Bartaševiču lūdz apsūdzēt par nedeklarētiem īpašumiem

26.04.2024 Lsm.lv Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26. aprīlī nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 000 eiro, informēja KNAB.

KNAB, neminot personas vārdu, norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka laika periodā no 2007. gada līdz 2023. gadam bijušais Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par diviem kopīpašumā ar radinieci esošiem nekustamajiem īpašumiem Bulgārijā.

Tāpat šī valsts amatpersona deklarācijās nav norādījusi darījumus, kas saistīti ar šo īpašumu iegādi un pārdošanu kopsummā par 205 786,50 eiro, kā arī 64 000 eiro darījumus ar fiziskajām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētāju par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu lielā apmērā. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā.

Nepatiesai ziņu norādīšanai valsts amatpersonas deklarācijā ir ne tikai juridiskas sekas, bet arī vairāki citi negatīvi aspekti, skaidroja KNAB. Šādi noziedzīgi nodarījumi maldina sabiedrību par faktisko valsts amatpersonas mantisko stāvokli, kā arī grauj uzticību gan valsts amatpersonām, gan valsts pārvaldei. Citstarp tas ierobežo sabiedrības iespējas sekot līdzi amatpersonu mantiskajam stāvoklim, amatpersonai stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kas savukārt kalpo kā atskaites punkts godīgākas un atklātākas sabiedrības attīstībā, atzīmēja KNAB.

KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par kriminālprocesa, kas uzsākts 2023. gada 22. novembrī, turpmāko virzību.

KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

KNAB februāra sākumā Rēzeknes domē un toreiz no amata atstādinātā Rēzeknes mēra, partijas "Kopā Latvijai" vadītāja Aleksandra Bartaševiča mājā veica kratīšanu, izmeklējot iespējamu neizpaužamo ziņu izpaušanu.

Bartaševičs toreiz pauda uzskatu, ka KNAB izmeklēšana pret viņu par neizpaužamo ziņu izpaušanu ir valdošo partiju politiķu izrēķināšanās ar viņu.

Vēlāk martā dome ievēlēja jaunu mēru – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu.

Taču aprīlī KNAB nodeva prokuratūrai lietu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Bartaševičs izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju ģimenes loceklei un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu nepilnu 33 000 eiro apmērā.

Atgriezties atpakaļ