AKTUĀLI

Kā droni ietekmē Latgales ekonomiku?

29.06.2026 Lāsma Zute-Vītola, Anna Luīze Ruskule, Aleksejs Dunda, LSM Latgales redakcija Šogad šūnu apraides paziņojumi Latgales iedzīvotāju tālruņos atskanējuši jau vairākas reizes. Nemitīgie brīdinājumi par gaisa apdraudējumiem pamatīgi ietekmējuši dzīves ritmu reģionā – pārcelti eksāmeni, apturēta vilcienu satiksme, un sabiedrībā augusi nedrošības sajūta. Tomēr papildus psiholoģiskajam spiedienam jaunā realitāte nes arī nopietnus ekonomiskos izaicinājumus vietējam biznesam.

Kā jaunie gaisa apdraudējuma incidenti ietekmē Latgales uzņēmējdarbību, un par kādiem zaudējumiem vai neiegūto peļņu jau var runāt šobrīd? To izpētīja LSM Latgales redakcijas žurnālisti.

Pirmais "upuris" – naftas bāze Rēzeknē

Par pirmo tiešo ekonomisko upuri reģionā kļuva naftas bāze Rēzeknē. Uzreiz divi bezpilota aparāti ietriecās bāzē. Lai gan fiziskie zaudējumi objekta infrastruktūrai bija salīdzinoši nelieli, uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu bāzes darbību pilnībā apturēt.

Pasargāt uzņēmumus no finansiālajiem zaudējumiem līdzīgu incidentu atkārtošanās gadījumā šobrīd ir gandrīz neiespējami. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norādīja, ka šādi riski netiek segti:

"Kas attiecas uz karu un tamlīdzīgām darbībām, apdrošinātājiem visās standarta polisēs tas ir izņēmums – "force majeure". Līdz ar to ne tikai droni Latgalē, bet arī, piemēram, Persijas līcī šajā brīdī stāv kuģi bez apdrošināšanas. Mēs neesam unikāli – tā ir visas pasaules prakse, ka kara riski parastās polisēs ir izņēmums."

Valsts meklē risinājumu: Ministru kabinets dosies uz Latgali

Tā kā standarta apdrošināšana šajā situācijā nedarbojas, riska zonā nonākušajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts. 27. jūnijā Ministru kabinets dosies izbraukuma sēdē uz Latgali, un viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem būs tieši kompensācijas mehānisma izstrāde.

Ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka valdība aktīvi strādā pie šī jautājuma: "Šis ir viens no svarīgākajiem sēdes punktiem. Līdz šai sēdei mēs vēlamies to atrisināt, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu skaidrība par situāciju. Mēs ļoti labi saprotam, ka apdrošinātāji izmanto punktu savos līgumos, lai šādu kompensāciju neizmaksātu. Un šeit valstij noteikti ir jāpiedāvā risinājums pretī. Pagaidām pie tā strādājam, ļoti aktīvi strādājam. Tam jābūt gatavam tuvāko nedēļu laikā."

Šī sezona daudziem uzņēmējiem var kļūt par pēdējo

Kamēr tiesiskie un finansiālie mehānismi vēl tikai tiek izstrādāti, Latgales uzņēmēji ir spiesti turpināt darbu paaugstināta riska apstākļos. Apdraudējums skar teju visas galvenās sfēras: ražošanu, mazumtirdzniecību, nekustamos īpašumus un tūrismu.

Katra no šīm nozarēm ir svarīga reģionam, kas jau tā ekonomiski atpaliek no pārējās Latvijas daļas. Latgales tūrisma nozare pirmā izjuta gaisa apdraudējumu triecienu: klienti cits pēc cita sāka atcelt rezervācijas un ekskursijas pa reģionu. Situācija ir tik sarežģīta, ka daudziem uzņēmējiem šī sezona var izrādīties pēdējā.

Šī sezona jau sākusies klusāk nekā citus gadus, taču šobrīd uzņēmēji ceļ trauksmi – biežie šūnapraides brīdinājumi un gadījumi, kad Latvijā ielidojuši droni, atpūtniekos rada nedrošības sajūtu. Rezervācijas atsaka ne vien pierobežas teritorijā, bet visā Latgalē, tostarp arī Daugavpilī.

