Rēzeknes pašvaldībai uzdots pārskatīt uzturēšanas izdevumus

20.02.2026 Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija, izvērtējot Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju, konceptuāli saskaņojusi pašvaldības prioritāro investīciju projektu sarakstu un uzdevusi veikt grozījumus 2026. gada budžetā, pārskatot uzturēšanas izdevumus.

Komisija atzina, ka pašvaldības galvenā investīciju prioritāte ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts "Industriālās zonas infrastruktūras izveide jaunu uzņēmumu izvietošanai Rēzeknes valstspilsētā", kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu.

Vienlaikus konstatēts būtisks uzturēšanas izdevumu pieaugums 2026. gada budžetā. FM informē, ka liela daļa šo izdevumu rada ilgtermiņa ietekmi, bet to segšanai plānots izmantot naudas līdzekļu atlikumu gada sākumā, kas ir vienreizējs resurss. Uzturēšanas izdevumos iekļauti arī 340 000 eiro brīvprātīgajām iniciatīvām.

Komisija secināja, ka 2026.-2028. gada Rēzeknes pašvaldības budžeta prognozes nerada pārliecību par finanšu stabilitāti vidējā termiņā.

Tāpat komisija atzinusi, ka šī gada 1. februārī pašvaldības finanšu situācija vērtējama kā stabila, taču ar augstām saistībām, kuru apmērs pret plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem 2026.-2029. gadā saglabājas 18% robežās. Pašvaldībai nav kavētu maksājumu, un budžeta izpilde notiek atbilstoši plānam.

Salīdzinot ar 2025. gada janvāri, pašvaldības darbinieku skaits 2026. gada janvārī pieaudzis par 23 amata vietām, tostarp administrācijā, norāda FM.

Komisija Rēzeknes pašvaldībai uzdeva pārskatīt uzturēšanas izdevumus, izvērtēt darbinieku skaita pieauguma pamatotību un nodrošināt, ka izdevumi tiek segti no kārtējā gada ieņēmumiem. Pēc budžeta grozījumiem Rēzeknes pašvaldībai jāiesniedz precizēts 2026. gada finansēšanas plāns.

Komisija uzsvēra, ka budžeta izdevumi jāplāno atbilstoši pieejamajiem resursiem, nepieļaujot saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, bet naudas līdzekļu atlikumi izmantojami vienreizējiem izdevumiem. Pašvaldībai prioritāri jānodrošina autonomo funkciju izpilde un uzņemto saistību segšana, virzoties uz efektīvāku pārvaldību un ilgtspējīgu finanšu stabilitāti.

Iepriekš FM uzsvēra, ka Rēzeknes pašvaldībai jāizveido sabalansēts 2026. gada budžets un tikai pēc tam pašvaldība var domāt par jauniem pasākumiem, kuru izdevumi nerada ietekmi uz budžetu.

Ministrijā skaidroja, ka FM nevar ietekmēt pašvaldības politiskos lēmumus par budžetu, līdz ar to Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija arī nelemj par pašvaldības budžeta akceptēšanu.

Pēc budžeta apstiprināšanas, ja pašvaldības rīcībā vēl ir pietiekami līdzekļi, tā var plānot arī kādas brīvprātīgas funkcijas īstenošanu, ja tās nerada papildu ar ieņēmumiem nenosegtus izdevumus budžetā, skaidroja FM.

Pēc sabalansēta budžeta pieņemšanas pašvaldība atkal var vērsties Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgajā komisijā, kura var lemt par jauna finansēšanas plāna saskaņošanu vai nesaskaņošanu.

Vienlaikus FM atgādināja, ka Rēzeknes pašvaldībai ir izsmelts aizņemšanās limits un pašvaldība vairs nevar aizņemties.

Jau ziņots, ka Rēzeknes parādsaistības šogad sasniegs 18,58% no visa budžeta, liecina 23. janvārī domes sēdē apstiprinātais pašvaldības budžets. Plānots, ka pašvaldības ieņēmumi šogad sasniegs 56,5 miljonus eiro, bet izdevumi - 60,7 miljonus eiro.

Ieņēmumi šogad ir plānoti par 1,3 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums.

