Vai Rēzeknes pilsētai izdosies izkļūt no milzīgiem parādiem?

20.11.2024 Lsm.lv Pagājis gads, kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija, mēģinot mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem. Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.

Kā situācija ietekmē rēzekniešus?

Rēzeknē uz ielas Latvijas Radio uzrunāja vietējos, lai saprastu, kā naudas problēmas pašvaldībā ietekmē rēzekniešus. Atsaucību gan rast bija grūti.Uz garāku interviju izdevās sarunāt kādu daudzbērnu māti. Viņa piekrita sarunai ar norunu, ka tā būs krieviski, jo latviešu valodu protot slikti. Viņu sauc Svetlana Kremere un viņa ir Krievijas pilsone, kura Rēzeknē dzīvo apmēram 10 gadu.

Svetlanai ir pieci bērni, no kuriem trīs vēl neiet skolā.

"Uz bērnudārzu "Rotaļa" aizgāja viena meita – trešā, kurai diemžēl tajā mirklī nebija vietas bērnudārzā "Namiņš". Man piedāvāja "Rotaļu", es piekritu. Bet sanāca, ka to bērnudārzu jau vajadzēja remontēt, un visas grupas tika izmētātas pa [dažādiem] dārziņiem."

Tāpēc Svetlanas meita uz "Rotaļu" pat neaizgāja, bet viņu pārcēla uz citu Rēzeknes bērnudārzu, tāpat kā pārējos vairāk nekā 120 bērnus. Tās bija paredzētas vien kā īslaicīgas neērtības, kamēr ēku siltinās, nomainīs logus un veiks kosmētisko remontu. Taču "Rotaļa" jau vairāk nekā divus gadus ir tukša.

"Cik es zinu vienkārši no komunikācijas ar citām mammām, tad te ir sākts kaut kāds remonts. Kā var redzēt, ir ielikti plastikāta logi un te arī bojāts jumts – nezinu, vai nomainīja vai ne. Apstākļi nebija diži labi priekš bērniem. Protams, te kaut kas ir sākts, bet es sapratu, ka tas viss ir arī iestrēdzis tajā procesā, nekas nav pabeigts."

Bērnudārza remonts paliek pusratā

Lai atjaunotu bērnudārzu, pašvaldība noslēdza gandrīz 1,3 miljonu eiro vērtu līgumu ar SIA "Latgalija". 560 426 eiro segtu no Eiropas Savienības fondu naudas un 29 669 eiro būtu valsts budžeta dotācija. Bet lielāko daļu, 675 770 eiro, segtu pati pašvaldība, plānojot naudu arī aizņemties.



Pagājušā gada 19. jūnijā būvdarbi "Rotaļā" palika pusratā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apturēja Eiropas fondu naudu – teju 1,3 miljonus eiro – četros pašvaldības projektos, jo izmeklēja iespējamu augsta riska interešu konfliktu ar diviem uzņēmumiem – "Latgales būvi" un "Latgaliju", kas pieder atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ģimenei – brālim Mihailam un sievai Olgai. "Latgalija" vēl pagājušā gada sākumā bija biedrs pilnsabiedrībā "Latgales būve".

Šovasar pašvaldība atguva iesaldēto naudu, jo Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai neatklāja pārkāpumus. Taču tas "Rotaļas" likteni nemainīja, jo iesaldētās naudas dēļ valsts nedeva Rēzeknei aizdevumu.

Pašlaik būvdarbi ir apturēti līdz pavasarim – tad pašvaldības vadība domās, ko darīt ar bērnudārzu. Bet šī brīža aplēses ir, ka Rēzeknei tam būs vajadzīgs vēl apmēram miljons eiro.

Daudzbērnu māte pašvaldības finanšu grūtības izjūt uz savas ādas

Piecu bērnu māte Svetlana uz savas ādas izjūt pašvaldības finanšu grūtības. Rēzekne pagājušogad pārtrauca virkni brīvprātīgo pabalstu, piemēram, daudzbērnu ģimenēm vairs nesedz pusi no ēdināšanas izdevumiem bērnudārzos.

"Nu, man sanāk [iztērēt] kādus 69 eiro par dārziņu par vienu bērnu. Bet, tā kā man trīs iet [bērnudārzā], tad var saskaitīt, ka summa diezgan pieklājīga sanāk katru mēnesi. Tas ļoti pasliktina ģimenes finansiālo situāciju, tāpēc ka nav jau mums tik lielas algas Rēzeknē."

