Rēzeknes vēsturiskajā centrā iecerēta jauna lielveikala būve

12.03.2026 Iveta Čigāne, LSM Latgales redakcija Rēzeknē notiek sabiedriskā apspriešana par vēsturiskajā centrā plānotā lielveikala būvniecību. Sociālajos medijos rēzeknieši ir satraukti par vēsturiskā centra izmaiņām, bet ielās uzrunātie pilsētnieki pagaidām par izmaiņām nav dzirdējuši. Lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs SIA "Rēzeknes tirgus" ir iecerējis veikt tirgus teritorijas sakārtošanu un modernizāciju.

Rēzeknes vecpilsētā blakus tirgum un pretī senajam pilskalnam uzņēmējs plāno būvēt tirdzniecības centru. Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālists Vladislavs Malahovskis atzīst, Rēzeknes vizītkarte – pilskalns, katedrāle, tirgus laukums – ir senākās apbūves vietas pilsētā.

"Tā ir senākā pilsētas daļa, šis kreisais krasts, jo Rēzekne sāka attīstīties, kad jezuīti te uzcēla baznīcu, īpaši 17. gadsimtā. Ja pils panīka, tad baznīca bija tā, ap kuru veidojās tirgus laukums, mājas. Un tur 2018. gadā, veicot Latgales ielas rekonstrukciju, pretī baznīcai atraka cilvēku kaulus no viduslaiku kapsētas. Agrāk uzskatīja, ka tā tuvāk tirgus laukumam, tagad izrādās, ka tuvāk katedrālei," stāstīja Malahovskis. 

Teritorija, kur plānots būvēt tirdzniecības centru, atrodas vairāku reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, atklāj Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre. 

"Reģiona nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības zonā ir Rēzeknes viduslaiku kapsēta, un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi ir trīs dzīvojamās ēkas Latgales ielā. No valsts nozīmes kultūras pieminekļiem ir jāmin Rēzeknes viduslaiku pils un Rēzeknes pilsdrupas, arī sinagoga. Pārvalde ir norādījusi, ka, plānojot būvniecības un citus darbus kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, kas var pārveidot kultūras pieminekli vai ainavu, ir jānodrošina visu nosaukto kultūras pieminekļu saglabāšana. Savukārt, nosakot kultūras pieminekļu aizsardzības zonu uzturēšanas režīmus un citus saimnieciskās darbības ierobežojumus, jāņem vērā tās teritorijas vēsturiski nozīmīgais plānojums un telpiskā struktūra. Arī kultūrslānis, jo apkārt ir arī arheoloģiskie pieminekļi. Jāuztur pieminekļiem atbilstošā vide un ainava, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturs, un noteikti ir jānodrošina visu nosaukto pieminekļu vizuālā uztvere," skaidroja Platpīre.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība organizē sabiedrisko apspriešanu par lokālplānojumu, kas nosaka izmaiņas vēsturiskajā centra apbūvē, ietverot Dārzu un Liepājas ielas. Tiesa, daļa pilsētnieku par šādu aktivitāti nezina:

"Īsti nezinu, tikai dzirdējis esmu, ka kaut kas plānojas. Atjaunos, skaistāk būs."

"Lielveikals būs? Pirmo reizi dzirdu."

Arhitekts Ainārs Mangulsons, kurš aktīvi iesaistījies lokālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā, atzīst – plānus ierobežo finanses, taču jābūt kopējam redzējumam gan vecpilsētas, gan krastmalas attīstībai:

"Ja mēs taisām tādas pārbūves, attīstību, mums jādomā kompleksi. Jādomā, kā mēs nākotnē apvienosim visas ielas kopīgi, lai nebūtu tā, ka kāds ielas posms organizēts priekš kāda viena būvnieka vai attīstītāja. Jādomā, kā nākotnē attīstīt visu vecpilsētas daļu un sakārtot gan krastmalu, gan vidi, kas ir aiz autostāvvietas." 

Uzņēmuma "Rall" līdzīpašnieks Arnolds Laizāns pārliecināts, ka, plānojot tirdzniecības centra būvniecību, vērā tiks ņemti gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieteikumi, gan ar satiksmes organizēšanu saistītie jautājumi, tostarp stāvlaukumu izbūve.

"Domāts uz zemes gabala, kuram notika lokālplānojuma mainīšana, ka tur būs tirdzniecības centrs. Pēc platības 3700 kvadrātmetri divos stāvos. Viss būs labiekārtots, būs gājēju celiņi, kafejnīca, būs daudz dažādu patīkamu lietu. Arī ēkas vizualizācija veidota tā, lai ēka iekļautos šajā ainavā," stāstīja Laizāns.

Rēzeknes pašvaldība atbalsta uzņēmēja ideju par tirdzniecības centra un infrastruktūras izbūvi Dārzu ielā, pašvaldība ir piekritusi tai piederošās Liepājas ielas pārbūvei.

"Lai realizētu projektu, kāds ir iecerēts, mēs šo Liepājas ielas atzara dislokāciju pamainām, piespiežam to tuvāk apbūvei, kur ir ēka Izraēlas ielā 3. Un tā Liepājas iela pārbīdās uz ēkas pusi," skaidroja  pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.

Projektējot tirdzniecības centra ēku, būvniekam vēl būs jāsaņem atļaujas no dažādām instancēm, tostarp arī no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes. Ja nekas nemainīsies, jaunā tirdzniecības centra būvniecību Rēzeknes vecpilsētā plānots uzsākt nākamā gada nogalē. Bet lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana turpinās līdz 13. martam.

Atgriezties atpakaļ