No bankrota paglābtajā Rēzeknē taupību nejūt

14.08.2026 Edgars Kupčs, Latvijas Radio Ziņu dienesta producents Līdz ar algu kāpumu un pieaugošiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem lielākus ieņēmumus vajadzētu uzrādīt arī pašvaldību budžetiem. Tomēr domes apgalvo, ka par budžetu pārpildi uzzinās tikai gada beigās, jo vienošanās ar valdību paredz, ka valsts pašvaldībām palīdz, ja nodokļi nepildās, bet arī labāka dzīve virs plāna iespējama tikai nākamajā gadā. Tikmēr Valkas novads ir vienīgais ar finanšu grūtībām jau tagad, bet no bankrota nesen paglābtajai Rēzeknei ir neziņa, kā maksās algas nākamgad.

No bankrota paglābtajā Rēzeknē taupību nejūt

Ar cilvēkiem patīkamu uguņošanu, daudzu populāru mūziķu grupu uzstāšanos un citiem dārgiem pasākumiem nupat vairāku dienu garumā aizvadīti Rēzeknes pilsētas svētki. Precīzas to izmaksas nav zināmas, bet Rēzeknes šā gada 60 miljonu eiro budžetā pilsētas svētkiem, to noformējumam un vēl pāris lieliem pasākumiem ir atvēlēti ap 200 tūkstoš eiro. 

"Rēzeknes pilsētas svētku programma ir ļoti piesātināta. Šogad pēc daudziem gadiem esam iedzīvinājuši pilskalna teritoriju." Tā pirms pilsētas 741. gada jubilejas svētkiem Latvijas Sabiedriskajam medijam atklāja Rēzeknes tūrisma informācijas pārstāve Gunta Grabuste. 

Pašreizējais Rēzeknes mērs Jānis Tutins no partijas "Kopā Latvijai" lakoniskā uzrunā sociālajos tīklos aicināja cilvēkus svinēt svētkus. Garāku uzrunu, radītu ar mākslīgā intelekta palīdzību, "Facebook" kontā publicēja gada sākumā par pielaides valsts noslēpumam nedabūšanu atlaistais mērs, partijas "Kopā Latvijai" dibinātājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš no partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta tagad grasās no Rēzeknes pārcelties uz Saeimu.

"Finanšu ministrijai vairs nav iespēju apturēt mūsu izaugsmi, pat bezgalīgi ieilgstot stabilizācijas procesam. Jā, tas var aizkavēt atsevišķus pilsētai nozīmīgus projektus, taču nevar tos apturēt. Daudzus uztrauc jautājumi: vai tiks rekonstruēts viadukts, vai tiks uzcelts "Depo" un kad darbu sāks spa komplekss pie Kovšu ezera. Es nešaubos, ka tas viss notiks jau tuvākajā laikā," sacīja Bartaševičs. 

Rēzeknē vēl nezina, kur ņems naudu algām nākamgad 

Nedēļu pirms pilsētas svētkiem Rēzeknes domnieki aktualizēja vairākus pašvaldības prioritāros projektus. To vidū kultūras nama un pamatskolas sakārtošana, kā arī industriālā parka izveide. Šo un citu projektu īstenošana ir sadārdzinājusies par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro. Tāpēc Rēzeknes pašvaldības Ekonomikas un finanšu pārvaldes vadītājai Ilzei Kaulakanei, atbildot uz opozīcijas jautājumiem, nācās atzīt grūtības saplānot nākamā gada budžetu, kurā lielus tēriņus radīs minimālās algas palielinājums.

"Viennozīmīgi, atbalstot šo prioritāro projektu sarakstu, tas būs liels slogs pašvaldības budžetam. Tad vēl nevar aizmirst, ka no 2027. gada 1. janvāra Atlīdzības likums mums pasaka, ka mums vajag minimālo pakāpi visiem pašvaldības darbiniekiem. Tur arī aprēķini jau ir veikti. Un papildus ir vajadzīgs gandrīz miljons eiro.

