Bizness
Kā piecstāvu namā Rēzeknē uzveica pelējumu un citas ligas
01.11.2024 Tekošs jumts, aukstums un pelējums bija apstākļi, ar kuriem nācās sadzīvot piecstāvu nama iedzīvotājiem Rēzeknē, Stacijas ielā 18. Lai to mainītu, renovācijas process tika uzsākts jau 2018. gadā, bet pabeigts piecus gadus vēlāk. Tagad iedzīvotāji ir gandarīti. Daļa – jau pat pilnībā apmaksājuši kredītu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja mājas iedzīvotāja Žanna Kronīte un SIA "Rēzeknes namsaimnieks" projekta vadītājs, mājas pārvaldnieks Viesturs Seržants.Lai gan Latgalē kopumā dzīvokļu namus renovē kūtri, pozitīvi izceļas Rēzekne. Šī pilsēta Latgales sirdī rāda priekšzīmi citām lielajām pilsētām, tostarp Rīgai un Daugavpilij. Rēķinot uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Rēzekne valstspilsētu konkurencē ieņem otro vietu renovēto namu skaita ziņā, atpaliekot tikai no Liepājas.
Juna Konstantinova (no kreisās), Kārlis Vincevičs, Oskars Avdijanovs, Žanna Kronīte un Viesturs Seržants
Misija – pārliecināt kaimiņus
Piecstāvu nams Stacijas ielā 18 sagaida jau otro apkures sezonu, priecājoties par veikto renovāciju. "Visi ir ļoti apmierināti tieši izmaksu ziņā. Mums ir uzlikta individuālā uzskaite, mēs paši varam regulēt siltumu katrā istabā atsevišķi, līdz ar ko mēs arī ietaupām," sacīja Kronīte.
Kopā mājā ir 56 dzīvokļi. Mājas renovācijas stāsts sākas jau 2018. gadā, kad notika mājas iedzīvotāju pirmās sapulces. Pēcāk iestājās pauze, bet 2020. gadā renovācijas jautājums atkal aktualizēts.
"Pats svarīgākais bija runāt ar kaimiņiem. Mēs rīkojām sapulces, gājām individuāli pa dzīvokļiem. Šo darbu bijām sadalījuši starp kāpņutelpu vecākajiem, jo mums ir mājas vecākais, bet tad vēl dažās kāpņutelpās ir vecākie, kuri savu kāpņutelpu pieskata un savstarpēji komunicē. Tā mēs komunicējam," stāstīja Kronīte.
Par spīti intensīvajām sarunām, piekrist un atbalstīt mājas renovāciju izdevās pārliecināt tikai nedaudz vairāk par pusi no dzīvokļiem.
"Mums bija tikai bišķiņ, bišķiņ virs 50%. Pirmajā sapulcē mēs salasījām tikai 50%, bet otrajā, kad jau bija zināmas izmaksas, salasījām nedaudz vairāk," stāstīja Kronīte.
Sākotnēji, lai izsniegtu kredītu renovācijai, banka vēlējās redzēt 70% atbalstu no dzīvokļu īpašnieku vidus, bet galu galā "par" nobalsoja 67%, kam banka beigās piekrita un kredītu izsniedza.
Projektētājs nozūd līdz ar galiem
Seržants norādīja, ka uz mājas renovāciju mudināja daudzās iedzīvotāju sūdzības par aukstumu, it sevišķi no tā dēvētajiem gala dzīvokļiem. Arī jumts mājai regulāri tecēja, to nepārtraukti bija jāpielabo. Iedzīvotājiem regulāri bija jācīnās arī ar pelējumu un mitrumu.
"Mājas vecākais Ruslans nāca un lūdza namsaimnieku dažādi palīdzēt, informēt iedzīvotājus, lai kopīgi ietu uz mājas renovāciju. Pirmā sapulce bija 2018. gada oktobrī, kurā pieņēma lēmumu pasūtīt tehnisko projektu. Ar projektu izstrādātājiem arī mēdz būt problēmas, reizēm viņi pat neiekļaujas gada laikā, bet mums pirmais projektētājs vispār pazuda," stāstīja Seržants.
Tāpēc process ievilkās. Secinot, ka komunikāciju ar projekta izstrādātāju, visticamāk, atsākt vairs neizdosies un nav ko ilgāk gaidīt, tika atrasts jauns projektētājs.
Atkal pieķerties šim jautājumam motivēja arī tas, ka renovāciju uzsāka tāda pati piecstāvu ēka ielas otrā pusē. Tas iedzīvotājiem lika sarosīties.
"Tehniskais projekts tika pabeigts 2021. gadā, un tad 2022. gadā notika jau visa iepirkuma procedūra un galīgās kopsapulces. 2022. gada oktobrī tika uzsākti būvdarbi," norādīja Seržants.
Negodprātīgi cilvēki sastopami visur
SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes locekle Juna Konstantinova, komentējot gadījumu ar projekta pazudušo izstrādātāju, atzina, ka negodīgi komersanti sastopami visās jomās.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šis pagaidām ir vienīgais gadījums, kad negatīva pieredze bijusi tieši ar projekta izstrādātāju. Konkrētais projektētājs, protams, nevienā iepirkumā vairs nav piedalījies. "Rēzeknes namsaimnieks" ar viņu nemaz vairs nesadarbotos, piebilda uzņēmumā.
