AKTUĀLI

Vadoties no publiski pieejamās informācijas par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu nedienām, visticamāk, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs būtu atbrīvojams no amata. Tā sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāte (tagad jau jauna ministre) Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saredz Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadītāja Aleksandra Bartaševiča atbildību par pašvaldības finanšu grūtībām, ceturtdien preses konferencē atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas šā gada budžets ir nekorekts, jo tajā nav iekļauts finansējums darba samaksai gada pēdējam ceturksnim, raidījumā "Šodienas jautājums" pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") nolēmis no amata pienākumu pildīšanas atstādināt finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija.

Lai nodrošinātu pašvaldības kompetencē esošo pamatfunkciju izpildi, un ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu veikt izmaiņas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu jomā, kas stājas spēkā ar 2023. gada 12. septembri. Par izmaiņām un pieejamajiem pabalstiem informē Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvalde “Sociālais dienests”.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti ir veikuši saņemtā Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma vērtējumu un aicina Rēzeknes pašvaldību iesniegt precizētu un papildinātu informāciju, lai varētu detalizēti izvērtēt pamatojumu pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumam.

Pienāk ziņas, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžets nav labi saplānots un ir bijis nereālistisks. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Valsts kontrolieris Rolands Irklis, komentējot Valsts kontroles (VK) uzsākto revīziju finanšu grūtībās nonākušajā pašvaldībā.

Eiropas fondu uzraugi – Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra pēdējo divu gadu laikā ir apturējusi fondu naudas maksājumus Rēzeknes valstspilsētai piecos īstenošanā esošos projektos par kopējo summu trīs miljoni eiro. Iemesls ir aizdomas par iespējamu interešu konfliktu, jo Rēzeknes valsts pilsēta slēgusi līgumus ar uzņēmumu “Latgalija”, kas pieder mēra Aleksandra Bartaševiča ģimenes locekļiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Astoņiem pozīcijas deputātiem balsojot par, diviem opozīcijas deputātiem atturoties un trīs nepiedaloties balsojumā, piektdien, 1.septembrī, Rēzeknes valstspilsētas dome nobalsoja par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu Finanšu ministrijā. Stabilizācijas izmaksas aplēstas 6 miljonu eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēs, vai finanšu krīze Rēzeknes valstspilsētā ir pilsētas mēra, izpildvaras vai domes deputātu atbildība, taču ar "sausām kājām" no šīs situācijas iziet nevarēs, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina nozares ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Viņš neizslēdza, ka Saeima varētu lemt par Rēzeknes domes atlaišanu.

Rēzeknes domes deputāti demonstrējuši kolektīvo atbildību par budžeta krīzi, komentējot pašvaldības domes balsojumu pret mēra Aleksandra Bartaševiča atcelšanu no amata, teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma prasībām, kā arī ieklausoties sabiedrības viedoklī un ņemot vērā pašvaldības sarežģīto finansiālo situāciju, 2023. gada 24. augusta domes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi “Par braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas sabiedriskajā transportā” jaunā redakcijā. Tie nosaka pasažieru kategorijas, kurām ir tiesības braukt sabiedriskajā transportā ar atlaidi.

10. augustā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē tika apstiprināts rīcības plāns Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai, lai sadarbībā ar Finanšu ministriju strādātu pie finanšu situācijas stabilizēšanas un uzlabošanas pašvaldībā.

Rēzeknes pilsētas dome ārkārtas sēdē nolēma ņemt vairākus aizdevumus ar kopējo summu 2,4 miljoni eiro finanšu krīzes pārvarēšanai.

Ceturtdien, 10. augustā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē tika apstiprināts rīcības plāns Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai, lai sadarbībā ar Finanšu ministriju strādātu pie finanšu situācijas stabilizēšanas un uzlabošanas pašvaldībā.

Krītošs apmetums, pods pie atvērtām durvīm, pastaigu trūkums svaigā gaisā – šie ir tikai daži no pārkāpumiem, kurus Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Sociālā dienesta pārraudzībā esošajā Pensionāru sociālo pakalpojumu centrā klātienes vizītē konstatēja Tiesībsarga biroja darbinieki kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem. Minētais pansionāts bija viens no “līderiem”, par kuru iedzīvotāji ziņoja pavasarī rīkotajā tiesībsarga kampaņā “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?”.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pilsētas domei saskaņojot ar Finanšu ministriju pašvaldības  finanšu krīzes pārvarēšanas plānu, vēl bez darbinieku skaita samazināšanas pašvaldības struktūrvienībās, Rēzeknes domes vadība plāno tajā iekļaut arī lēmumu dubultot nekustamā īpašuma nodokli visiem rēzekniešiem.

