A.Nagle: Cena samazināšanas memorands - deklarācija bez mehānisma

01.07.2025 rezekneszinas.lv 2025. gada maija beigās Latvijas Ekonomikas ministrija uzsāka sociāli nozīmīgu soli — tika parakstīts memorands ar lielākajiem valsts mazumtirdzniecības tīkliem. Dokumenta būtība — brīvprātīgas saistības uzturēt zemākas cenas noteiktām pamata pārtikas precēm. Šī ideja tika prezentēta kā nozares pašregulācijas mehānisms, kas vērsts uz patērētāju interešu aizsardzību inflācijas apstākļos.

Memorandu parakstīja tādi mazumtirgotāji kā Maxima Latvija, Rimi Latvia, Lidl Latvija, Elvi Latvija, Top, Aibe un Narvesen. Katrs tīkls apņēmās iekļaut īpašajā "zemās cenas grozā" vismaz 10 preces — no maizes, piena, gaļas, sviesta, graudaugu un dārzeņu kategorijām — par iespējami zemāko cenu savos veikalos. Atbalstu projektam sniedza arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas paziņoja, ka sekos līdzi šo preču pieejamībai un publicēs pārskatus. Preces plauktos bija jāiezīmē ar speciālu marķējumu.

Viena no pirmajām, kas publiski pievērsās iniciatīvas trūkumiem, bija Aija Nagle — politiskā un sabiedriskā darbiniece, kura vairāk nekā divus gadus pievēršas sociālās taisnīguma un pārtikas pieejamības jautājumiem. 2024. gada rudenī Nagle šo jautājumu apsprieda personīgā tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini, uzsverot nepieciešamību pēc reāli funkcionējoša, nevis formāla atbalsta mehānisma iedzīvotājiem. 2025. gada 30. jūnijā viņa veica personīgu pārbaudi Maxima un Rimi veikalos Rīgā. Pēc viņas novērojumiem, darba dienas vidū daudzas no deklarētajām precēm plauktos nebija atrodamas, vai arī tās tika tirgotas par ierasto cenu. Piemēram, cūkgaļas lāpstiņa bez ādas un kaula, kas tika minēta kā viena no galvenajām precēm ar pazeminātu cenu, bija pieejama bez jebkādām atlaidēm. Turklāt Rimi "zemās cenas grozā" bija iekļautas tādas preces kā jogurts un olīveļļa — produkti, kurus grūti uzskatīt par ikdienā nepieciešamiem.

"Runājot par sociālajām iniciatīvām, jo īpaši tik jutīgā jomā kā pārtika, ir svarīgi ne tikai izteikt nodomus, bet arī izveidot skaidru mehānismu to īstenošanai. Diemžēl šobrīd mēs redzam situāciju, kurā solījumi ir doti, bet kontroles un izpildes mehānismi joprojām nav izveidoti," komentēja Nagle.

"Es apzināti izvairos no kategoriskiem vērtējumiem, jo uzskatu, ka katrs solis sociālās atbildības virzienā jau ir progress. Taču šajā gadījumā ir acīmredzams — ne valsts, ne tirgotāji vēl nav piedāvājuši darbotiesspējīgu modeli, kas nodrošinātu šo preču stabilitāti, caurspīdīgumu un pieejamību reālajā dzīvē," viņa piebilda.

Uzcenojumu problēma — sabiedrības uzmanības centrā

Aija Nagle uzsver, ka pārtikas inflācijas un cenu taisnīguma jautājumi sen jau ir izgājuši ārpus ekonomiskās diskusijas rāmjiem. Tā ir viena no asākajām sociālajām problēmām, kas skar ikvienu valsts iedzīvotāju.

"Pārtikas cenas — tās nav tikai cipari čekā. Tā ir dzīves kvalitāte, izvēle starp pilnvērtīgu uzturu vai taupīšanu uz būtiskā. Ja valsts uzsāk projektu, kura mērķis ir mazināt slogu uz mājsaimniecībām, tai jābūt tai, kas vispirms pieprasa atskaitīšanos par tā īstenošanu," uzskata Nagle.

Pagājis mēnesis kopš memoranda parakstīšanas. Un, lai gan Maxima un Rimi mājaslapās patiešām ir atrodami "lēto preču" saraksti, to pieejamība veikalos joprojām ir nestabila, bet pats preču sastāvs — diskutabls. Iniciatīva, kas tika iecerēta kā solis pretim sociālajai noturībai, riskē pārvērsties par vēl vienu deklaratīvu projektu bez reālas ietekmes.

Šobrīd sabiedrības uzmanības centrā ir ne tikai cenas, bet arī uzticēšanās šāda veida iniciatīvām. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka pēc paziņojumiem seko konkrēti rezultāti. Šajā kontekstā īpaši izceļas Aijas Nagles pozīcija — sabiedriski politiskās vides pārstāves, kura neaprobežojas ar komentāriem, bet aktīvi iesaistās un ceļ aktuālus jautājumus publiskajā telpā.

Atgriezties atpakaļ