Tas, ka uzņēmumi no citiem reģioniem šādos renovācijas darbu iepirkumos un projektos nepiedalās, ir diezgan regulāra prakse, tāpēc nākas paļauties uz vietējiem uzņēmējiem. Visticamāk, ka katram pietiek darbu savā reģionā, sprieda Konstantinova.
"Ja mēs paskatāmies uz būvniekiem, mums principā pēdējos gados ir noformējusies būvnieku komanda, būvnieku uzņēmumi, kas piedalās tādos tipiskajos projektos un tipiskajā uzņēmumu līgumu piesaistē. Tādi lielie būvniecības uzņēmumi mums ir divi, trīs," stāstīja Konstantinova.
Jāpielāgojas arī būvniekiem
Stacijas ielā 18 vispārceltniecības darbus veica SIA "ASKO AS", bet inženierkomunikāciju renovācijas darbus – SIA "Siltumtehserviss". Uzņēmumu pārstāvji – Kārlis Vincevičs un Oskars Avdijanovs – norādīja, ka šāda tipa darbi uzņēmumiem ir labi zināmi un Rēzeknē arī visai ierasti. Vienlaikus, protams, jebkura daudzstāvu māju renovācija ir visai specifisks projekts.
"Viss jau nav tik vienkārši. Sāksim ar to, ka šis nav parasts būvlaukums. Šis ir būvlaukums, kurā joprojām turpina dzīvot cilvēki, un mēs nevaram to vienkārši aizslēgt un darboties. Viss notiek saskaņā ar iedzīvotājiem. Visas darbu plānošanas un viss notiek sarunājoties ar iedzīvotājiem, jo šeit bija arī daļējas logu nomaiņas, kas nozīmē, ka mums ir jātiek arī tajos dzīvokļus iekšā," stāstīja Vincevičs.
Tas, protams, prasa no būvniekiem spēju pielāgoties un meklēt dažādus risinājumus, kā būvdarbus īstenot tā, lai arī iedzīvotāju ikdiena netiktu pārāk būtiski ietekmēta.
Tāpat būvdarbu procesu ietekmēja arī straujais cenu kāpums, kam nācās pielāgoties.
"Periods no tāmes iesniegšanas līdz būvdarbu sākumam, ja nekļūdos, bija pusotrs gads vai divi. Kad iesniedzām tāmi iepirkumā un sākām būvēt, kā mēs visi zinām, sākās karš, un materiālu cenas izauga strauji – tieši radiatoriem un metālam. Mēs jau gribējām atteikties no šī iepirkuma vispār, jo nevarējām iekļauties cenā. Paldies tam, ka visi nāca pretī – gan dzīvokļu īpašnieki, gan "Altum". Saskaņojām nedaudz citas markas radiatorus un iekļāvāmies cenā," stāstīja Avdijanovs.
Par rezultātu – gandarīti
Intensīvi būvdarbi atsākās 2023. gada aprīlī, kas tika pabeigti augusta vidū, septembra sākumā.
"Uz apkures sezonu māja bija pilnīgi renovēta un nodota, visi dokumenti iesniegti "Altum", un "Altum" attiecīgi norēķinājās ar namsaimnieku, kā bija paredzēts līgumā. Varu piebilst, ka no 56 dzīvokļiem 14 dzīvokļi jau ir samaksājuši pamata summu un kredītu vairs nemaksā. Kopējā kredīta summa bija aptuveni 800 tūkstoši, kredīta maksājums ir 1,20 eiro kvadrātmetrā noapaļojot," stāstīja Seržants.
Kronīte atkārtoti norādīja, ka mājas iedzīvotāji par renovāciju ir ļoti gandarīti un visvairāk priecājas par iespēju ieekonomēt uz apkures izmaksām. Iespējams, tieši tāpēc ar kredīta un komunālo rēķinu nomaksu mājā nekādu problēmu nav. Viņa arī pauda prieku, ka dzīvokļos ir ļoti silti.
Tāpat iedzīvotāja atklāja, ka pirms renovācijas daudzos dzīvokļos, tostarp viņas pašas, ziemas laikā regulāri bija jācīnās ar pelējumu, taču jau pirmajā ziemā pēc renovācijas pelējums pilnībā pazudis, jo virs logiem ir iestrādāti ventilācijas kanāli.
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Jaunākie komentāri:
Notiks lauka taktiskais vingrinājums “Decembra vētra”
Kaut kā jau tiem kariņa spēlētājiem jāattaisno dāsnais finansējums. Un kādi patosa pilni lozungi: "Būt gatavam rītdienai nozīmē visu uzsākt šodien. Esi savas zemes sargs – stājies Zemessardzē!". Sīkāk...
Kravas auto rindas “bardaks” tracina pierobežas iedzīvotājus
Ko var gribet no valsts, kur na nedz smadzeņu, nedz naudas... Sīkāk...
Kravas auto rindas “bardaks” tracina pierobežas iedzīvotājus
Varbūt vajadzētu nevis šoferīšus vainot,bet ievest kārtību uz pašas robežas.Caur robežu katrā maiņā izbrauc dažads skaits mašīnu.Kā gribam tā kustamies,dažreiz pa vairākām stundām nepāriet neviena mašīna.Varbūt uz robežas būtu jāievieš noteikt skaits,kas būtu jāpārlaiž caur robežu.Ņemiet piemēru no citām valstīm,kur ir normālas toletes,duša-visi apstākļi priekš šoferīšiem-mēs takš dzīvojam Eiropas savienībā!!! Sīkāk...