Kā ziņo Rēzeknes pašvaldība, ņemot vērā to, ka brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti uzliek slogu pašvaldības budžetam, kas var traucēt pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei, ir nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem saistošos noteikumus Nr. 4.

Rēzekne lūdz naudu – šādi vēstījumi dažādās formās, tajā skaitā karikatūrās, parādījās Latvijas medijos. Grūtībās nonākušajiem jāpalīdz, taču jautājums ir arī par to, kā Latgales pilsēta līdz tam nonākusi? Vai šī situācija neatklāj arī ilggadējā pilsētas vadītāja Aleksandra Bartaševiča nesaimnieciskumu? Turklāt tas uzreiz liek atcerēties arī viņa politisko orientāciju, kas pat “Saskaņai” izrādījusies pārāk prokrieviska.

Sakāpinātu budžeta problēmu dēļ Rēzeknes valstspilsētai augusta sākumā jāiesniedz budžeta stabilizēšanas ilgtermiņa plāns. Secīgi šim Finanšu ministrijas uzdevumam par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs varētu rosināt plašāku revīziju Rēzeknes vietvarā.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – visu izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Rēzeknē pie Kovšu ezera turpinās vērienīgi SPA kompleksa būvniecības un apkārtnes labiekārtošanas darbi. Izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldībai projekta pabeigšanai nepieciešami papildu 3,3 miljoni eiro. Tādas naudas pašvaldības budžetā nav, tāpēc tā lūgusi aizņēmumu Valsts kasē, taču pilsētas parādsaistības tuvojas maksimumam, tādēļ ir risks kredītu arī nesaņemt.

Rēzekne pēc mediju intereses kā pēdējā no Latgales pašvaldībām atteikusies no vietvaras mājaslapas versijas krievu valodā, tās vietā tagad piedāvājot izvēlēties mākslīgā intelekta nodrošināto tulkojumu vairākās valodās. Pašvaldību savienībā un Valsts valodas centrā uzsver – šobrīd nav neviena likuma, kas liegtu tulkojuma pieejamību kādā konkrētā svešvalodā.   

Rēzeknes pārvalde "Sociālais dienests" informē, ka ar 1. jūniju stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kuri ietekmē Mājokļa pabalsta piešķiršanu un materiālā stāvokļa izvērtēšanu:

Maija beigās informatīvajā telpā parādījās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavotais ziņojums (Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls Latvijā), kas tika skatīts 30. maija Ministru kabineta sēdē. Sagatavojot šo ziņojumu, Izglītības un Zinātnes ministrija ir strādājusi izveidotajā darba grupā kopā ar pašvaldībām, apmeklējot tās un diskutējot par kritērijiem un kvalitātes rādītājiem, kādi varētu būt izšķiroši skolu tīkla sakārtošanā. Darba grupā tika izteikti daudzi priekšlikumi, gatavotas nākotnes perspektīvas, piedāvāti risinājumi, neskaitāmas stundas runāts par atšķirīgo un vienoto pieeju izglītības pieejamībā un finanšu efektivitātē katrā pašvaldībā.

No 1.jūlija Rēzeknē vēl par 14,5% plānots samazināt siltumenerģijas tarifu, liecina SIA "Rēzeknes siltumtīkli" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtais tarifa projekts.

Noslēdzoties 2022./2023. gada apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, savukārt 28% teritoriju tie ir augstāki, bet palikuši nemainīgi – 30% apdzīvoto vietu, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Maijā zemākais apkures tarifs ir Krāslavā un Preiļos, bet augstākais – Rēzeknē.

SIA “Rēzeknes siltumtīkli” informē, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2023.gada 27.aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 62 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību” Rēzeknes siltumtīkli” siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem”.

Kā informē Rēzeknes pilsētas dome, no 2023. gada 1. maija ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rēzeknē sastāda 2,75 eiro/m3 (ar PVN), pirms tam - 1,94 eiro/m3 (ar PVN). Tādējādi tarifs paaugstināts par 41%.

Pēc mediju un Rēzeknes iedzīvotāju spiediena Rēzeknes valstspilsētas domes vadība 26. aprīlī pavēstīja pilsētniekiem, ka no 1. maija siltumapgādes pakalpojumiem tiks samazināts tarifs, un turpmāk tas būs 120,47 eiro par MWh bez PVN.