- Šobrīd tas miljons var tikt prognozēts, vai tomēr to būs grūti sasniegt?

- To būs grūti sasniegt.

- Un cik pašlaik ir prognozētās naudas, kas varētu būt atlīdzībai?

- Viņas nav.

Tātad nav ne 500 tūkstošu, ne 200 tūkstošu, vispār nav nekā?

- Nu, uz šo brīdi nav, nē."

Tāpēc opozīcija ierasti bez vairākuma atbalsta mudināja Rēzekni piebremzēt ar augošajiem tēriņiem lielajiem projektiem laikā, kad pilsēta nupat ir bijusi bankrota priekšā. Izdevumu palielinājumu neatbalstīja arī Juris Guntis Vjakse no Zaļās partijas, Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta, jo pilsēta ir tuvu 20 procentu aizņemšanās slieksnim.

"Mana pozīcija nemulsinās – tā būs tieša. Es balsojumā atturēšos, jo, manuprāt, mēs dzīvojām kā vecos labos laikos, kad varēja dot gāzi grīdā, mēs aizņemamies visu, ko varam, visu laiku rokas attālumā ir tie 20 % griesti. Rezerves fonds mums ir praktiski tukšs, tāpēc, nedod Dievs, pieredzēt situāciju X. Līdz ar to man būtu lūgums, plānojot 2027. gada budžetu, paskatīties drusku pragmatiskāk uz to, ko mēs varam atļauties. Diemžēl mēs nevaram atļauties to, ko varējām pirms desmit gadiem," sacīja Vjakse.

Rēzeknes iedzīvotāji patlaban neizjūt, ka pilsēta salīdzinoši nesen ar valsts iesaisti ir izķepurojusies no finanšu krīzes. Tā uzskata pilsoniski aktīvā rēzekniete Inga Zeltiņa, kas gatavojas tam, ka smagus lēmumus pilsētas politiskā vadība pieņems pēc Saeimas vēlēšanām. 

"Tādus taupības pasākumus baigi neizjūtu. Tikko bija pilsētas svētki, kur bija daudz dažādi pasākumi, tā ka nevarētu teikt, ka taupītu. Drīzāk tie taupības pasākumi laikam būs jūtami vairāk apkures sezonā un tad, kad skolas, bērnudārzi būs jāapkurina. Tad kārtējo reizi runās par skolu apvienošanu un bērnudārzu apvienošanu ar vēlmi ietaupīt. Vismaz ir pavīdējis līdz šim, ka varētu atkal apvienot bērnudārzus, kaut gan nav tā, ka bērnu trūktu," stāstīja Zeltiņa.

Latvijas Pašvaldību savienība: pašvaldību finansiālā dzīve gada garumā ir stabila

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis uzskata, ka pašvaldību finansiālā dzīve gada garumā ir stabila, jo to paredz īpaša vienošanās ar valdību.

"Ir nofiksēta vienošanās, ka tas, kas ir plānots, tas arī ir pildīsies, un šādā veidā, neskatoties uz to, ka nodokļi ienāk varbūt vairāk vai mazāk, bet tā nauda, kas ir ieplānota, tā arī izpildās no valsts puses, un tas arī ienāk pašvaldību budžetos. Gada laikā nekas nemainās. Ja gada beigās ir virs plāna, tad pašās, pašās beigās tā nauda nāk un ar to var segt saistību apjomu," skaidroja Kaminskis.

Tātad nodokļu pārpildi pašvaldībām sadalīs ap gadumiju un to varēs izmantot parādu ātrākai nomaksai. Savukārt katras pašvaldības pašas darīšana esot ieņēmumi no īpašumu izsolēm, taču tie ir vienreizēji ieņēmumi, ar ko pašvaldības nepārspīlējot, apgalvo Pašvaldību savienība.

Atgriezties atpakaļ