagastā -  Rāznas Nacionālā Parka teritorijā un salām bagātā Ežezera krastā

Apliecinot cieņu un lepnumu par novada iedzīvotājiem, tapusi fotoizstāde "Novadnieki", kurā apskatāmi gandrīz 30 lielu un mazu Rēzeknes novada iedzīvotāju portreti.

Svētdien, 24. jūlijā, Lūznavas muižas parkā notiks pirmais Mākslas pikniks – mākslu un garšu festivāls, kurā vienuviet aicināti pulcēties mākslas baudītāji, sajūtu gardēži un īpašo mirkļu kolekcionāri, lai ar mūzikas, mākslas, dejas, garšu un citām baudām piedzīvotu mākslas radīšanas brīdi.


Mākslas piknika laikā no 13.00 līdz 23.00 Lūznavas muižā un tās parkā būs piedzīvojamas skatāmas, klausāmas un garšojamas baudas.

Ojats ir neliels ezers Dagdas novada Konstantinovas pagastā. Tā dziļums ir vairāk nekā 40 metri, kas ierindo to sestajā vietā starp dziļākajiem Latvijas ezeriem.

Tomēr ievērību citu ezeru vidū tas guvis ar savu tīro ūdeni, kas te ļauj augt un dzīvot retiem augiem un dzīvniekiem. 

24. Eiropas tautu festivāls (European Peoples’ Festival /EPF) pulcēs viesus no Beļģijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Portugāles, Spānijas, Lielbritānijas un Latvijas.


Nedēļas laikā festivāla ietvaros būs gan daudznacionāla kultūras programma un amatnieku darbu izstāde–tirdziņš, gan notiks konkursi un sacensības dažādās disciplīnās: basketbolā un futbolā, volejbolā un pentaks spēlē, skriešanā un jautrajā stafetē, orientēšanās sacensībās pa pilsētu un ielu teātra spēlē, gleznošanas, foto un kulinārijas konkursā.

Līdz š.g. 14. augustam Latgales Kultūrvēstures muzejā apskatāma Pētera Džigura grafikas darbu izstāde “Saules simfonija”, kas veltīta cilvēku sirds un domas gaišumam, tajā pausta mūžīga ticība labajam, harmonijai un gara spēkam.

Pēteris Džigurs izstādē savas radošās izpausmes ietērpis smalkajā un niansētajā grafīta zīmuļa tehnikā, kas līdz šim nebija radusi vietu mākslinieka radošajā darbā kā patstāvīga grafikas tehnika. 

Dziesmas autors, grupas līderis un kantrī stila ģitāras virtuozs Māris Geidāns stāsta, ka dziesma sacerēta pirms vairākiem gadiem, valstī iestājoties ekonomiskajai krīzei. 

Ja esat lasījuši M. Zīles darbus, nāciet un dalīsimies pārdomās par izlasīto. Ja neesat lasījuši nevienu rakstnieces darbu, nāciet – uzzināsiet!

Festivāla mērķis ir ērģeļspēles kultūras un latviešu ērģeļmākslas popularizēšana, jauno ērģelnieku iedvesmošana, jo ik gadu kādam no jaunajiem talantiem tiek pasniegta Veicināšanas balva.

Jau sešpadsmito gadu Latvijā veiksmīgi darbojas lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”.

Tā ir valsts atbalstīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra iniciatīva, kurai raksturīgs visplašākais aptvērums, tā darbojas katrā novadā, iesaistot  par aktīviem lasītājiem un grāmatu vērtētājiem tūkstošiem bērnu, jauniešu un no 2012. gada – arī pieaugušos.

Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, un popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās krāsas dēļ. 

Latvijas piejūras pilsētās un ciemos jau kopš 1936. gada jūlija otrajā sestdienā ir tradīcija svinēt svētkus jūrai un tās arājiem – zvejniekiem.

Plaši svētki notiek Ventspilī un Ainažos, Rokā un Kolkā, Pāvilostā un Liepājā u.c.,  taču ir viens ciems Latvijā, kurā, lai arī tas neatrodas Baltijas jūras krastā, šie svētki tiek svinēti jau 20 gadus. 