Svetlana ir pavāre kafejnīcā. Viņa ir arī vienīgā pelnītāja ģimenē, jo bērnus audzina viena. Nācies arī ne reizi vien darbu mainīt. Svetlana vairākas reizes kārtoja latviešu valodas eksāmenus, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju valstī, taču visos mēģinājumos izgāzās.

"Termiņuzturēšanās atļauju es atjaunoju katru gadu. Katru gadu tas sanāk ļoti dārgi – valsts nodeva, apdrošināšanas. Es nevaru saņemt normālus medicīniskos pakalpojumus tāpēc, ka tas viss sanāk ļoti dārgi. Man ir jāmaksā divas reizes vairāk, sanāk kā viesim, kā atbraucējam. Protams, ka gribētos šo situāciju sakārtot."

Vaicāta, ko domā par situāciju Rēzeknē, Svetlana pauda, ka, viņasprāt, spa centra būvniecība bijusi lieka. Labāk vajadzētu radīt jaunas darbavietas, piemēram, ceļot rūpnīcas. Izklaidēm iedzīvotājiem gluži vienkārši neesot naudas.

Pēdējo gadu laikā Rēzekne atvēzējās ar vērienu. Tā ņēma aizdevumus dažādiem lieliem projektiem, tajā skaitā rekreācijas centra jeb spa būvniecībai, kuru pieminēja Svetlana. Taču tas stāv tukšs, jo neizdodas atrast investorus, un pašvaldībai masīvā būve tagad jāuztur. Saistības ar būvnieku bija pārāk smags enkurs, kas pilsētu nogremdēja teju līdz bankrotam.



Domes darba revīzijās pārsteigumi

Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknes domi vadīja 14 gadus, bet nu jau gadu kā nesēž mēra krēslā un tiesājas par savu atlaišanu.

Pašvaldību ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") Bartaševiču atstādināja, jo mērs nesniedza patiesu un pilnīgu informāciju par Rēzeknes finansiālo stāvokli un tās budžeta sagatavošanu un izpildi. Tāpat Bartaševičs pieļāvis, ka dome lemj par aizdevumu ņemšanu bez finansiāla seguma, kā arī vienpersoniski noslēdzis līgumus par vērienīgiem investīciju projektiem.

Bērziņa uzskata, ka Bartaševiča atlaišana bija pareizs lēmums: "Rēzeknē tas pārvaldības modelis, kāds tas ir bijis līdz šim, un arī tas vadības stils, kāds tika ievērots pašvaldībā, bija jāmaina, jo darbība nebija tiesiska. Bija sistemātiski likuma pārkāpumi, bija zināmā mērā arī patvaļa no bijušā mēra puses. Tā ka mēs uzskatām, – mūsu darbība bija tiesiska un pamatota un ka būtībā to varbūt vajadzēja izdarīt ātrāk."

Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē 20. novembrī paziņos, vai Bartaševiču atlaida pamatoti. Lēmumu gan varēs pārsūdzēt.

To, cik labi un atbilstoši Rēzekne plānoja budžetu, pētīja arī Valsts kontrole. Tā sniedza negatīvu atzinumu. Revidenti secināja, ka pašvaldība apstiprināja pagājušā gada budžetu, kurā neierēķināja resursus veselam ceturksnim – 8,68 miljonus eiro. Tas ir būtisks pārkāpums, sacīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere:

"Būtiska lieta, kas arī bija attiecībā uz to, kā tiek plānots budžets, – tāda procesa necaurskatāmība, visu atbildīgo neiesaistīšana, kam ir jāpieņem gala lēmums par budžetu šajā procesā."

Kontrolieri arī atklāja pašvaldības neuzrādītās saistības 13,7 miljonu apmērā. Tā kā Rēzeknes grāmatvedība nav caurspīdīga, revidentiem bija grūti noskaidrot patieso finanšu situāciju, norādīja Bādere.

"Lielākā nelaime visā šajā stāstā, mūsuprāt, ir tajā, ka izveidotā sistēma ir nepilnīga – gan tas, kā ir uzbūvēta iekšējā kontrole, cik skaidri un saprotami ir procesi, kas regulē gan grāmatvedības uzskaiti, gan plānošanu. Šis, mūsuprāt, bija pamats tam, kāpēc finanšu informācija nebija ticama, dati revīzijā nemitīgi mainījās, mēs nevarējām iegūt korektus datus, nav tās skaidrības par tiešām precīziem skaitļiem."

