AKTUĀLI

Pilsētā esot apmēram 10 spēļu zāles. Kā pastāstīja A.Bartaševičs, domē ir saņemti vēl 2 Lietuvas uzņēmuma iesniegumi, taču mērs pieļauj, ka nepieciešamā atļauja spēļu zālēm  ziemeļu rajonā un Latgales ielā netiks izsniegta.

Šādu viedokli pauda 45% lasītāju, bet 17% respondentu uzskata, ka situācija novērtējama kā neapmierinoša, pretēju viedokli pauda 12% lasītāju.

Pilsētas vadības efektivitāti kā labu novērtēja 9%, bet kā lielisku novērtēja 6% lasītāju.

Bija arī tie, kuri atzinās, ka viņiem ir vienalga, cik kā strādā pilsētas vadība.

1.jūnijā bija ieplānota izsole par tiesībām nomāt rūpniecības kompleksu ar ražošanas korpusu, administratīvo – sadzīves ēku, palīgtelpām un tehniskajām telpām Viļakas ielā 1.

Atgādināsim, ka jau aprīļa vidū Rēzeknes pilsētas dome bija izsludinājusi rūpniecības kompleksa Viļakas ielā 1 nomas tiesību izsoli. Taču tai nepieteicās neviens pretendents.

Tā kā pilsētnieki netika informēti par vērienīgajiem darbiem, kāda daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja sazinājās ar portāla Rezekneszinas.lv redakciju ar lūgumu noskaidrot, kas tur īsti notiek.

17.maijā notika Rēzeknes pilsētas domes sēde, kuras laikā skatīja dažāda veida jautājumus, tostarp arī par algu paaugstināšanu pašvaldības avīzes „Rēzeknes Vēstnesis” darbiniekiem.
Tādejādi ar 2018.gada 1.jūniju:

- pašvaldības avīzes redaktora mēnešalga tiks mainīta no 873,00 EUR uz 1004,00 EUR;
- korespondenti līdzšinējo 729 EUR turpmāk saņems 839,00 EUR;
- tulkotājs arī līdzšinējo 729 EUR turpmāk saņems 839,00 EUR;
- korektoram alga paaugstināta par 105 EUR, no 695,00 EUR uz 800,00 EUR.

Šā gada 7. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izdevis rīkojumu par Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.45 un Nr.48, kā arī saistošo noteikumu Nr.13 punkta Nr.69 darbības apturēšanu. 


Rīkojums izdots, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konstatētajiem pārkāpumiem Rēzeknes pilsētas domes saistošajos noteikumos, kas ierobežo domes deputātu tiesības pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs – uzdodot jautājumus un iegūstot nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai, informē ministra preses sekretāre Santa Vaļuma.

Plānots, ka 7.maijā varētu sākties Ludzas ielas pārbūves darbi Rēzeknē, darbus veiks SIA „Ceļi un tilti”.

Būvprojekta ietvaros Ludzas ielā ir paredzēts nomainīt apgaismojuma sistēmu, uzstādot jaunus apgaismojuma balstus, esošie gaismas ķermeņi tiks saglabāti.

To, ka pilsēta nav īsti pielāgota jaunajām māmiņām, izjuta kāda māmiņa, kad vēlējās no viena pilsētas punkta tikt uz citu, braucot ar SIA „Rēzeknes satiksme” autobusu.

Jau tā iespaidīgais bezdarbnieku skaitlis mūsu mazajai pilsētai turpina pieaugt, tā, piemēram, laika posmā no š.g.1.janvāra līdz 31.martam, NVA tika reģistrēti 392 cilvēki.

Tai pat laikā kaimiņu pilsētā – Daugavpilī – šis skaitlis ir divas reizes mazāks, proti, 178 cilvēki saņēma bezdarbnieka statusu.

Kā liecina publiski pieejamā informācija Rēzeknes pilsētas pašvaldības vietnē, mēra Aleksandra Bartaševiča, vietnieku- Andreja Rešetņikova, Alekseja Steca un Lidijas Ostapcevas atalgojumam ik mēnesi no pašvaldības budžeta tiek tērēti vairāk kā 9 tūkstoši eiro.

Kā viens no vecākiem minēja, bērnudārzs grasoties pāriet no pašvaldības apgādības valsts apgādībā.

Vecāki vēlējās noskaidrot, kādas izmaiņas ir gaidāmas viņiem pašiem un viņu atvasēm, apmeklējot minēto bērnudārzu. 

Pēteris Dzalbe dzimis 1980.gada 27.septembrī. Kādā intervijā pašvaldības laikrakstam minēja, ka, lai gan pašlaik dzīvo Daugavpilī, viņam esot dzīvojamā platība arī Maltā.

Viennozīmīgi, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pensijas vecumā nav spējīgi apmaksāt stomatologa vai protēzista pakalpojumus, tieši tāpēc vairāku pensionāru apvienību pārstāvji vērsās Labklājības ministrijā (LM) ar lūgumu sniegt palīdzīgu roku problēmas risināšanā.

Kā liecina domes sniegtā informācija, uzņēmuma plānotais pamatnodarbošanās veids ir nolietoto autoriepu un citu gumijas izstrādājumu kā arī plastmasas, plastikas, polietilēna plēves un citu nebīstamo atkritumu utilizācija un pārstrāde, izmantojot pirolīzes metodi.

