Bizness

Aizvadītajās brīvdienās savas durvis apmeklētājiem vaļā ir vēris vēl viens skaists tūrisma un rekreācijas objekts Kārsavas novada Otrajos Mežvidos, piemājas saimniecībā „Kalniņi”.

Saimniecībā ir izbūvēta mājiņa, ko saimnieki ir nosaukuši par Bišu namiņu. Namiņā ir iekārtotas divas guļamlāvas, zem kurām atrodas bišu stropi ar skrejām ārpusē.

Kā ik gadu, Rēzeknes Novada dienas ietvaros Ančupānu ielejā (kartodromā) notiks Amatnieku, mājražotāju, saimnieciskās darbības veicēju tirdziņš, kas parasti piesaista lielu svētku dalībnieku interesi.

Tā kā tirdziņa mērķis ir piedāvāt un popularizēt tieši amatnieku un mājražotāju produkciju, tajā tiek aicināti piedalīties amatnieki, mājražotāji, tautas lietišķās mākslas studijas, eko un bio produkcijas ražotāji un tirgotāji, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, brīvdabas aktīvās izklaides pakalpojumu sniedzēji pieaugušajiem un bērniem (bērnu atrakcijas, zirgu izjādes, lokšaušana u.tml.). Rīkotāji izvērtēs pretendenta atbilstību dalībai tirdziņā.

Minimālās algas palielināšana šobrīd Latvijā nekādā gadījumā nebūtu atbalstāma, piektdien žurnālistiem pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs norādīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, jautājums par minimālās algas palielināšanu patlaban ir iesaldēts, taču nekādā gadījumā attiecīgā sliekšņa palielināšana nebūtu atbalstāma.

Maģisko ābeļu ziedēšanas laiku sagaidījis arī Gaigalavas pagasta zemnieku saimniecības “Sīļusala” īpašnieks Aivars Počs. Jau kopš bērnības Aivara ģimenē ābols bija iecelts vislielākajā godā un cieņā – tas tika uzskatīts par vērtīgu augli.

Un tieši tas pamudinājis saimnieku šajā jomā uzsākt darbību, un jau 2000. gadā Aivars iestādīja savus pirmos 2 ha augļu dārza. Tā sākās saimnieka ceļš uz ābolu dārza karaļvalstību un savu sirdsdarbu.

Gaigalavas pagastā, Dziļāros, zemnieku saimniecībā "Bukši" rosās kūku cepēja, mājražotāja Baiba Viļuma. Baiba ir īsta māksliniece – viņas paspārnē tiek radītas garšas valstībā neaizmirstamas kūkas un cepumi.

Tas ir radošs process, kad, kā jau māksliniekam, darba procesā ir nepieciešami ne tikai materiāli, bet arī iedvesma.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības rādītāji jau vairākus gadus pēc kārtas ir labāki, nekā iepriekšējā gadā un atsevišķās pozīcijās ir sasnieguši augstāko rādītāju kopš Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveides.

Pērn Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrību apgrozījums sasniedzis 70,5 miljonus eiro, infrastruktūrā un moderno tehnoloģiju ieviešanā komercsabiedrībās investēti 17,3 miljoni eiro.

Kā jau iepriekš ziņojām, aprīlī Rēzeknes pilsētas domē tika pieņemts lēmums par vispārējā tipa diennakts aptiekas atvēršanu Rēzeknes pilsētā.

Līdz šim Rēzeknē darbojās sešpadsmit vispārējā tipa aptiekas, tomēr nebija nevienas diennakts aptiekas.

Ir noslēdzies nodibinājuma “Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” (LEARN) izsludinātais projektu konkurss “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”.

Konkursa kopējais budžets bija 22 000 eiro apmērā, katrs pretendents varēja pieprasīt finansējumu vismaz 3000 eiro apmērā savas biznesa idejas attīstīšanai vai arī esošas saimnieciskās darbības pilnveidošanai.

No 4. līdz 7. maijam Latgales Reģiona attīstības aģentūra sadarbībā ar Latgales reģiona pašvaldībām un tūrisma informācijas centriem organizēja infotūri pa Latgali Krievijas tūrisma operatoriem un masu mediju pārstāvjiemar mērķi popularizēt mūsu reģiona tūrisma piedāvājumu.

Infotūrē piedalījās masu mediji un tūroperatori no Maskavas, Sanktpēterburgas, Pleskavas un Jekaterinburgas, braucienam pievienojas arī vairāki Latvijas masu mediji.

Kokapstrādes uzņēmums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS 2015. gadā uzlabojis savus finanšu rādītājus.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām un uzkrātajai pieredzei, aizvadītajā gadā pieauga saplākšņu ražošanas apjoms, tāpat arī VEREMS nodarbojās ar lobīto finieru ražošanu.

Rēzeknes novada Griškānu pagasta piena lopkopības saimniecība «Sprūževa M» par 2,053 miljoniem eiro būvēs jaunu liellopu kūti, mēslu krātuvi un lauksaimniecības nojumi, kā arī uzstādīs skābbarības tranšejas, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Investīciju projekta celtniecības vadītājs Uldis Stukulis aģentūrai BNS sacīja, ka «Sprūževa M» projekta ietvaros plāno par 350 govīm palielināt ganāmpulku, līdz ar to nepieciešamas telpas liellopu izmitināšanai. «Saimniekam jau ir vairākas fermas, šī ir nākamā, lai palielinātu savu kapacitāti,» teica Stukulis, piebilstot, ka projekta īstenošanai ir piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.