Rēzeknē aktīvi top 2026. gada pašvaldības budžeta projekts

27.11.2025 Rēzeknes valstspilsētā pašlaik intensīvi turpinās darbs pie 2026. gada pašvaldības budžeta izstrādes. No budžeta ir atkarīgs ne vien pašvaldības pakalpojumu kvalitātes līmenis, bet arī iespēja turpināt svarīgus pilsētas attīstības projektus, kas ilgtermiņā var palielināt pašvaldības ieņēmumus. Tikpat būtiski ir nodrošināt iespējas uzlabot Rēzeknes infrastruktūru un pakāpeniski atjaunot brīvprātīgās iniciatīvas.

Jānorāda, ka pašvaldības budžeta tapšana lielā mērā ir atkarīga no ārējiem faktoriem, tostarp valsts nodokļu politikas, makroekonomiskajiem scenārijiem un valstī veiktajiem aprēķiniem pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, kas būtiski ietekmē pilsētas attīstības iespējas. Īpašas bažas raisa valsts prakse uzlikt pašvaldībām arvien jaunus pienākumus drošības, izglītības un sociālās aprūpes jomā, vienlaikus nenodrošinot tiem nepieciešamo finansējumu.

Publiskajā telpā bieži izskan apgalvojumi, ka pašvaldību ieņēmumi nākamgad būtiski pieaugs, tomēr reālajā budžeta plānošanā ieņēmumu kāpums nespēj kompensēt izdevumu palielināšanos. Ieņēmumu pieaugums procentuāli ir mazāks nekā izdevumu slogs, ko nosaka gan inflācijas ietekme, gan pieaugošās izmaksas izglītības, sociālās palīdzības, veselības aprūpes un infrastruktūras uzturēšanas jomā. Šie apstākļi rada nopietnus izaicinājumus, jo, pieaug obligātie izdevumi un trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, bet pašvaldībai vienlaikus jānodrošina attīstība un jāplāno finansējums jau uzsāktu projektu īstenošanai.

Rēzeknes gadījumā kopbudžeta ieņēmumi 2026. gadā, salīdzinot ar 2025. gadu, tiek prognozēti ar 3,8 procentu pieaugumu. Taču tam pretī ir būtisks izdevumu kāpums teju visās budžeta pozīcijās – no obligātajiem maksājumiem un sociālajiem pakalpojumiem līdz infrastruktūras uzturēšanai un personāla atalgojumam.

Pirmkārt, nākamā gada budžetā jāparedz papildu līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai, kopumā aptuveni 307 000 eiro. Īpaši tas skar pārvaldi “Sociālais dienests”, kur minimālo algu saņem 64 procenti darbinieku.

Otrkārt, nopietni jādomā par atalgojuma paaugstināšanu darbiniekiem, kuru ienākumi ir tuvu minimālajam slieksnim. Zems atalgojums un nepieciešamība to palielināt rada papildu grūtības pašvaldības budžetam: pieaug darbaspēka izmaksas, nepieciešami papildu līdzekļi personāla noturēšanai un motivēšanai.

Treškārt, kopš 2025. gada pašvaldībām jāparedz līdzdalības budžets. Tas nozīmē, ka 2026. gadā 0,2 procenti no pēdējo trīs gadu ieņēmumiem jānovirza iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai. Līdz ar to pašvaldībai ne vien jāievieš jauns līdzdalības mehānisms, bet arī jāplāno tam atbilstošs finansējums, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesniegto projektu pilnvērtīgu realizāciju.

Tāpat arī citās budžeta pozīcijās, tostarp sociālajiem maksājumiem, kompensācijām un dažādiem uzturēšanas izdevumiem, izmaksu pieaugums tiek prognozēts atbilstoši inflācijas tendencēm. Kopumā tas nozīmē, ka praktiski visās jomās pašvaldībai jāparedz lielāki līdzekļi nekā iepriekš, radot papildu slogu budžeta sabalansēšanai.

Atgriezties atpakaļ