Rēzeknē: аpturēta būvniecība, iekavēti maksājumi un nesākti projekti

06.03.2024 Latvijas radio Apturēta būvniecība, iekavēti maksājumi un nesākti projekti – tāda būs šī gada realitāte Rēzeknē - pilsētā, kur smagās finansiālās situācijas dēļ attīstības jautājumi pagaidām nav dienaskārtībā. Šobrīd pašvaldības prioritāte ir budžeta apstiprināšana, kas paredzēta rītdienas (07.03.) domes sēdē, jo tikai tad varēs saņemt 5 miljonu eiro aizņēmumu pagājušā gada būvniecības un citu parādu segšanai.

Taču iekrātajiem parādiem līdzi nākušas arī soda sankcijas – šobrīd pašvaldībai piestādīti soda procentu rēķini par papildus 80 tūkstošiem eiro. Kas notiek ar Rēzeknes nepabeigtajiem projektiem un vai šogad tiks remontētas pilsētas ielas?

Rancāna iela Rēzeknē ir noslogota. Tā ir viena no ielām, pa kuru autovadītāji var iebraukt pilsētā no Rīgas puses. Rancāna ielas sākumā ir aptuveni 150 metrus garš posms no Rīgas ielas līdz Seiles ielai, kam steidzami nepieciešams remonts. Ja viena ielas puse vēl ir puslīdz kārtībā, tad otrā – bedre pie bedres, līdz ar to autovadītāji bieži izvēlas braukt nevis pēc ceļu satiksmes noteikumiem pa labo ielas pusi, bet pa labāk izbraucamo. Tādā veidā nereti izraisot bīstamas situācijas.

Pēc Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja Georgija Orlova teiktā – otrs kritiskākais ielu posms ir Strādnieku šķērsiela pilsētas industriālajā rajonā. "Tur mēs šobrīd gatavojam darbu uzdevumu, kas saistīts ar asfaltseguma atjaunošanu un komunikāciju lūku līmeņošanu un vieglu remontu, lai šos posmus varētu ekspluatēt, jo tur situācija ļoti kritiska.”

Tātad kopumā Rēzeknes pilsēta šogad varēs atļauties atjaunot vien divus ielu posmus aptuveni 300 metru garumā. Citām ielām, tostarp, tām, kam vēl palicis grants segums, būs jāgaida. "Tās ielas, kas ir ar grants segumu, tur mēs viennozīmīgi varam pateikt, ka šajā gadā nekādi asfaltēšanas darbi nebūs paredzēti, tikai uzturēšanas darbi uzturēšanas līguma ietvaros.”

Bērnudārzā "Rotaļa” bērnu balsu vietā dzirdama vien sētnieka slota. Dārziņa renovācija aizsākās pirms nepilniem diviem gadiem. Sākumā darbi raiti gājuši uz priekšu – nomainīts jumts, logi, ēka daļēji nosiltināta. Taču pērnā gada vasarā darbi apstājās, jo Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apturēja Eiropas fondu līdzekļu maksājumus saistībā ar iespējo interešu konfliktu, proti, SIA "Latgalija”, kas veica darbus, pieder nu jau atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča brālim Mihailam un sievai Olgai. Tagad jau otro gadu, sešas bērnudārza grupas sadalītas pa citiem Rēzeknes dārziņiem un vecāku neapmierinātība aug. Taču skaidrības vai un kad varēs projektu pabeigt – nav.

Turpina Orlovs: "Objekts faktiski ir iesaldēts un uz doto brīdi mēs pat nevaram prognozēt, kad tur būvniecības darbi varētu atsākties un kad šo objektu varētu nodot.”

Tikpat kluss kā pie "Rotaļas”, ir arī pie jaunā rekreācijas centra Kovšu ezera krastā. Atšķirībā no bērnudārza, SPA gan esot pabeigts – saņemti visi nepieciešamie atzinumi un šonedēļ tas tikšot nodots ekspluatācijā, sola pašvaldība. Šīs nedēļas domes sēdē arī skatīs jautājumu par kārtējo, nu jau vismaz desmito, nomas tiesību izsoli.

Taču pirmo reizi tiks izsolīts nevis būvlaukums ar projekta skici, bet pabeigts objekts, ko potenciālie investori varēs apskatīt arī klātienē, stāsta Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks un šobrīd atstādinātā mēra pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs no "Kopā Latvijai”. "Labi, ka objekts laikam jau būs pabeigts un investoriem būs iespēja apskatīt objektu. Mēs samazinājām investīciju apjomu līdz 500 tūkstošiem, darba vietu skaits palika tas pats.”

Gan lielie būvprojekti, gan vairāki pērn sakārtotie ielu posmi ir, tā teikt "uz krīta”, jo norēķinus par tiem naudas trūkuma dēļ pašvaldība veikusi vien daļēji. Kopējais parāds, kas velkas līdzi no pagājušā gada, ir 4,3 miljoni eiro, no kā lielākā daļa jeb vairāk nekā 3 miljoni ir būvniecības uzņēmumam SIA "Arčers” par rekreācijas centru. Uzņēmums pagājušajā nedēļā atsūtījis arī vēstuli par soda sankcijām. Aleksejs Stecs uzsver – tā kā objekts nebija nodots laikā, arī pašvaldība plāno celt pretenzijas un piedzīt soda naudu no būvnieka. "Šajā gadījumā mēs runājam par savstarpējiem norēķiniem. Es izskatu arī iespēju, ka tas soda sankciju apjoms būs pašvaldībai par labu. Par agru tagad runāt, ka mēs kaut kādā veidā maksāsim soda naudu. Šajā gadījumā jāsagaida to gala aprēķinu.”

