AKTUĀLI

Līdz šim Valsts zemes dienestam (VZD) nav izdevies veikt pārbaudi Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča sievas Olgas Bartaševičas firmas īpašumā saistībā ar bažām par nelegāli izbūvētu siltumtrasi, lai pieslēgtos privātajam siltumražotājam, jo Bartaševiča atrodas atvaļinājumā, pavēstīja VZD.

Rēzeknes domē pie teikšanas atgriežoties iepriekš atstādinātajam domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam, jau pirmajās darba nedēļās tika atstādināti divu pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļi, nomainot vadību gan "Rēzeknes namsaimniekā", gan "Rēzeknes siltumtīklos", kur valdes locekļi tika iecelti pagaidu administrācijas laikā. Taču tās nav vienīgās izmaiņas – tiek virzīti arī saistošo noteikumu grozījumi, lai palielinātu domes priekšsēdētāju vietnieku skaitu un ieceltu viņam divus padomniekus, par ko deputāti lems domes sēdē jau ceturtdien. 

Vēl pirms dažiem gadiem Rēzeknes satiksmes autobusos lielākā daļa pasažieru varēja braukt bez maksas. Pilsētai nonākot finanšu grūtībās, atvieglojumus samazināja. Rēzeknes domes mēra krēslā atgriežoties Aleksandram Bartaševičam, plānots bezmaksas sabiedrisko transportu atjaunot iedzīvotājiem no 60 gadiem.

Pašvaldības SIA "Rēzeknes siltumtīkli" par nepieciešamajā apjomā nepiegādāto siltumenerģiju iesniegusi prasību pret pilnsabiedrību "REZ NRJ" 1,574 miljonu eiro apmērā.

Rēzeknes pilsētas pašvaldībā darbu sākusi jaunievēlētā dome, un līdz ar to vairs nav nepieciešamības pēc pagaidu administrācijas līdzdalības. Šī administrācija Rēzeknē strādāja gada laikā pēc domes atlaišanas. Tās galvenais uzdevums bija risināt budžeta un finanšu jautājumus.

2025. gada maija beigās Latvijas Ekonomikas ministrija uzsāka sociāli nozīmīgu soli — tika parakstīts memorands ar lielākajiem valsts mazumtirdzniecības tīkliem. Dokumenta būtība — brīvprātīgas saistības uzturēt zemākas cenas noteiktām pamata pārtikas precēm. Šī ideja tika prezentēta kā nozares pašregulācijas mehānisms, kas vērsts uz patērētāju interešu aizsardzību inflācijas apstākļos.

Rēzeknes pagaidu administrācijai radušās bažas, ka bijušā pilsētas mēra sievas firmai piederošā īpašumā ir nelegāli izbūvēta siltumtrase, lai pieslēgtos privātajam siltumražotājam, tāpēc administrācija vērsusies Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu pārbaudīt informāciju par iespējamu patvaļīgu būvniecību, vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

"Re:Baltica" atskatās, kā Aleksandra Bartaševiča vadībā 14 gados Rēzekne nonāca uz bankrota sliekšņa un kāpēc neviens to neapturēja agrāk.

Pērn Finanšu ministrija konstatēja – Rēzeknes pašvaldība ir pārtērējusies. Parādi par grezniem būvniecības projektiem, gan esošo ēku remontiem, gan jaunu būvju celšanu kļuva par vienu no spilgtākajiem argumentiem domes atlaišanai. Nu ieviests taupības režīms. Vai to pamanījuši iedzīvotāji un ko viņi sagaida no jaunās domes, pat ja tai naudas trūks?

Rēzekne šobrīd ir vienīgā Latvijas pilsēta, kur izpildvara nodota pagaidu administrācijas rokās. Lai gan pēdējo gadu laikā piedzīvotas būtiskas pārmaiņas, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, gaidot pašvaldību vēlēšanas, nākotnē raugās ar cerību. Viņi vēlas aktīvāku domes darbu un saprātīgu resursu pārvaldību.

Rēzeknē izvēle kļūst arvien skaidrāka – pat ja vēlēšanu biļeteni vēl nav nodrukāti. Vienā pusē – Aija Nagle: žurnāliste, sabiedriskā aktīviste, autorraidījuma vadītāja un sieviete, kura runā pēc būtības. Otrā – bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs ar plakātiem, avīzēm un TikTok video, kuros viņš joprojām stāsta pilsētai to, ko tā dzirdējusi jau iepriekš.

Rēzeknē nekad nav bijis noslēpums, ka, kamēr viens brālis vadīja domi, otrs regulāri uzvarēja pilsētas iepirkumos. "Re:Baltica" apkopotie dati pirmo reizi parāda ģimenes biznesa vērienu. 14 gados, kamēr Aleksandrs Bartaševičs bija mērs, ar ģimeni saistītie uzņēmumi ir ieguvuši pasūtījumus vismaz 37,9 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, pēc šīm vēlēšanām "veiksmes stāstam" var pienākt gals, jo starp brāļu ģimenēm sācies karš, ko tās risina tiesā.

Pēdējās dienās sociālie tīkli atkal kļuvuši par politisko paziņojumu arēnu — šoreiz bijušā Rēzeknes mēra izpildījumā, kurš nolēmis sev piedēvēt iniciatīvu par siltumenerģijas tarifa samazināšanu. Īsā videoierakstā, publicētā platformā TikTok, viņš pārliecinoši apgalvo, ka tieši viņa publiskais izteikums esot bijis izšķirošais faktors, pēc kura tarifs ticis operatīvi pārskatīts un samazināts. Šāds naratīvs izskatās efektīgi — īpaši uz tuvojošos vēlēšanu fona. Tomēr sausie dati, lēmumu hronoloģija un tarifa veidošanas loģika liecina par pretējo.

