AKTUĀLI

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība aicina rēzekniešus no 16 gadu vecuma līdz šā gada 16. aprīlim pieteikt savu projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā, lai iedzīvotāji paši varētu rosināt un lemt par sabiedrībai būtiskiem pilsētas attīstības projektiem, kā to paredz Pašvaldību likuma normas.

Rēzeknes pagaidu administrācijas locekļi, komentējot 2025.gada pašvaldības budžeta veidošanas gaitu, uzsver, ka tas bijis "intensīvs, rūpīgs un sarežģīts darbs ilgā laika periodā" - konsultācijas ar Finanšu ministriju, vairākas budžeta sagatavošanas darba grupas sēdes un diskusijas par dažādām budžeta pozīcijām.

Rēzeknes pašvaldības budžets šogad būs 52,4 miljoni eiro, un pašvaldība turpinās stabilizācijas pasākumus, pirmdien lēmusi pašvaldības pagaidu administrācija.

Pagājušo gadu "Rēzeknes satiksme" noslēdza ar vairāk nekā 300 000 eiro zaudējumos. Parādi nav pēkšņi, tie krājušies jau vairākus gadus. "Rēzeknes satiksme" par pašvaldības rūpju bērnu kļuvuši šoziem: lai gan paredzēta biļešu cenu palielināšana un reisu slēgšana, dotācija kapitālsabiedrībai jāpalielina. Pašas pašvaldības budžetā 2025. gadā jostas savilktas tiktāl, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu izdevumi sarukuši par 2,5 miljoniem eiro.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir veikusi virkni preventīvu pasākumu saistībā ar gaidāmo Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas energotīklu, kas notiks šā gada 8.–9. februārī. Visām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir nosūtīta informācija par nepieciešamajām darbībām saistībā ar elektrotīklu sinhronizāciju un gūta pārliecība, ka ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi:

Rēzeknes darba tirgus un ekonomikas struktūra patlaban atgādina tādu kā «saspiestu atsperi». Pieaugot spiedienam starp iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nepieciešamību un vēlēšanos strādāt un nepietiekamajām darba tirgus iespējām, šī atspere var «izšaut» divējādi, atkarībā no pilsētas ekonomikas attīstībā iesaistīto aktoru (uzņēmēju, pilsētas vadības, arī valsts) rīcības un sekmēm. Tas var stimulēt darba vietu piedāvājuma kāpumu un ekonomikas izaugsmi (ja rodas jauni biznesi, tiek piesaistītas investīcijas, paaugstinās darbaspēka kvalifikācija utt.), vai arī — cilvēku vēl straujāku aizplūšanu no pilsētas, ekonomisko panīkumu un depresiju.

Piektdien no amata atbrīvots iepriekš atstādinātais Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno.

Rēzekne atklājas kā ekonomiski interesanta, savdabīga un pretrunīga pilsēta. Neparastā situācija darba tirgū var liecināt par dažādiem iekšējiem procesiem, gan pozitīviem, gan negatīviem.

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām?

Katrs jauns gads nāk ar dažādām pārmaiņām daudzās sfērās, un sociālās palīdzības joma nav izņēmums. Kā ierasts, tiek palielināti minimālo ienākumu sliekšņi. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu kopš 2023. gada 1. jūlija, minimālo ienākumu sliekšņi ir piesaistīti Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētai minimālo ienākumu mediānai uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Līdz ar to vairs netiek noteiktas konkrētas pabalstu summas – tās katru gadu mainās atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām. Ja mediāna pieaug, pabalsti kļūst lielāki.

Rēzeknes pašvaldība aizvien nespēj atrast kādu, kurš būtu gatavs saimniekot jaunuzceltajā SPA centrā. Vietvarā atzīst, cik reizes izsoles jau beigušās bez rezultāta, nu jau ir pat grūti saskaitīt. Pašvaldības pagaidu administrācijā uzskata, problēmas gan meklējamas jau projekta saknē – centrs būvēts ar cerību, ka uz Rēzekni straumēm plūdīs ciemiņi no austrumiem, taču tagad nekas tāds vairs nav iesējams.

Pagājis gads, kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija, mēģinot mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem. Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.

Par pamatīgu amatu pārbīdi un likvidāciju lēmusi Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācija. Bez darba paliek vai daļu pienākumu pašvaldībā zaudē vairāki partijas "Kopā Latvijai" biedri, tostarp bijušie pozīcijas deputāti. Pārmaiņas ir nepieciešamas efektīvākam darbam; sporta dzīves organizācija un kapitālsabiedrību pārraudzīšana pašvaldībā bija pārāk sadrumstalota, apgalvo pagaidu administrācijas vadītāja.

Ar struktūrfondu atbalstu izbūvētais, taču joprojām tukšais SPA centrs Rēzeknē ir simbols tam, kādā stilā plānota pilsētas attīstība, intervijā aģentūrai LETA atzīst pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce. Taču administrācijas dienas kārtībā netrūkst arī citu rūpju bērnu, turklāt netiek izslēgti arī citi "pārsteigumi", kas atstāti mantojumā no šovasar atlaistās domes.

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10.

Prokuratūra Latgales rajona tiesai nodevusi krimināllietu pret bijušo Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču, informēja Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Ņemot vērā to, ka 30. augustā plašsaziņas līdzekļos  tika izplatīta informācija par nelietderīgi izmantotajiem finanšu līdzekļiem SIA “Rēzeknes siltumtīkli” (kapitālsabiedrības darbinieku došanos uz korporatīvo pasākumu Prāgā par uzņēmuma līdzekļiem) laikā, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība atrodas smagā finanšu situācijā, pirmdien, 2. septembrī, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce.

Saistībā ar pašvaldības SIA "Rēzeknes siltumtīkli" darbinieku braucienu uz Prāgu piektdien no amata atstādināts pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno, apliecināja pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.

Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācija trešdien nolēma atsaukt pieteikumu Satversmes tiesā (ST) par pilsētas domes atlaišanu, cita starpā šo soli pamatojot ar pašvaldības finansu problēmām.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome 20.06.2024. pieņēma lēmumu Nr.1272 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes pieteikumu Satversmes tiesai". Pamatojoties uz ša lēmumu 2.punktu, 01.07.2024. domes priekšsēdētajs A.Stecs domes vārdā parakstīja un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu (reģ.Nr.3.1.1.21/830) par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma un 2024.gada 20.jūnija likuma "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēsanu likumā" neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantam.

Situācija ar Rēzeknes pilsētas budžetu ir sliktāka, nekā sākotnēji izskatījies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Pirmdien tika izdoti divi oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidieni. Otrajā laidienā publiskoti Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izsludinātie grozījumi "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumā" un "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā".

Valdība otrdien nolēma piešķirt valsts budžeta aizdevumu Rēzeknes pašvaldībai 2023.gada kavēto maksājumu izpildei 4 025 209 eiro apmērā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.

Prokuratūra bijušajam Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam uzrādījusi apsūdzību par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26. aprīlī nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 000 eiro, informēja KNAB.

Rēzeknes valstspilsētas eksmēra Aleksandra Bartaševiča sieva un dēls no Rēzeknes pilsētas budžeta iegūtos finanšu līdzekļus aktīvi iegulda elitāros nekustamos īpašumos Jūrmalā un Rīgas dārgākajā rajonā – Mežaparkā, vēsta portāls kompromat.lv.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodevusi saskaņošanai likumprojektu, kas paredz atlaist Rēzeknes domi un iecelt pagaidu administrāciju.