„Rēzeknes Namsaimnieks”, apkalpojot 180 daudzdzīvokļu mājas, ir lielākais Rēzeknes pilsētā esošais apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 1,8 miljoni EUR, taču peļņa vien 26 EUR.

Mūsuprāt, pēdējā laikā, „Rēzeknes Namsaimnieks” atrodas diezgan kritiskā stāvokli, iespējamā vadības nekompetence, pildot savus tiešos darba pienākumus, situāciju nespēj uzlabot.

Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs pagājušā gada nogalē notikušajā preses konferencē žurnālistus informēja, ka tirdzniecības nojumes no Latgales ielas 54 tiks pārvietotas uz pilsētas Ziemeļu rajonu, laukumā starp Atmodas ielu un Kosmonautu ielu.  

Kā vairākkārt tika ziņots, tirgus laukums ar 10 nojumēm izmaksāja 14 000 EUR.

SIA „Rēzeknes slimnīca” š.g.1.janvārī veica korekcijas piedāvāto pakalpojumu cenrādī un līdz ar to vairākas pozīcijas kļuva dārgākas.

Neskatoties uz to, ka Rēzeknes pilsētas domes deputāts, Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības komitejas priekšsēdētājs, biedrības "Latgalieši" valdes loceklis, SIA „Rēzeknes slimnīca” valdes loceklis Jānis Krišāns pirms pašvaldību vēlēšanām 2017.gadā solīja, ka strādās, lai veselības aprūpe būtu pieejama un nodrošināta pilnīgi visiem pilsētas iedzīvotājiem, situācija uzņem iedzīvotājiem nepatīkamāku apgriezienu.

25.janvārī notika kārtējā Rēzeknes pilsētas domes sēde, kuras laikā apstiprināja ne vien jau izskatītos jautājumus domes komiteju sēdes, bet arī papildjautājumus, tostarp, par pirmpirkuma tiesībām iegādāties nekustamo īpašumu.

Zemes gabals atrodas Atbrīvošanas alejā 141, sastāv no 3,1371 ha. Dome to iegādāsies par 125 484 EUR. 

No š.g. pirmā janvāra ir paaugstinātas cenas SIA „Rēzeknes slimnīca” sniegtajiem pakalpojumiem, kas nu ir kļuvuši vidēji par 30% dārgāki.

Šeit pieejams jaunais cenrādis.

Aizvadītajās brīvdienās biezākā sniega sega Latvijā pēc novērojumu datiem bija Rēzeknē - 18 centimetri, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Sniegs sarūpēja daudziem arī galvassāpes, to pierāda arī vairāku lasītāju vēstules, kurās tiek nopelti uzņēmumi, kas rūpējas par tīrību gan uz ceļiem, gan ietvēm.

Atgādināsim, ka no 2017.gada janvāra visas pilsētā esošās ielas uzkopj  uzņēmums ‘’Ceļi un tilti’’, uzkopšana notiek gan tīrot braucamo daļu, gan kaisot pretslīdamības masu, kā arī no 2017.gada janvāra visus pilsētā esošos trotuārus kopj uzņēmums ‘’Clean R’’.

Transporta kustībai atvērts būs Pils ielas posms, kas iepriekš bija izmantojams tikai sabiedriskā transporta maršrutiem. Pagaidu autobusu pieturas uz Pils ielas ar šo datumu tiks likvidētas, un sabiedriskais transports kursēs pa Atbrīvošanas aleju, kā arī tiks atjaunotas pieturvietas pie universālveikala “Rēzekne” un Rēzeknes Autobusu parka. 

22.janvārī notika kārtējā Rēzeknes pilsētas domes Finanšu un budžeta komitejas sēde, kuras laikā komitejas locekļu vairākums atbalstīja aizņēmuma ņemšanu vairāku projektu realizēšanai.

Tika nolemts ņemt aizņēmumu Valsts kasē (VK) 10 472 527 EUR apmērā ar VK noteikto procentu likmi uz 25 gadiem ar 3 gadu atlikto maksājumu no līguma slēgšanas brīža valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projekta „Olimpiskā centra „Rēzekne” būvniecība” 3.kārtas īstenošanai, kas paredz sporta arēnas būvniecību Stacijas ielā 30. Šogad šim mērķim paredz 6,4 miljonus, 2019.gadā – 1 700 000 EUR un 2020.gadā – 2 372 527 EUR.

2017.gada 6.novembrī tika izsludināts konkurss, kura mērķis bija izvēlēties kandidatūru SIA «Rēzeknes Namsaimnieks» otrā valdes locekļa amatam, jo uzņēmuma vadītājam Vjačeslavam Spičam ir nepieciešams pieredzējis un enerģisks vadītājs, kā arī iedzīvotāji nav apmierināti ar uzņēmuma darbību un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Konkurss norisinājās trīs kārtās un kopumā ilga 2,5 mēnešus, tomēr pat šis periods bija nepietiekošs, lai spētu izvēlēties piemērotāko kandidātu.

Diemžēl, bet nedz uzņēmuma vadītājs Vjačeslavs Spičs, nedz pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs sīkāku informāciju par notikušo incidentu nesniedz, kā arī darbinieka uzvārds tiek turēts noslēpumā.

2 gadus kompānija veica pārrunas ar Latviju par kompensāciju apjomu, tomēr šīs pārrunas neguva rezultātus. Un 2012.gadā «E energia» vērsās ICSID, pieprasot kompensāciju 7,24 miljonus eiro.