AKTUĀLI
Rēzekne var netikt pārstāvēta "slepenu jautājumu" izskatīšanā LPR
11.08.2025 Pierobežas reģiona ekonomiskā attīstība, ceļu būvniecība, Latgales drošība un aizsardzība ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kam plāno pievērsties jaunā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. No augusta Latgales plānošanas reģiona attīstības padomi turpmāk vadīs Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība"). Attīstības padomes sastāvā ir visu Latgales pašvaldību pārstāvji, kas pārsvarā ir priekšsēdētāji vai viņu vietnieki, vienīgi Rēzeknes valstspilsēta deleģējusi konkrētu deputātu.Jaunā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome tika ievēlēta 1. augustā, jo pēc pašvaldību vēlēšanām ir nomainījušies pašvaldību priekšsēdētāji. Kā galvenās prioritātes jaunās padomes vadītājs Adamovičs izvirzīja ceļu sakārtošanu pierobežā, kā arī sarunas ar Aizsardzības ministriju par jauno pretmobilitātes likumu un ar to saistītajiem jautājumiem.
"Esam runājuši arī ar Pasaules Banku un Eiropas Savienības (ES) reģionālo komiteju par atsevišķām atbalsta programmām konkrēti Latgales reģionam un Alūksnei. Ceram, ka šajās jaunajās programmās pēc 2027. gada Latgalei būs pieejamas atbalsta iespējas gan ceļu labošanai, gan atbalsts uzņēmējiem pašā pierobežā. Mums joprojām ļoti aktuāli ir vietējie ceļi. Mēs vairāk skatāmies un prasām no valdības to, ka mums būtu ļoti svarīgi sakārtot pierobežas gan valsts, gan pašvaldību ceļus. Šobrīd diezgan aktuāla ir 30 kilometru pierobežas josla, kur vēl notiks sarunas ar Aizsardzības ministriju, jo ir likums, kas Saeimā šobrīd vēl nav pieņemts, bet gatavojas pieņemšanai, kas paredz aizsardzības vajadzībām nepieciešamo gan privāto, gan pašvaldībām piederošo zemju atsavināšanu. Šobrīd vēl nav īsti skaidrības, kādā veidā tas notiks," norādīja Adamovičs.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome ir pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija un Latgales plānošanas reģiona lēmējorgāns, kuru veido deviņu Latgales pašvaldību vadītāji un deputāti.
To, kas pārstāvēs konkrēto pašvaldību plānošanas reģiona attīstības padomē, nosaka pati pašvaldība. Ja citas Latgales pašvaldības padomē pārstāvēs priekšsēdētāji vai to vietnieki, tad Rēzeknes valstspilsētas situācija atšķiras, Rēzeknes dome lēmusi virzīt konkrētu personu – Aleksandru Bartaševiču. Pie tam deleģēts viņš tika nevis kā valstspilsētas domes priekšsēdētājs, bet kā pašvaldības deputāts. Pret to iebilda Rēzeknes domes opozīcija, sākotnēji aicinot plānošanas reģiona attīstības padomē kā pārstāvi deleģēt priekšsēdētāju, nevis konkrētu personu, tomēr opozīcijas priekšlikums tika noraidīts.
Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse ("Latvijas Zaļā partija/Latvijas Reģionu Apvienība/Jaunā konservatīvā partija") stāstīja: "Bija divi balsojumi, pirmais, kad tika virzīta fiziska persona Aleksandrs Bartaševičs, uz ko iebildām, ka klāt jābūt amatam, un piedāvājām – domes priekšsēdētājs. Vajadzīgs ir amats, un tad tika pielikts – deputāts Aleksandrs Bartaševičs, uz ko mēs kā opozīcija arī balsojām "pret"."
Izveidojusies situācija var kļūt apgrūtinoša, ja Bartaševičs kā priekšsēdētājs nesaņems pielaidi valsts noslēpumam. Arī pats Bartaševičs Latvijas Televīzijai pauda – pastāv varbūtība, ka pielaidi valsts noslēpumam viņš varētu arī nesaņemt. Līdz ar to, izskatot ierobežotas pieejamības jautājumus Latgales plānošanas reģiona attīstības padomē, Rēzeknes valstspilsēta var palikt bez pārstāvja.
Vjakse pauda: "Ja šim cilvēkam nebūs pielaides, tad arī lemt un balsot viņš nevarēs, bet šobrīd šajā deleģējuma likumdošanā nav atrunāts, ka deleģējamai personai būtu jābūt šai pielaidei. Līdz ar to sanāk tāda pretrunīga situācija. Jo esam pierobežas reģions, un pieļauju, ka varētu būt kāds jautājums, kas saistīts ar civilo aizsardzību, kur virkne jautājumu, dokumentu varētu būt ierobežotam personu lokam."
Arī jaunais Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs Adamovičs norādīja, ja kāds no padomes locekļiem pielaidi nebūs saņēmis, sensitīvu jautājumu izskatīšanā viņš nepiedalīsies.
"Ja tādi jautājumi parādīsies, tad attiecīgais vadītājs vai deputāts šādu jautājumu izskatīšanā nedrīkst piedalīties. Mēs šobrīd nevaram noraidīt Rēzeknes domes deleģēto pārstāvi," sacīja Adamovičs.
Pagaidām gan Adamovičs vēl neprognozēja, kādos jautājumos Latgales plānošanas reģiona padomē būs vajadzība ievērot pielaidi valsts noslēpumam.
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Pagājušā gada sākumā Rēzeknē uz vienu kvadrātkilometru dzīvoja 1546 iedzīvotāji
Apspriest
Jaunākie komentāri:
Aktīvāk iesaistās neapdzīvoto mājokļu atjaunošanā
jā dzīvokļi ir labi,bet vajag darba vietas,kur cilvēkiem strādāt. Ko laukos darīt-visu taču,ko varēja iznīcināja. Skolas,klubus slēdzām. Sīkāk...
Jānis Tutins saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu
Sešinieks, kurš nepieņems nevienu lēmumu pastāvīgi, bet izpildīs sava kunga norādījumus Sīkāk...
Noslēdzies Rēzeknes atklātais čempionāts šahā
Malači Sīkāk...