Sāksies savstarpēja sarakste un skaidrošanās – kādi bija kavēšanās iemesli un vai tie saistīti ar pašvaldības kavētajiem maksājumiem. Pēc tam tiks aprēķināts soda sankciju gala summa vienai vai otrai pusei par labu. Taču tas neveidojas uz vienlīdzības principiem, uzskata SIA "Arčers” valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, jo likums paredz neproporcionālas soda sankcijas, proti, sods par nemaksāšanu ir daudz mazāks, nekā sods par līguma termiņu kavēšanu. "Pašvaldība var izmantot būvnieku. Izģērbt, nosodīt par to, ka ir izdarījis varoņdarbu – centies, uzbūvējis, nav lauzis līgumu un apturējis būvdarbus. Uz saviem finanšu līdzekļiem nosponsorējis, uzbūvējis objektu. Tad man nav vārdu – mēs neesam Eiropas Savienībā, mēs neesam civilizēta un godīga valsts. Ka mums būtu jāpiemaksā, ka esam izglābuši Rēzekni no vēl viena nepabeigta objekta.”

Jāpiebilst – šādi līgumi, kur sankcijas pašvaldībai vai valsts iestādei kā pasūtītājam ir vieglākas, nekā būvniekam ir ne tikai Rēzeknē, bet visā Latvijā.

Rekreācijas centru kā apakšuzņēmējs būvēja SIA "Latgalija”. Kārlis Balgalvis apstiprina – ar apakšniekiem visas finansiālās saistības esot nokārtotas. "Pat neskatoties uz to, ka pasūtītājs mums nemaksā, mēs esam nokārtojuši pret saviem partneriem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem visas saistības.”

Kopumā pilsētai ir nenokārtotas finansiālas saistības par 28 pakalpojumiem pret 18 uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tostarp nepilnus simts tūkstošus pašvaldība ir parādā "Rēzeknes Namsaimniekam” un 88 tūkstošus "Rēzeknes Satiksmei” par braukšanas atvieglojumu maksas kompensēšanu. Ja pašvaldības kapitālsabiedrības nav piestādījušas soda procentus par maksājumu neveikšanu, tad privātie uzņēmumi gan. Kopējās soda sankcijas uz pašvaldības pleciem šobrīd ir par 80 tūkstošiem eiro, neskaitot rekreācijas centru. Lielākās soda sankcijas izveidojušās no SIA "ACBR” par ielu remontiem, kur soda apmērs sasniedz 40 tūkstošus eiro un SIA "Latgalija” par bērnudārza "Rotaļa” renovāciju. Šim Bartaševiča brāļa un sievas uzņēmumam par darbu veikšanu pašvaldība parādā 250 tūkstošus eiro, savukārt soda procentos uzņēmums piestādījis atsevišķu rēķinu par vēl gandrīz 26 tūkstošiem eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības” Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde” uzsvēra – valdības uzdevums būs meklēt atbildīgos. "Šobrīd, kad valdība ir paudusi skaidru savu attieksmi, ka ir gatava piešķirt aizdevumu brīdī, kad tiek pieņemts bezdeficīta budžets, un pašvaldības deputāti to apzināti nedara, tad mūsu vērtējumā tas ir jāvērtē, vai šeit nav apzināta kaitniecība, kas tiek nodarīta kopumā budžetam un tādējādi arī Rēzeknes iedzīvotājiem, jo, protams, ka budžeta izdevumi kopumā palielināsies.”

Turklāt Rēzeknes pašvaldībai uz pagājušā gada beigām bijis naudas atlikums, ko varēja tērēt arī parādu apmaksai, apstiprina Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka. "Uz 1. janvāri Rēzeknes pilsētas atlikumi bija 1,3 miljoni, un šo naudu nenoliedzami varēja tērēt tām vajadzībām, kas Rēzeknes pilsētai uz to brīdi bija, ieskaitot arī parādu segšanu."

"Tie 1,3 jau bija iezīmēti noteiktām pozīcijām, pat budžeta grozījumi bija sagatavoti, kādā veidā mēs tērēsim šo naudu, bet diemžēl deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu,” - кomentē Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs. Pagaidām šie 1,3 miljoni „karājas gaisā”. Kamēr pilsētas budžets nav apstiprināts un pašvaldība saimnieko ar tā saucamo tehnisko budžetu, pagājušā gada atlikumu izmantot nedrīkst. "Vai deputātiem nebūtu jāuzņemas politiskā atbildība, ka situācija Rēzeknē ir nonākusi tik tālu, respektīvi, ka dzīvojot pāri saviem līdzekļiem iepriekšējos gadus, tagad cieš šīs mazāk aizsargātās cilvēku grupas? Ar ko tas varētu rezultēties? Tā politiskā atbildība? Tas ir retorisks jautājums, manuprāt,” sacīja Stecs..

Lai gan divas nedēļas vēlāk, nekā noteikts likumā, Rēzeknes deputāti rītdien gaidāmajā domes sēdē sola apstiprināt pašvaldības budžetu. Ja bezdeficīta budžets tiks pieņemts, pašvaldība atkal varēs pretendēt uz 5 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases un sākt atmaksāt pagājušā gada parādus.













Atgriezties atpakaļ