AKTUĀLI

13.jūlijā notika kārtējā Rēzeknes pilsētas domes sēde, kuras laikā bija plānots apstiprināt Rēzeknes pilsētas 2017.gada pārskatu, to apstiprinot, tas tālāk jānosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Publiskais pārskats sevī ietver ļoti svarīgu informāciju, piemēram, par iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni, pašvaldības budžetu, domes īpašumiem un citu.

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu (188 brigādes 103 vietās Latvijā), liecina dienesta publicētā informācija.

NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Mūsu mērķis ir sakārtot savu darbu tā, lai varam ātrāk ierasties un labāk reaģēt tajos brīžos, kad iedzīvotājiem visvairāk nepieciešama neatliekamā palīdzība. 80% no visiem izsaukumiem saņemam dienas laikā, taču tieši dienā ir visgrūtāk nokomplektēt brigādes un operativitāte ir zemāka. Mūsu uzdevums ir stiprināt brigāžu darbu dienas laikā, lai varam savlaicīgi ierasties pie pacientiem un reaģēt uz visiem izsaukumiem.”

Pilsētā esot apmēram 10 spēļu zāles. Kā pastāstīja A.Bartaševičs, domē ir saņemti vēl 2 Lietuvas uzņēmuma iesniegumi, taču mērs pieļauj, ka nepieciešamā atļauja spēļu zālēm  ziemeļu rajonā un Latgales ielā netiks izsniegta.

Šādu viedokli pauda 45% lasītāju, bet 17% respondentu uzskata, ka situācija novērtējama kā neapmierinoša, pretēju viedokli pauda 12% lasītāju.

Pilsētas vadības efektivitāti kā labu novērtēja 9%, bet kā lielisku novērtēja 6% lasītāju.

Bija arī tie, kuri atzinās, ka viņiem ir vienalga, cik kā strādā pilsētas vadība.

1.jūnijā bija ieplānota izsole par tiesībām nomāt rūpniecības kompleksu ar ražošanas korpusu, administratīvo – sadzīves ēku, palīgtelpām un tehniskajām telpām Viļakas ielā 1.

Atgādināsim, ka jau aprīļa vidū Rēzeknes pilsētas dome bija izsludinājusi rūpniecības kompleksa Viļakas ielā 1 nomas tiesību izsoli. Taču tai nepieteicās neviens pretendents.

Tā kā pilsētnieki netika informēti par vērienīgajiem darbiem, kāda daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja sazinājās ar portāla Rezekneszinas.lv redakciju ar lūgumu noskaidrot, kas tur īsti notiek.

17.maijā notika Rēzeknes pilsētas domes sēde, kuras laikā skatīja dažāda veida jautājumus, tostarp arī par algu paaugstināšanu pašvaldības avīzes „Rēzeknes Vēstnesis” darbiniekiem.
Tādejādi ar 2018.gada 1.jūniju:

- pašvaldības avīzes redaktora mēnešalga tiks mainīta no 873,00 EUR uz 1004,00 EUR;
- korespondenti līdzšinējo 729 EUR turpmāk saņems 839,00 EUR;
- tulkotājs arī līdzšinējo 729 EUR turpmāk saņems 839,00 EUR;
- korektoram alga paaugstināta par 105 EUR, no 695,00 EUR uz 800,00 EUR.

Šā gada 7. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izdevis rīkojumu par Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.45 un Nr.48, kā arī saistošo noteikumu Nr.13 punkta Nr.69 darbības apturēšanu. 


Rīkojums izdots, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konstatētajiem pārkāpumiem Rēzeknes pilsētas domes saistošajos noteikumos, kas ierobežo domes deputātu tiesības pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs – uzdodot jautājumus un iegūstot nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai, informē ministra preses sekretāre Santa Vaļuma.

Plānots, ka 7.maijā varētu sākties Ludzas ielas pārbūves darbi Rēzeknē, darbus veiks SIA „Ceļi un tilti”.

Būvprojekta ietvaros Ludzas ielā ir paredzēts nomainīt apgaismojuma sistēmu, uzstādot jaunus apgaismojuma balstus, esošie gaismas ķermeņi tiks saglabāti.

To, ka pilsēta nav īsti pielāgota jaunajām māmiņām, izjuta kāda māmiņa, kad vēlējās no viena pilsētas punkta tikt uz citu, braucot ar SIA „Rēzeknes satiksme” autobusu.

Jau tā iespaidīgais bezdarbnieku skaitlis mūsu mazajai pilsētai turpina pieaugt, tā, piemēram, laika posmā no š.g.1.janvāra līdz 31.martam, NVA tika reģistrēti 392 cilvēki.

Tai pat laikā kaimiņu pilsētā – Daugavpilī – šis skaitlis ir divas reizes mazāks, proti, 178 cilvēki saņēma bezdarbnieka statusu.

Kā liecina publiski pieejamā informācija Rēzeknes pilsētas pašvaldības vietnē, mēra Aleksandra Bartaševiča, vietnieku- Andreja Rešetņikova, Alekseja Steca un Lidijas Ostapcevas atalgojumam ik mēnesi no pašvaldības budžeta tiek tērēti vairāk kā 9 tūkstoši eiro.

Kā viens no vecākiem minēja, bērnudārzs grasoties pāriet no pašvaldības apgādības valsts apgādībā.

Vecāki vēlējās noskaidrot, kādas izmaiņas ir gaidāmas viņiem pašiem un viņu atvasēm, apmeklējot minēto bērnudārzu. 

Pēteris Dzalbe dzimis 1980.gada 27.septembrī. Kādā intervijā pašvaldības laikrakstam minēja, ka, lai gan pašlaik dzīvo Daugavpilī, viņam esot dzīvojamā platība arī Maltā.

Viennozīmīgi, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pensijas vecumā nav spējīgi apmaksāt stomatologa vai protēzista pakalpojumus, tieši tāpēc vairāku pensionāru apvienību pārstāvji vērsās Labklājības ministrijā (LM) ar lūgumu sniegt palīdzīgu roku problēmas risināšanā.

Kā liecina domes sniegtā informācija, uzņēmuma plānotais pamatnodarbošanās veids ir nolietoto autoriepu un citu gumijas izstrādājumu kā arī plastmasas, plastikas, polietilēna plēves un citu nebīstamo atkritumu utilizācija un pārstrāde, izmantojot pirolīzes metodi.