Viņa stāstīja – tā kā Valsts kontrole nebija pārliecināta, ka tai ir pieejami ticami dati, tā nevarēja sniegt pilnīgu ainu par faktisko naudas izlietojumu Rēzeknē.

Pašlaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic resorisku pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Pēc šīs pārbaudes KNAB izlems, vai ir pamats ierosināt lietu. Tikmēr birojs atsakās komentēt izmeklēšanu.

Pagaidu administrācijai ne viss iecerētais izdodas

Šovasar pirms Jāņiem Saeima atlaida Rēzeknes domi, jo tā pieļāva pārkāpumus saistībā ar pašvaldības budžetu un tās vadību. Parlaments Rēzeknē iecēla pagaidu administrāciju trīs cilvēku sastāvā.

Bādere no Valsts kontroles sacīja, ka tagad Rēzeknē ir sakārtota un visiem pieejama informācija par pašvaldības budžetu.

Ieviešanas stadijā ir arī vēl divi ieteikumi, kas saistīti ar grāmatvedības organizēšanu un centralizēšanu. Lai pārbaudītu Rēzeknes gada pārskatu, ir piesaistīts zvērināts revidents, kāda pirms tam pašvaldībai ilgāku laiku nebija.

Pagaidu administrācija Rēzeknē strādā jau četrus mēnešus. Kad tā pārņēma grožus savās rokās, pašvaldība bija tuvu bankrotam, sacīja pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.



"Parādsaistības ir milzīgas, un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi. Ja Rēzeknes budžets ir 55 miljoni [eiro], bet tas ir ar visiem transfēriem un skolotāju algām, tad parādsaistības ir 78 miljoni [eiro], un kopā ar procentiem un parādu apkalpošanu tie ir 115 miljoni [eiro]."

Viņa secina, ka pašvaldībai bija lielas ambīcijas.

Lai nenoslīktu parādu jūrā, valsts Rēzeknei piešķīra 4 miljonu eiro aizdevumu, bet ar to izdevās vien atmaksāt iepriekšējā gada parādus. Rēzekne problēmu risināšanu atstāja uz vēlāku laiku – pagājušā gada rēķini jāmaksā šogad, bet šī gada rēķiniem nauda nav paredzēta. Tas nozīmē – problēma jāpārvirza vēl uz nākamo gadu. Pagaidu administrācija to gribētu izskaust, bet tas neizdodas tik veiksmīgi, atklāja Puce.

"Tās pirmās problēmas, kad mēs ienācām, bija norēķināties ar būvnieku par spa celtniecību. Tur bija kavētie maksājumi par darbiem. Apjoms bija liels, jo no valsts aizdevuma vien tika samaksāti vairāk nekā 3 miljoni [eiro] par darbiem, kas bija veikti un rēķini sastādīti 2023. gadā. Vēl aptuveni pusmiljons [eiro] bija maksājumi par 2024. gadā izrakstītajiem rēķiniem. Īstenībā joprojām notiek sarakste ar būvnieku par to, kā tad veikt šo gala norēķinu par līgumsodiem, kas būtu vēl aptuveni tuvu pusmiljonam [eiro]."

Visticamāk, šīs parādsaistības pāries arī uz nākamo gadu. Uzkrātie parādi norāda uz to, ka faktiski uzņēmums "Arčers" pabeidza projektu par savu naudu, bet to ar uzviju dabūs atpakaļ līgumsodos. Rēzeknes pagaidu administrācija trešdien, 14. novembrī, domes sēdē lēma atmaksāt parādu pa daļām līdz nākamā gada martam.

Bet netrūkst arī citu pārsteigumu. Nesen pašvaldība zaudēja tiesā "Latvijas energoceltniekam" par Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas atjaunošanas darbiem. Pašvaldība, tobrīd mēra Aleksandra Bartaševiča personā, uzņēmumam piemēroja līgumsodu par termiņu kavēšanu un nepilnībām būvdarbos, bet būvnieks visās trīs instancēs pierādīja savu taisnību. Šo saistību segšanai pašvaldībai nācās meklēt vēl ap 800 000 eiro.

Puce pastāstīja, ka šobrīd liela problēma ir arī norēķināšanās par ielu uzturēšanu pilsētā. Līgumsodi par rēķinu apmaksas kavēšanu pašvaldībai jau piestādīti visa gada garumā.

Puce paredz, ka gada beigās varētu nepietikt naudas arī pašvaldībai piederošam uzņēmumam "Rēzeknes satiksme". Lai gan ir samazinātas pašvaldības dotācijas, firma veic pārvadājumus tādā pašā apmērā.