"Šobrīd mēs cietoksnī esam saņēmuši ekskursiju atteikumus. Pamatā tās ir skolēnu grupas, kuri gan vēlējās apmeklēt mūsu pilsētu, gan arī dažādās tūrisma vietas. Un, jā, satraukums ir jūtams arī mūsu klašu grupām no pašas Daugavpils, dodoties uz Latgales pusi, tomēr ir pārdomas arī vecāku čatos, tas ir redzams," stāstīja Daugavpils pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Līga Rudzīte-Besakirska.

Kā norādīja Latgales tūrisma asociācijā, ārvalstu tūroperatori un tūristi ir atcēluši līdz pat 60 % rezervāciju, savukārt kopējais kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sasniedz aptuveni 40 %. Lai šī tūrisma sezona daudziem reģiona uzņēmējiem nekļūtu par pēdējo, nepieciešams valdības atbalsts.

Ekonomikas ministrijā solās palīdzēt un plāno pārdalīt 1,5 miljonus eiro Latgales tūrisma stiprināšanai.

Mazumtirdzniecībā dažādi viedokļi par veikalu slēgšanu

Kamēr vieni mazumtirgotāji drošības apsvērumu dēļ izvēlas uz laiku slēgt savus veikalus, citi turpina darbu kā ierasti.

Maija vidū Preiļu iedzīvotāji saņēma kārtējo šūnapraides brīdinājumu par gaisa apdraudējumu. Tomēr pilsētas ielās dzīve neapstājas. Kāda vietējā apģērbu veikala darbiniece, kura izvēlējās turpināt darbu, uz žurnālistu jautājumiem atbildēja emocionāli: "Ko jūs man piedāvājat? Skriet? Kur skriet? Ierakumus rakt? Tas ir stulbi!"

Pavisam cita aina dažas dienas vēlāk bija vērojama Daugavpilī. Pēc analoģiska brīdinājuma saņemšanas veikala "Maxima" darbinieki bija spiesti atpūsties pie rampas – viņiem sākās negaidīts pārtraukums, jo veikals tika slēgts. Tāds ir mazumtirdzniecības tīkla vadības lēmums.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidroja, ka uzņēmumam ir vienota drošības procedūra. Brīdī, kad apraides paziņojumu skaits bijis visaktīvākais, tīkls uz laiku slēdzis 22 veikalus.

"Līdzko tika izsūtīts pirmais šūnas paziņojums un sekoja pārējie, mēs attiecīgi slēdzām pārējos veikalus. Šī procedūra ir vienāda visiem. Ja ir paziņojums, mēs slēdzam veikalus," sacīja Dupate-Ugule.

Līdzīgi apdraudējuma situācijās rīkojas arī mazumtirdzniecības tīkls "Lidl". Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Zane Neļķe atzina, ka tieši Rēzekne ir pilsēta, kurā šādas situācijas līdz šim bijušas visbiežāk.

"Mums ir bijusi situācija, kad slēdzām savus veikalus arī Daugavpilī, un ir bijis arī viens gadījums, kad slēdzām veikalu Cēsīs," komentēja Neļķe.

Zaudējumi – komercnoslēpums, bet investīciju plāni nemainās

To, cik lielas izmaksas uzņēmumiem rada šāda īslaicīga dīkstāve, tirgotāju pārstāvji neatklāja.

"Protams, jebkura neplānota veikala slēgšana rada uzņēmumam zaudējumus, taču šo apjomu es diemžēl nevarēšu atklāt, jo tas ir komercnoslēpums. Taču jāatceras, ka cilvēku dzīvība un drošība vienmēr ir pirmajā vietā," uzsvēra "Lidl Latvija" pārstāve Zane Neļķe.

Par zaudējumu apmēriem nerunāja arī "Maxima" vadība, tomēr abi lielie mazumtirgotāji apliecināja, ka drošības situācija reģionā neietekmēs to attīstības plānus Latgalē.

