Rēzeknes pansiоnātu plāno nodot privātajam uzņēmējam

12.12.2025 Iveta Čigāne, Latvijas Radio Latgales korespondente Rēzeknes pensionāru sociālo centru, kur pavisam nesen par 200 eiro tika palielināta uzturēšanās maksa, pašvaldība plāno nodot privāto uzņēmēju rokās. Pašlaik pašvaldība ir uzsākusi izvērtēšanu, lai deleģētu šo pakalpojumu privātajam uzņēmējam vai sabiedriskā labuma organizācijai. Iemesls – naudas trūkums nepieciešamajai pansionāta ēku uzturēšanai un renovācijai, kā arī konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana pansionāta darbiniekiem.

Pirms Ziemassvētkiem Rēzeknes pansionāta iemītnieki zālē pušķo eglīti, gatavo rotājumus. Kā stāstīja sociālā darbiniece Jeļena Žogota, dzīve rit ierastajā ritmā – ēdināšana, aprūpe, pastaigas, dažādi pasākumi. 

"Ziemas laikā tiešām klientiem vairāk patīk palikt siltumā istabiņās, bet vienalga pastaigas notiek. Mēs klientus motivējam, aicinām. Kad ir slikti laika apstākļi, viņiem ir iespēja aiziet uz zāli, mums tagad biežāk tur tiek rādītas filmas. Pēc pusdienām klienti nāk uz radošajām nodarbībām. Tagad mēs rotājam eglīti aktu zālē, kur piesaistām klientus. Decembris būs aktīvs. Protams ir tādi, kuri dzīvo vairāk pa istabiņu, lasa grāmatas, avīzes, bet arī pie tādiem klientiem nākam izrunāties," teica Žogota. 

Pārpildītas istabiņas, krītošs apmetums, pods pie atvērtām durvīm, pastaigu trūkums svaigā gaisā – šie ir tikai daži no pārkāpumiem, kurus Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centrā pirms pāris gadiem klātienes vizītē konstatēja Tiesībsarga biroja darbinieki kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem.

Kā skaidroja Rēzeknes Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Nipere, pa šo laiku situācija ir uzlabojusies, samazināts iemītnieku skaits, cilvēki tiek izmitināti vienvietīgās, divvietīgās un trīsvietīgās istabiņās, veikti kosmētiskie remonti, taču ar to vien ir par maz, nepieciešama ēku renovācija, kam naudas pašvaldībā nav. Tāpēc pašlaik pašvaldība ir tikai uzsākusi Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centra attīstības izvērtējumu. 

"Pašreiz pansionātā ir 185 iemītnieki. Ministru kabineta noteikumi nosaka – samaksa par pansionātu sastāda 85 % no klienta pensijas un visu atlikušo piemaksā pašvaldība. Bet nevajag aizmirst apgādnieku daļu, apgādnieku atbildību, ko dienests pašreiz arī vērtē, – katra [klienta] bērna iespēju līdzdarboties pakalpojuma apmaksā. Uz šodienu 62 apgādnieki no 185 līdzdarbojas pakalpojuma apmaksā, bet tas ir ļoti maz. Visa uzturēšana, visa summa ir uz pašvaldības pleciem," atzina Nipere. 

Pavisam nesen Rēzeknes valstpilsētas dome pieņēma lēmumu palielināt maksu par rēzekniešu uzturēšanos pansionātā. Tā bija 805 eiro mēnesī, tagad tā ir 1012 eiro. 

"Runājot par pansionātu, kāpēc cena palielinājās, skaidroju, ka līdz šim mums normatīvajos aktos bija norādīti 210 klienti, bet pēc fakta mums bija 185 klienti. Lai ievērotu Ministru kabineta prasības, mēs nolēmām klientu skaitu samazināt, lai ievērotu kvadrātmetru skaitu uz vienu cilvēku – tie ir 6 kvadrātmetri. Tiklīdz klientu skaits sarūkt, cena paaugstinās," norādīja Nipere. 

Rēzeknes pansionātā var izmitināt tikai 180 cilvēkus, taču reāli šis pakalpojums nepieciešams daudz vairāk klientiem. Nipere atzina, ka, visdrīzāk, nākotnē aizvien vairāk rēzekniešiem ilgstošas aprūpes pakalpojumi būs jāmeklē citur. 

"Mēs mēģinām cilvēkam atrisināt to problēmu tagad un tepat, mēs piedāvājam gan Ludzas slimnīcas sociālo aprūpi, kas ir valsts un daļēji arī klientu apmaksāta. Ļoti laba sadarbība ir ar slimnīcām, kas patur pacientu, lai cilvēks nenokļūst dzīvesvietā un nepaliek bez aprūpes. Arī aprūpes mājās klientu skaits mums palielinās, bet mēs tiekam galā un pakalpojumu kvalitāte arī ir atbilstoša prasībām," piebilda Nipere. 

Pirms vairākiem gadiem bija cerība, ka Rēzeknes pansionāta ēku renovāciju pašvaldība varētu veikt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, bija jau izstrādāts tehniskais projekts. Kā skaidroja pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (no partijas "Kopā Latvijai!") – pašlaik situācija ir mainījusies un pašvaldība plāno izsludināt konkursu uz funkciju deleģēšanu. 

"Tur nekas nemanīsies, mēs tāpat maksāsim, tikai privātajam būs jānodrošina gan investīcijas pēc konkursa noteikumiem, gan lietas, ko mēs paši tagad nevaram atļauties, jo budžets ir ļoti mazs un tas nemitīgi samazinās, un tā funkcija sadārdzinās. Mēs gribam šo funkciju saglabāt un privātā kapitāla piesaistīšana – tas ir vienīgais ceļš, kas tagad paliek," skaidroja Bartaševičs 

Savukārt opozīcijas deputāte Ināra Groce no "Apvienotā saraksta", kura darbojas arī ar sociālo jomu saistītajā domes komitejā, uzskata – tā esot atbildības novelšana no pašvaldības pleciem. 

"Es domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka pilsētas dome vēlas atteikties no šīs atbildības, jo sabiedrība noveco, vajadzības pieaug strauji. Pansionāts ir vienmēr pārpildīts un vienmēr ir cilvēki, kuri gaida rindā. Pansionāts pastāvīgi ir jāuzlabo, jo mūsu Rēzeknes pansionātā nav bijis kādu lielu atjaunošanas darbu. Tur nepieciešami līdzekļi, kuru šobrīd nav," norādīja Groce. 

Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centra uzturēšana pašvaldībai gadā izmaksā divus miljonus eiro, bet iepriekš pašvaldības izstrādātais renovācijas tehniskais projekts paredzēja septiņu miljonu eiro ieguldīšanu pansionāta renovācijā. Privātā uzņēmuma ienākšana, visdrīzāk, nesīs ne tikai cerētās investīcijas, bet arī cenas kāpumu par uzturēšanos pansionātā.

Atgriezties atpakaļ