Vai Rēzekne maz var izkļūt no parādiem?

Puce sacīja, ka 2024. gada mērķis ir to pabeigt bez parādsaistībām:

"Bet, protams, simtprocentīgi es nevaru apgalvot, ņemot vērā, ka tie pārsteigumi nāk ārā, un redzēs, ar ko beigsies tās izmeklēšanas."

Taču ilgtermiņā kredīti pašvaldībai arī turpmāk būs lieli.

"Pašvaldība faktiski jau ir pāri vai kaut kādos gados balansē uz to 20% sliekšņa, kas liedz saņemt valsts aizdevumu tālāk. Tas atkal uzliek zīmogu attīstības projektiem."

Kamēr pagaidu administrācija savilka jostas, tikmēr pašvaldības uzņēmuma "Rēzeknes siltumtīkli" darbinieki piesprādzējās lidojumam uz Čehiju. Šīs vasaras nogalē ne tikai darbinieki, bet arī viņu ģimenes locekļi piedalījās darba saliedēšanās pasākumā Prāgā. Brauciens izmaksāja nepilnus 24 000 eiro, bet tas nepalika bez sekām – pagaidu administrācija atlaida divus uzņēmuma valdes locekļus un atstādināja arī pašvaldības izpilddirektoru, jo viņš aktīvi neiesaistījās šī gadījuma skaidrošanā. Ar pašreizējo uzņēmuma valdi ir vienošanās, ka darbinieku ģimenes locekļi atmaksās savus ceļojuma izdevumus, sacīja Puce, tomēr kopumā kopsaucēju ar pašvaldības darbiniekiem atrast esot grūti:

"Mums abām pusēm ir ļoti izaicinoši uzticēties viens otram – gan mums pašvaldības darbiniekiem, gan pašvaldības darbiniekiem mums. Protams, ka daudz kur es saprotu arī darbiniekus; viņi arī ir situācijas ķīlnieki, jo neviens jau neskries un neteiks, ka es redzēju, ka tur ir pārkāpums, bet es neko nedarīju, pasīvi piedalījos tajā visā. Līdz ar to mums iet grūti."

Kaut arī bijušais mērs Bartaševičs ir atlaists, viņš joprojām ir klātesošs pašvaldībā. Viņš nāk uz katru pagaidu administrācijas sēdi, sēž starp darbiniekiem un liek noprast, ka drīz būs atpakaļ domē.

Tādēļ, iespējams, ierēdņi baidās izrādīt labvēlību pagaidu administrācijai, jo nav pārliecināti, vai savas vietas saglabās arī tad, ja bijušais mērs atgriezīsies domē. Turklāt Bartaševičs aktīvi gatavojas arī vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Bartaševičs aktīvs sociālajos tīklos

Latvijas Radio bijušo mēru aicināja uz interviju. Viņš piedāvāja tikties restorānā Rēzeknē, kas pieder viņa sievai. Vaicāts, ar kādu mērķi viņš apmeklē pagaidu administrācijas sēdes, Bartaševičs norādīja, ka grib sekot līdzi notiekošajam pašvaldībā un arī izteikt savu viedokli vai ieteikumus.

Bijušais mērs ir aktīvs sociālajos tīklos. Video viņš demonstrē, kā spēlē hokeju un tenisu, peld baseinā un pārrauga procesus pašvaldībā. Bartaševiča video klipus "TikTok" noskatās desmitiem tūkstoši. Sekotājus politiķis pārsvarā uzrunā krieviski. Tiešraides ilgst aptuveni stundu. Tajās viņš atspoguļo savu skatījumu uz notiekošo Rēzeknē un kritizē valdības darbu.



Šoruden prokuratūra nodeva tiesai krimināllietu, kurā Bartaševičs apsūdzēts par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu sievai Olgai. Savukārt viņu apsūdz par uzkūdīšanu izsniegt šo informāciju.

Vēl šajā pašā lietā apvienota apsūdzība Bartaševičam saistībā ar to, ka 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās viņš apzināti nenorādīja ziņas par diviem kopīpašumiem Bulgārijā un citiem ienākumiem 269 786 eiro apmērā.

Bijušais mērs uzskata, ka neko nav pārkāpis. Apsūdzības krimināllietā viņš uzskata par mēģinājumiem neļaut viņam atgriezties domē.