"Nekādas izmaiņas mūsu darbībā nav plānotas. Turpināsim darbu pilnā apmērā, vadoties pēc atbildīgo dienestu norādījumiem," norādīja Dupate-Ugule.

Tam piekrita arī Neļķe, apstiprinot, ka visi "Lidl" plāni paliek spēkā un darbs pie tiem turpinās.

Tirdzniecības centri slēgšanu neplāno

Kamēr lielie pārtikas tīkli ver ciet durvis, lielākā daļa citu tirgotāju gaisa apdraudējuma laikā izvēlas turpināt klientu apkalpošanu. Piemēram, Daugavpilī, tieši pretī slēgtajai "Maximai", darbu ierastajā režīmā turpināja tirdzniecības centrs "Ditton".

Uz vietas palika arī puķu un stādu pārdevēji, lai gan viņu darbavietās fiziski nav iespējams ievērot drošības vadlīnijās minēto "divu sienu principu" – tur sienu nav, ir tikai jumts.

Stādu tirgotājs Aivars situāciju uztvēra mierīgi: "Tirgojām un viss. Mums neko īpaši nelika darīt." Viņš arī novērojis, ka klientu plūsma trauksmes brīdī nav mainījusies: "Bija tieši tas pats, kas parasti – ne mazāk, ne vairāk."

Tomēr "Ditton" vadība ir izdalījusi tirgotājiem instrukcijas, kā rīkoties nākamreiz, ja apdraudējums kļūs nopietnāks. Kā stāstīja tirdzniecības centra pārdevēja Ināra: "Ir pateikts, kas jādara, kā paņemt savas mantas. Un tuvākā vieta, kas mums ir paredzēta – Daugavpils Centra vidusskola vai boksa skola. Uz turieni mums bija noteikts iet, tur mēs varam paslēpties."

Tirdzniecības centra apsaimniekotājs SIA "Ditton nams" paziņojumā norādīja, ka, balstoties uz oficiālajām vadlīnijām, ir izstrādāts rīcības algoritms gaisa apdraudējuma gadījumam un tiek veikta nomnieku un apmeklētāju informēšana.

Nozare no valdības gaida skaidrību par kompensācijām

Uzrunātie reģiona tirgotāji atzīst, ka kopumā pieprasījums pēc precēm saglabājas stabils un nekāda ažiotāža netiek novērota – neviens nestāv rindās pēc griķiem, makaroniem vai tualetes papīra, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā.

Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs neprognozēja ievērojamas izmaiņas iekšējā patēriņā, tomēr uzsvēra, ka nozare sagaida no valdības skaidru atbildi uz jautājumu – kurš kompensēs zaudējumus uzņēmējiem, kas drošības dēļ slēdz veikalus. Pēc viņa teiktā, pastāv divi iespējamie risinājumi.

"Pirmkārt, līdzīgi kā kovida laikā – valdība kompensē dīkstāves laiku uzņēmējiem tad, kad tiek izsludināta trauksme. Otrs variants – ja nekompensē, tad šīs izmaksas netiek apliktas ar nodokļiem jeb tiek piedāvāts citādāks, teiksim, atvieglojumu režīms tiem zaudējumiem, kas rodas tirgotājiem, kad viņi nestrādā trauksmes dēļ," uzsvēra Danusēvičs.

Ekonomisti secināja, ka dronu incidentu un gaisa trauksmju sekas tieši mazumtirdzniecībā nebūs dramatiskas, jo pārtiku un saimniecības preces cilvēki turpinās pirkt jebkurā gadījumā.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā, kas paredz ieviest kompensāciju mehānismu zaudējumiem, ko rada militāri incidenti, tostarp ārvalstu bezpilota lidaparāti. Turpmāk šādi gadījumi tiks uzskatīti par tehnogēnām katastrofām, kas ļauj valstij segt radušos zaudējumus.

Tomēr galvenais riska faktors ir kopējais reģiona noskaņojums: katrs nākamais brīdinājums mazina iedzīvotāju vēlmi tērēt naudu lielākiem, neplānotiem pirkumiem.