Savukārt izdevumi ieplānoti par 6,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Šogad visvairāk naudas plānots novirzīt izglītības nozarei - 28 miljonus eiro jeb 46% no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Vairāk nekā pusmiljons eiro tiks ieguldīts Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra infrastruktūrā. Budžetā iestrādāts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, nodrošinot valstī noteiktās minimālās algas celšanu un likmju pārskatīšanu. Tiek saglabātas brīvpusdienas 1.-4. un 5.-7. klašu skolēniem.

Otrā svarīgākā pozīcija ir izdevumi sociālajai aizsardzībai, kurai paredzēti 9,7 miljoni eiro jeb 16% no pamatbudžeta kopējā apjoma.

Ekonomiskās izaugsmes veicināšanai 2026. gada budžetā paredzēti 7,73 miljoni eiro, koncentrējoties uz darbiem ar tūlītēju atdevi pilsētas attīstībai, norāda pašvaldībā. Vērienīgākais projekts ir jaunas industriālās zonas infrastruktūras izbūve 2,87 miljonu eiro apmērā, izveidojot gandrīz kilometru garu publiski pieejamu ielu ar ietvēm un sakārtotiem inženiertīkliem.

Finansējums paredzēts nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp Maskavas ielas atzara asfaltēšanai, Dārzu ielas tilta seguma atjaunošanai un ietvju savienojumu izbūvei Stacijas un Dzelzceļnieku ielā, kā arī tiks sākts "Zaļās infrastruktūras attīstības" projekts gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētas centrā un Ziemeļu rajonā, paralēli turpinot starptautisko projektu videi draudzīgas mobilitātes veicināšanai.

Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, domes komiteju priekšsēdētāju, kā arī domes deputātu mēnešalgas likmes 2026. gadā netiks mainītas, un atalgojums tiks saglabāts 2025. gada līmenī. Vienlaikus opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse pārmeta, ka atalgojums tiek celts centrālās administrācijas darbiniekiem. Pēc viņa paustā, līdzekļus varēja novirzīt citiem mērķiem.

Pašvaldība ir paredzējusi 300 000 eiro, lai darbiniekiem, kuru alga ir 740 eiro mēnesī, tā tiktu palielināta līdz 780 eiro. Minimālās algas izmaiņas pašvaldībā ietekmē aptuveni 600 darbinieku. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības un sociālajā sektorā. Šajā gadā paredzēts atalgojuma palielinājums Kultūras un tūrisma centra, bāriņtiesas darbiniekiem un pārvaldes "Sociālais dienests" aprūpes jomā nodarbinātajiem.

Tāpat šogad tiks atjaunots līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, pagalmu labiekārtošanai, pieslēgumiem centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, kā arī atbalstītas brīvprātīgas iniciatīvas mazo biznesa projektu īstenošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Sociālajā jomā plānots palielināt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā, tos nodrošinot arī iedzīvotājiem no 60 gadu vecuma, kā arī ieviest vienreizēju pabalstu jaundzimušā aprūpei.

Pašvaldība šogad plāno arī atmaksāt aizdevumu pamatsummas vairāk nekā 4,05 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pašvaldības parādsaistības šogad sasniegs 18,58% no visa budžeta. Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldības parādsaistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādsaistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.

Pašvaldībai joprojām jāīsteno finanšu stabilizācijas pasākumi, kas noteikti, ņemot vērā līdzšinējo finanšu situāciju. Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs sēdē apgalvoja, ka Rēzekne ir piemērs, kā rīkoties ar pieejamiem naudas resursiem.

Budžeta izskatīšanas laikā netika atbalstīti vairāki opozīcijas deputātu priekšlikumi. Piemēram, tika piedāvāts nenodrošināt bezmaksas braukšanu autobusos cilvēkiem no 60 līdz 65 gadiem, uz tā rēķina palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem. "Vecus neatbalstīsim, bet bērnus neatbalstīsim," priekšlikumu komentēja Bartaševičs, skaidrojot, ka viņa izpratnē "veci" ir "tādi kā es". Viņš gan atzina, ka ar autobusu nebrauc.

Neatbalstīts palika arī priekšlikums par algu celšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu palīgiem.

Budžets pieņemts tikai ar koalīcijas balsīm. Opozīcijas deputāti budžetu neatbalstīja, lai gan atzina, ka virkne viņu priekšlikumu budžeta izstrādes gaitā dokumentā tika iestrādāti. Taču joprojām esot diskutabls jautājums par atlaidēm autobusos, mēra padomniekiem un citām budžetā paredzētām pozīcijām.

Atgriezties atpakaļ