Trešdien, 13.jūlijā, Dabas aizsardzības pārvalde aicina interesentus apmeklēt Pļavu dienu Rāznas Nacionālajā parkā, kas šogad tiek organizēta sadarbībā ar Tradicionalūs zineibu tureitoju bīdreibu "Pūdnīku skūla.

Pļavu dienas aktivitātēm interesenti varēs pulcēties Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Akminīšos plkst.11.00.

23. jūnijā no plkst. 12.00 Rēzeknes Festivāla parkā (Pils ielā 17) norisinājās Līgo svētku svinēšana.

Jau trešo gadu Rēzeknes upes krastā pēcpusdienā parka apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja apmeklēt brīvdabas pirti, bet vakarā varēja piedzīvot uguns un ūdens Līgo nakts maģiju.

Aptuveni 6000 dabas un mūzikas draugu 18. jūnijā bija ieradušies Rēzeknes novada Lūznavas muižā, kur aizritēja pirmā no divām šogad plānotajām Dabas koncertzālēm.

Šoreiz Dabas koncertzāles galvenais varonis bija Garausainais sikspārnis (Plecotus auritus), kuram arī tika veltītas gan radošās un izzinošās darbnīcas, gan arī muzikālais stāsts vakara noslēgumā.

23. jūnijā no plkst. 12.00 Rēzeknes Festivāla parkā (Pils ielā 17) norisināsies Līgo svētki.

Jau trešo gadu Rēzeknes upes krastā pēcpusdienā būs brīvdabas pirts, bet vakarā varēs piedzīvot uguns un ūdens Līgo nakts maģiju.

Pavisam nesen skatītājus sasniegusi īsfilma „Gambits 1917”, kura vēsta par notikumiem saistībā ar 1917. gada pirmo Latgales latviešu kongresu un spilgtākajām tā laika personībām – Franci Trasunu un Franci Kempu.

Raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotāji tikās ir filmas idejas autoru – mūziķi un vēsturnieku Arni Slobožaņinu, lai noskaidrotu, cik liela nozīme 1917. gada kongresam ir Latgales vēstures lappusēs, cik daudz par to tiek runāts mācot vēsturi un cik viegli radīt par to filmu.

No 2. līdz 4. jūnijam Šauļos Lietuvā notiks 19. Lietuvas un Latvijas lauku muzikantu un kapelu festivāls „Ant rubežiaus", kur piedalīsies arī Rēzeknes kapela „Dziga" un postfolkloras grupa „Rikši".

Tradicionālais tautiskās mūzikas festivāls „Ant rubežiaus" paredzēts plašai sabiedrības daļai – no ģimenēm un jaunatnes līdz senioriem.

Aprīlī norisinājās Latvijas Vokālo ansambļu konkursa pusfināla skates, kurās piedalījās valsts kultūrvēsturisko novadu labākie ansambļi. Konkurss, kā ierasts, notika periodā starp Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Šis nacionāla mēroga konkurss palīdz apzināt situāciju vokālo ansambļu kustībā. Dziesmotās sacensības finālam, kas norisinājās 14. maijā Ķekavas novada Baložu pilsētas kultūras namā, tika izvirzīti 38 Latvijas labākie vokālie ansambļi, kuru skaitā ar augstu rezultātu ierindojās arī Rēzeknes novada vokālais ansamblis „Skonai”.

Šogad Latvijas Republikas Zemessardzei aprit 25. gadadiena. Aizsardzības ministrijas izsludinātajā konkursā projektu iesniedza rēzekniete Margarita Voiciša ar ideju izdot grāmatu par Zemessardzes 2. novada personībām, un viņas iecere tika atbalstīta.

Grāmatā būs intervijas ar Zemessardzes 2. novada vadību, bataljonu komandieriem, bet pārsvarā ar Rēzeknes un Latgales zemessargiem, kuri stāstīs par militārās karjeras izvēli, atmiņas par Zemessardzes vēsturi, par militārajām mācībām Rēzeknes teritorijā, par spilgtākajiem un interesantākajiem momentiem Rēzeknes zemessargu un Rēzeknes Jaunsargu vienības ikdienā.