Kā Latgales ražotāji pielāgojas jaunajai realitātei?

Brīdī, kad mobilajos telefonos atskan šūnapraides brīdinājums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā, uzņēmumiem jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību. Vai apturēt ražošanu? Kur darbiniekiem patverties? Tas nebūt nav vienkārši, īpaši uzņēmumos, kuros vienlaikus strādā 50 un vairāk cilvēku. Turklāt katra darbības pārtraukšana uzņēmumam rada zaudējumus.

Latgales uzņēmumi pielāgojas biežajiem brīdinājumiem par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā, pilnveidojot drošības procedūras un darbinieku rīcības plānus.

Lai gan pagaidām finansiālie zaudējumi galvenokārt saistīti ar īslaicīgām dīkstāvēm un ražošanas pārtraukumiem, uzņēmēji norādīja, ka ilgstoši vai bieži traucējumi var ietekmēt piegādes, ražošanas apjomus un reģiona ekonomisko attīstību.

Vienlaikus uzņēmumi uzsvēra nepieciešamību pēc skaidrām un vienotām vadlīnijām, kas palīdzētu krīzes situācijās nodrošināt gan darbinieku drošību, gan uzņēmējdarbības nepārtrauktību.

Droni aizlidos, kvadrātmetri paliks

Lai gan dronu incidenti Latgalē un arvien biežākie gaisa apdraudējuma brīdinājumi raisa bažas par drošību, nekustamo īpašumu tirgus pagaidām saglabā stabilitāti. Ne darījumu apjomi, ne pircēju interese neliecina par masveida vēlmi pamest reģionu.

Nekustamo īpašumu tirgū Latgalē būtiskas izmaiņas pēc nesenajiem drošības incidentiem pagaidām nav novērojamas – dzīvojamo īpašumu segmentā darījumu aktivitāte saglabājas stabila, bet iespējamā ietekme varētu kļūt redzama tikai ilgtermiņā, norādīja nozares eksperti.

Pircēju vidū dominē jaunās ģimenes, un Latgales galvenā priekšrocība joprojām ir salīdzinoši zemās cenas, lai gan pieprasījums pēc renovētiem un energoefektīviem īpašumiem pieaug.

Vienlaikus komercīpašumu segmentā investori kļūst piesardzīgāki un atsevišķi darījumi tiek atlikti, tomēr kopumā tirgus turpina darboties bez būtiska krituma.

Apdraudējuma ekonomika: kā droni skar Latgales attīstību

Skaidrs, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par triecienu Latgales ekonomikai. Pirmkārt, ir pagājis pārāk maz laika, lai novērtētu zaudējumus. Otrkārt, pēc drošības ziņā diezgan saspringtā maija ir iestājies relatīvi mierīgs jūnijs.

"Problēma ir ļoti lielā mērā psiholoģiska, bet, protams, tam ir nozīme, un tam droši vien būs kaut kāda ietekme uz tūrismu. Neredzu tam risinājumu. Tur būs cilvēki, kas aizbrauks uz Latgali. Es droši vien aizbraukšu, bet ir cilvēki, kuri tā vairāk emocionāli reaģē uz notiekošo. Viņi varētu arī neaizbraukt un tur noteikti kaut kāda ietekme būs," norādīja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latgalē daudzi gaida Ministru kabineta izbraukuma sēdi. Tieši tajā varētu tikt pieņemti reģionam svarīgi lēmumi, tostarp par dronu radīto zaudējumu kompensāciju.

LSM Latgales redakcijas žurnālisti norādīja, ka Latgalē dzīve turpinās – cilvēki strādā, ražo un bauda ikdienu arī tad, ja to reizēm īslaicīgi ietekmē brīdinājumi par drošību. Reģions joprojām piedāvā bagātu kultūru, dabas ainavas un atpūtas iespējas, kas piesaista gan vietējos, gan viesus. Uz Latgali ir vērts doties, lai iepazītu tās daudzveidību un atbalstītu Austrumu pierobežas novadus.