Minimālā mēnešalga, pensionēšanās vecums un citi svarīgi jaunumi

01.01.2024 Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.

2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

No šī gada pensionēšanās vecums Latvijā tiek paaugstināts vēl par trim mēnešiem un tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, informēja Labklājības ministrijā (LM).

Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Attiecīgi pensionēties priekšlaicīgi šogad varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu.

Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana, proti, pensionēšanās vecums ik gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Šodien stājas spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta viena mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 25% apmērā.

Līdz šim saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā bija 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā - 40%. Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēroja 25% likmi, tika proporcionāli samazināts.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, attiecīgi piemērojot MUN likmi 40% apmērā.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka, piemērojot MUN likmi atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta un neveicina vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta - piemērošanu.

Vienas MUN likmes noteikšanu atbalstīja arī VID, kam tiks vienkāršota MUN administrēšana, kā arī nebūs jāveic MUN pārrēķins.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Starpproduktu (vermuti) virs 15% cena varētu pieaugt par 0,22 eiro, alus ar alkohola saturu 5,2% cena varētu pieaugt par 0,05 eiro, alkoholisko kokteiļu ar alkohola saturu 5,2% cena varētu pieaugt par 0,09 eiro.

Savukārt par bezalkoholiskajiem dzērieniem par vienu litru ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem cena varētu pieaugt par 0,04 eiro.

Atgriezties atpakaļ