Pašvaldībā Bartaševica domubiedru netrūkst

Rēzeknes pagaidu administrācija plāno Sporta pārvaldi, ko vada Bartaševiča partijas biedrs Aleksejs Grehovs, iekļaut Izglītības pārvaldē. Vēl tai grib arī pievienot Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru "Zeimuļs". To vada "Kopā Latvijai" valdes locekle Jevgenija Kušča. Šāds lēmums var nozīmēt viņu abu atlaišanu.

Pašvaldībā netrūkst ar Bartaševiču vai viņa partiju saistītu cilvēku. Piemēram, viena no partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklēm, Karīna Bartkeviča, ir Iepirkumu nodaļas vadītāja. Viņa gan šobrīd ir prombūtnē.

Savukārt atlaistā domes deputāte no "Kopā Latvijai" Kristīne Kokoreviča ir Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktore.

Bartaševičs uzskata, ka situācija Rēzeknē ir mākslīgi radīta. Lielos parādos pašvaldība ieslīka, jo valsts nedeva aizdevumu.

Taču tā nav taisnība. Vēl nesen atbildīgajā Saeimas komisijā, kurā deputāti un iesaistītie uzklausīja Rēzeknes pagaidu administrācijas ziņojumu par situāciju pašvaldībā, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norādīja, ka Rēzeknē ir pašvaldība ar visaugstākajām saistībām: "No šīsdienas budžeta tie ir pāri 20%."

Bijušais mērs atbildību neuzņemas; gatavs atgriezties darbā

Bartaševičs intervijā Latvijas Radio vairākkārt noliedza savu atbildību, sakot, ka viņam personīgi pārmetot domes lēmumus, savukārt atstādināšanas rīkojumā nekādu pretenziju pret domes vadību un domes darba organizēšanu neesot.

Bartaševičs aktīvi gatavojas vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tajās viņa partija "Kopā Latvijai" apvienosies ar partiju "Latvija pirmajā vietā". Šobrīd jau pilsētā izkārts liels plakāts, uz kura ir abu partiju līderu – Bartaševiča un Aināra Šlesera portreti, solot pacelt Rēzekni. Savukārt iedzīvotāju pastkastītēs nonāk "Kopā Latvijai" avīze. Bartaševičs nešaubās, ka spēs atgriezties domē.

Lai kāda būtu nākamā Rēzeknes vadība, tai būs jārīkojas atbildīgi, lai nepieļautu priekšteču kļūdas. Turklāt pagaidu administrācija visas problēmas, līdz grožus pārņems jaunievēlētā dome, neatrisinās, jo Rēzekne ir uzkrājusi pietiekami lielus parādus un neveicas arī ar spa centra investoru piesaisti.

Ko mainīt gribētu vietējie?

Latvijas Radio rēzekniešiem jautāja, kādas izmaiņas pašvaldībā pēc gaidāmajām vēlēšanām gribētu redzēt viņi.

Rēzeknes iedzīvotājs Edgars: "Es domāju, ka viss būs pa jaunam, citādāk. Jo tālāk iet, jo viss uz labo, es domāju, būs."

Deniss: "Es esmu par iepriekšējo mēru, atstādināto. Viņš bija labs mērs, viņš daudz darīja pilsētas labā."

Aivars: "Bijušais mērs, kā es saku, gribēs iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji. Šie atbalstītāji ir galvenokārt gados vecāki cilvēki, kuri izmanto iespējas braukt bez maksas un dažādas atlaides, un tie ir aktīvākie balsotāji, bet, manuprāt, cilvēki arī sāk vairāk sekot līdzi un domāt līdzi. Es ļoti, ļoti ceru, ka cilvēki, kuri iepriekš ir balsojuši par šo partiju, šobrīd atradīs citu izvēli."

Alvis: "Es domāju, ka tas [iepriekšējās vadības ievēlēšana] ir arī valodas [jautājums], nu, daudzi krievvalodīgie tomēr nemainīs savu izvēli, jo nav alternatīvas nekādas. Un es domāju, ka tas ir galvenais iemesls."

Svetlana, daudzbērnu māte, Krievijas pilsone: "Laikam, lai vairāk domātu par cilvēku interesēm, balstītos uz viņu interesēm, ne tik daudz uz savām. Pastaigātu un parunātu ar cilvēkiem, ar veciem ļaudīm, ar jauniešiem, kas viņiem šeit pilsētā ir svarīgs, – uz to arī balstītos un darītu visu, lai iedzīvotājiem šeit pašiem ir ērti dzīvot."


Atgriezties atpakaļ