Kad siltuma cena sit pa maciņu stiprāk nekā sals, pilsētniekiem ir tiesības zināt: par ko viņi maksā un kurš pieņem lēmumus. Radio EF-EI žurnāliste, kas jau sen un neatlaidīgi aktualizē tarifu tēmu Rēzeknē, sarunājās ar SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" vadītāju Aldi Mežalsu. Pirmo reizi ilgu laiku izskanēja atklāts un publisks komentārs no personas, kas atbild par siltumu pilsētā.

Kad Rēzeknē tika pieņemts lēmums būvēt SPA centru pie Kovšu ezera, projekts tika pasniegts kā nākotnes "pilsētas pērle", kas piesaistīs tūristus, radīs darba vietas un stiprinās ekonomiku. Faktiski šodien aina ir pavisam cita: objekts stāv tukšs, nomnieka nav, bet pilsētas budžetam draud nopietnas finanšu problēmas.

Amatu pametušajam Rēzeknes pašvaldības izpilddirektoram Raimondam Olehno nav piešķirta darbam nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam, intervijā aģentūrai LETA apstiprināja bijušais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, piebilstot, ka nav zināms, kāpēc, un tas, viņaprāt, nav pareizi, “droši vien kaut kas nav kārtībā mūsu demokrātijā”.

Rēzeknē spa ir uzbūvēts, nodots ekspluatācijā un gaida savu nomnieku, kurš varētu uzsākt tur darbību. Tomēr līdz šim organizētās izsoles viena pēc otras norit bez rezultātiem. Ēkas uzturēšana elektrības un apkures nodrošināšanai no Rēzeknes iedzīvotājiem prasa ap 5 tūkstošiem eiro mēnesī.

Trešdien, 26. martā, tika sasaukta SIA “Rēzeknes siltumtīkli” dalībnieku sapulce, kurā par valdes locekli tika ievēlēts Aldis Mežals. Jaunais valdes loceklis amatā stājas uz pilnu 5 gadu pilnvaru termiņu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība aicina rēzekniešus no 16 gadu vecuma līdz šā gada 16. aprīlim pieteikt savu projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā, lai iedzīvotāji paši varētu rosināt un lemt par sabiedrībai būtiskiem pilsētas attīstības projektiem, kā to paredz Pašvaldību likuma normas.

Rēzeknes pagaidu administrācijas locekļi, komentējot 2025.gada pašvaldības budžeta veidošanas gaitu, uzsver, ka tas bijis "intensīvs, rūpīgs un sarežģīts darbs ilgā laika periodā" - konsultācijas ar Finanšu ministriju, vairākas budžeta sagatavošanas darba grupas sēdes un diskusijas par dažādām budžeta pozīcijām.

Rēzeknes pašvaldības budžets šogad būs 52,4 miljoni eiro, un pašvaldība turpinās stabilizācijas pasākumus, pirmdien lēmusi pašvaldības pagaidu administrācija.

Pagājušo gadu "Rēzeknes satiksme" noslēdza ar vairāk nekā 300 000 eiro zaudējumos. Parādi nav pēkšņi, tie krājušies jau vairākus gadus. "Rēzeknes satiksme" par pašvaldības rūpju bērnu kļuvuši šoziem: lai gan paredzēta biļešu cenu palielināšana un reisu slēgšana, dotācija kapitālsabiedrībai jāpalielina. Pašas pašvaldības budžetā 2025. gadā jostas savilktas tiktāl, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu izdevumi sarukuši par 2,5 miljoniem eiro.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir veikusi virkni preventīvu pasākumu saistībā ar gaidāmo Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas energotīklu, kas notiks šā gada 8.–9. februārī. Visām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir nosūtīta informācija par nepieciešamajām darbībām saistībā ar elektrotīklu sinhronizāciju un gūta pārliecība, ka ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi:

Rēzeknes darba tirgus un ekonomikas struktūra patlaban atgādina tādu kā «saspiestu atsperi». Pieaugot spiedienam starp iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nepieciešamību un vēlēšanos strādāt un nepietiekamajām darba tirgus iespējām, šī atspere var «izšaut» divējādi, atkarībā no pilsētas ekonomikas attīstībā iesaistīto aktoru (uzņēmēju, pilsētas vadības, arī valsts) rīcības un sekmēm. Tas var stimulēt darba vietu piedāvājuma kāpumu un ekonomikas izaugsmi (ja rodas jauni biznesi, tiek piesaistītas investīcijas, paaugstinās darbaspēka kvalifikācija utt.), vai arī — cilvēku vēl straujāku aizplūšanu no pilsētas, ekonomisko panīkumu un depresiju.

Piektdien no amata atbrīvots iepriekš atstādinātais Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno.

Rēzekne atklājas kā ekonomiski interesanta, savdabīga un pretrunīga pilsēta. Neparastā situācija darba tirgū var liecināt par dažādiem iekšējiem procesiem, gan pozitīviem, gan negatīviem.

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām?

Katrs jauns gads nāk ar dažādām pārmaiņām daudzās sfērās, un sociālās palīdzības joma nav izņēmums. Kā ierasts, tiek palielināti minimālo ienākumu sliekšņi. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu kopš 2023. gada 1. jūlija, minimālo ienākumu sliekšņi ir piesaistīti Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētai minimālo ienākumu mediānai uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Līdz ar to vairs netiek noteiktas konkrētas pabalstu summas – tās katru gadu mainās atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām. Ja mediāna pieaug, pabalsti kļūst lielāki.