AKTUĀLI
Tarifs tika samazināts!
05.01.2018Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome 5.janvārī beidzot apstiprināja jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”, kas pakalpojumus sniedz Rēzeknē.
Turpmāk, no 1.marta, iedzīvotājiem būs fiksēts gala tarifs 52,14 EUR/MWh, kas ir par 0,28 EUR/MWh jeb 0,5% mazāk nekā pašreiz piemērojamais siltumenerģijas tarifs.
Turpmāk, no 1.marta, iedzīvotājiem būs fiksēts gala tarifs 52,14 EUR/MWh, kas ir par 0,28 EUR/MWh jeb 0,5% mazāk nekā pašreiz piemērojamais siltumenerģijas tarifs.
AS ,,RĒZEKNES SILTUMTĪKLI” šobrīd piemēro Regulatora apstiprināto siltumenerģijas gala tarifu 52,42 EUR/MWh, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai 17,55 EUR/MWh. Ņemot vērā, ka AS ,,RĒZEKNES SILTUMTĪKLI” noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar fiksētu dabasgāzes cenu un siltumenerģijas tarifs ir aprēķināts nemainīgs.
Apstiprināto gala tarifu 52,14 EUR/MWh (ar dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti 2,00 EUR/MWh) veido siltumenerģijas ražošanas tarifs – 36,11 EUR/MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs – 13,50 EUR/MWh, siltumenerģijas tirdzniecības tarifs – 0,53 EUR/MWh).
Jāpiebilst, ka pirms pašvaldību vēlēšanām mērs Aleksandrs Bartaševičs Latvijas radio ēterā bija izteicies, ka siltumenerģijas tarifu iespējams samazināt par 3-5%, kamēr opozīcijas deputāti bija pārliecināti, ka tarifu iespējams samazināt pat par 20%.
Jāpiebilst, ka pirms pašvaldību vēlēšanām mērs Aleksandrs Bartaševičs Latvijas radio ēterā bija izteicies, ka siltumenerģijas tarifu iespējams samazināt par 3-5%, kamēr opozīcijas deputāti bija pārliecināti, ka tarifu iespējams samazināt pat par 20%.
Rezekneszinas.lv
Atgriezties atpakaļ
Lasiet vēl
Aptauja
Vai lāču aktīvā izplatība Latvijā ietekmēs jūsu plānus lasīt mežā sēnes un ogas?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Vairāki ukraiņi Rēzeknē uzsākuši savu uzņēmējdarbību
Pēc kādas adreses viņus var atrast? Kāds ir pieņemšanas laiks un cik maksā nodarbības? Sīkāk...
Taupībai beigas - Kultūras nams tiks pārbūvēts!
Vai tagad tie mūžīgie Bartaševiča kritizētāji neredz atškirību starp t.s. nacionāli orientētajiem (opozīciju) un pozīciju (Rēzeknes mēru) ? Nu paskatieties, ja vadītu tagadējā opozīcija, nekas labs Rēzeknē nebūtu gaidāms: līdzekļu griešana un stagnācija. Tas pats kultūras nams paliktu tāds, kā tagad. Pie Bartaševiča notiek attīstība. Iepriekšējā t.s. pagaidu vadība jau parādīja, kas būs: pirmais, ko izdarīja nogrieza pensionāriem bezmaksas braukšanu. "Vienotības" un visas pārējās tā tipa varzas atbalstītāji gremdē Latviju, cilvēki brauc prom. Sīkāk...
Rēzeknes novada dienas 2025
Agrāk bija svētki vienuviet, Greivuļu kartodromā. Tie bija svetki, kas visus vienoja, gan novadu iedzīvotājus, gan pilsētniekus, bet tagad jau kuro gadu šķeļ sabiedrību. Gribetos tikt visur, bet sanāk, ka netiec nekur, un nav vienotības sajūtas. Nožēlojami!!! Sīkāk...
LETA--BNS 2018. otrdiena 9. janvāris 18:57
0
Ilustratīvs attēls. | Foto: Jānis Škapars / TVNET
Latvija Vašingtonas Starptautiskajā Investīciju strīdu šķīrējtiesā (ICSID) zaudējusi strīdā ar Lietuvas kompāniju «E energia» attiecībā uz Rēzeknes pašvaldības 2008.gadā pieņemto lēmumu steidzamības kārtā pirms laika lauzt ar šo uzņēmumu noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu.
Tomēr kompensācija, kas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu pienākas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un lietuviešu uzņēmēja Virgīnija Strjogas pārvaldītajai «E energia», ir gandrīz divreiz mazāka par tās pieprasītajiem 7,24 miljoniem eiro - tikai 3,7 miljoni eiro.
«Ar šo lēmumu starptautiskā šķīrējtiesa apliecinājusi, ka valsts ir atbildīga par pašvaldību politiķu negodprātīgo rīcību pret investoriem, un galu galā tieši valstij ir jāsamaksā kompensācija par atsavināto īpašumu,» paziņojumā presei izteicies Strjoga.
ICSID norāda, ka lēmums šai lietā pieņemts jau pagājušā gada nogalē, bet uzņēmuma pārstāvji ziņu aģentūrai BNS sacījuši, ka šķīrējtiesas lēmums pagaidām nav pieejams atklātībā.
Vēršoties šķīrējtiesā, «E energija» savulaik norādīja, ka tā, pildot līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, no 2004.gada investējusi Rēzeknes rajona siltumsaimniecības modernizācijā, bet 2008.gadā pašvaldība steidzamības kārtā pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu un, neatlīdzinot investīcijas, izmantojusi bruņotus policijas spēkus, pārņemot gan aktīvus, kas modernizēti un uzlaboti par privātā investora līdzekļiem, gan aktīvus, kas piederējuši pašam investoram.
Kā skaidroja Lietuvas kompānija, ņemot vērā, ka par atsevišķas pašvaldības lēmumiem bez atlīdzības nacionalizēt privātā investora īpašumu ir atbildīga valsts, tā divus gadus sarunu ceļā centusies risināt ar Latvijas valdību jautājumu par kompensāciju, bet šīs sarunas beigušās bez rezultātiem, tādēļ nolemts meklēt taisnību starptautiskajā šķīrējtiesā.
«E energija» apsūdzēja Latviju, ka tā nav nodrošinājusi objektīvu un taisnīgu kompānijas investīciju aizsardzību, paverot iespēju tās bez atlīdzības nacionalizēt. Kompānija pieprasīja atlīdzināt tai visu kaitējumu, ko radījusi Latvijas institūciju darbība un zināmos gadījumos arī bezdarbība, negarantējot pilnīgu un pienācīgu privāto investīciju aizsardzību un tādējādi pilnībā sagraujot kādreizējo ienesīgo un perspektīvo privāto biznesu un padarot to bezvērtīgu.