Bizness

Kā liecina Rēzeknes novada mājaslapā publicētā informācija, arī šogad pašvaldība saviem iedzīvotājiem un viesiem ir sarūpējusi aizraujošus, ģimeniskus, izzinošām un sportiskām aktivitātēm piesātinātus svētkus – Rēzeknes Novada dienu, kas notiks 21. jūlijā Ančupānu ielejā (kartodromā).

Rēzeknes Novada dienā, kā parasti, būs plaša pasākumu programma, tostarp  arī Amatnieku, mājražotāju, saimnieciskās darbības veicēju tirdziņš, kas parasti piesaista lielu svētku dalībnieku interesi.

• - "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība" un "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana" 11,99 miljonu eiro apmērā;
• - "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" 10 miljonu eiro apmērā.

Rēzeknes novada pašvaldība 17. maija domes sēdē nolēma apturēt 3. maijā izsniegto atļauju uzņēmumam “Ellikss Holding”, kura paredzēja atļaut izvietot uzņēmuma īpašumā atkritumu reģenerācijas iekārtu nolietoto autoriepu un citu nebīstamo atkritumu utilizācijai un pārstrādei Stružānu pagastā, izmantojot pirolīzes metodi. 

Saskaņā ar Rēzeknes novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, uzņēmumam piederošais zemes gabals, uz kura izvietota augstāk minētā iekārta, atrodas Rūpniecības apbūves teritorijā, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi, transporta un noliktavu uzņēmumi.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latgales Plānošanas reģionu un Rēzeknes pilsētu aicina pieteikties uzņēmējus dalībai “Uzņēmēju dienas Latgalē 2018”, kas notiks 21. un 22. septembrī Latgales vēstniecībā “GORS”, Rēzeknē, Pils ielā 4.

„Uzņēmēju dienas Latgalē 2018” jau otro reizi pulcēs uzņēmējus un apmeklētājus no Latgales un visas Latvijas Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „GORS”, kas ir īpaša pasākuma norises vieta ar tikai tai piemītošu neatkārtojamu atmosfēru.

Kultūras zīme “Latviskais mantojums” tiek piešķirta tiem lauku tūrisma uzņēmējiem (izņemot valsts un pašvaldību sektora pārstāvjus), kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot nākamajām paaudzēm. Savukārt tūristam šī zīme palīdz pamanīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, kā arī svinēt latviskos svētkus.

Labklājības ministrija (LM) organizē reģionālos seminārus par Sociālā uzņēmuma tiesisko regulējumu un finanšu atbalsta iespējām sociālo uzņēmumu darbībai.

Semināri organizēti sadarbībā ar AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum”. Semināru laikā LM pārstāvji klātesošos iepazīstinās ar Sociālā uzņēmuma tiesisko regulējumu un Sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas nosacījumiem, savukārt AS „Attīstības finanšu institūcijas Altum” pārstāvis skaidros atbalsta saņemšanas iespējas.

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts  noteikts enerģijas daudzums.

Būvniecības uzņēmumi pērn nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 189,25 miljonus eiro, kas ir par 9,1% jeb 18,86 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā būvnieki sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši 152,29 miljonu eiro apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) iemaksāts 87,2 miljonu eiro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) - 10,9 miljonu eiro apmērā, mikrouzņēmumu nodoklis - 9,29 miljonu eiro apmērā, bet pārējie nodokļi un maksājumi veikti 5,79 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi pērn saņēmuši pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu 76,21 miljona eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi programmu pašvaldībām, tām šajā gadā paredzot 15 miljonu eiro atbalstu 600 jaunu īres dzīvokļu būvniecībai. To telefonintervijā Latvijas Radio atzina EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Pēc viņa teiktā, dzīvojamais fonds Latvijas reģionos ir izsmelts - īpaši tur, kur veidojas jaunas darba vietas. "Ir ļoti kritiski tieši šeit veidot jaunu dzīvojamo fondu, lai attīstītos gan jauni uzņēmumi, gan esošie varētu veidot jaunas darba vietas," klāstīja EM pārstāvis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem godprātīgajiem un atbildīgajiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2236, ar kuriem pagājušajā gadā bijusi sekmīga sadarbība, kuriem bijusi augsta nodokļu saistību izpildes disciplīna un kuri veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā. 1920 uzņēmumi VID pateicības rakstus saņem atkārtoti, bet 316 – pirmo reizi. 

Visiem šiem uzņēmumiem VID neplāno veikt nodokļu kontroles pasākumus līdz pat 2019. gada 1.maijam.

Preiļu novada Tūrisma informācijas centrs, kas izlozes ceļā ieguva tiesības šogad Preiļos organizēt V Latvijas Tūrisma informācijas tirgu, līdz 13.aprīlim ir izsludinājis tūrisma informācijas sniedzēju (TIC, asociācijas, citas iestādes) elektronisku pieteikšanos.

Idejām piepildīts un sirsnīgā sacensības garā aizvadīts konkursa “Laukiem būt!” fināls. Uzvaras laurus konkursā, ko jau sesto gadu rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), šoreiz plūca jaunieši no Latgales, Vidzemes un Zemgales, informē LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Dzintars Vaivods, LLKC finanšu direktors: “Ik gadu jauniešu idejas kļūst aizvien drosmīgākas, bet viņi paši – pārliecinātāki par spēju tās īstenot. Tomēr aizvien vēlētos, lai jaunieši, kuri laukus atstājuši, ieraudzītu tajos potenciālu savu ideju īstenošanai, biznesa radīšanai un tomēr atgrieztos laukos.”

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, iekļauti 2604 darba devēji, liecina informācija VID mājaslapā.


Informācija par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Rēzeknes novada pašvaldības nodibinājuma LEARN (Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā) organizētajā konkursā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā” nolemts atbalstīt 11 projektu pieteikumus.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) komercsabiedrības aizvadīto gadu noslēgušas ar aptuveni 95 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina apkopotie provizoriskie komercsabiedrību darbības rādītāji par 2017. gadu.

Kā informēja Rēzeknes SEZ pārvaldes pārstāvji, 2017.gads Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām ir bijis stabilas izaugsmes gads. Apgrozījuma pieaugums ir vērojams lielākajā daļā Rēzeknes SEZ komercsabiedrību, daudzās no tām apgrozījums ir ievērojami pieaudzis un pat dubultojies. Lielākais apgrozījuma pieaugums pērn bijis metālapstrādes uzņēmumos SIA "Latstab" un SIA "Leax Rēzekne".

Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) ir izstrādājusi noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem.

Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu, informē ZM Sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Straujupe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvjiem vienojies par nodokļu atlaides piešķiršanu par veiktajiem ieguldījumiem, kas radušies izmaksājot atalgojumu jaunizveidotajām darbavietām, pavēstīja ministra padomniece Santa Vaļuma.

Ministrs šodien tikās ar Rēzeknes SEZ pārstāvjiem, lai pārrunātu šobrīd pieejamos atbalsta pasākumus komercsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību speciālajā ekonomiskajā zonā, un sniegtā atbalsta paplašināšanas iespējas.

Pērn strauji audzis likvidēto uzņēmumu skaits – 2017. gadā Latvijā likvidēti 16 479 uzņēmumi, kas ir par 34,78% vairāk nekā 2016. gadā. Aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielākais pēdējo 26 gadu laikā, liecina “Lursoft” apkopotā informācija.


Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam, “Lursoft” secina, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana – Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs no reģistriem izslēdz uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību.