FM aicina Rēzeknes pašvaldību sniegt papildu informāciju

11.09.2023 Finanšu ministrijas (FM) eksperti ir veikuši saņemtā Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma vērtējumu un aicina Rēzeknes pašvaldību iesniegt precizētu un papildinātu informāciju, lai varētu detalizēti izvērtēt pamatojumu pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumam.

Pašvaldībai papildus jāiesniedz informācija par budžeta iztrūkuma apmēru 2023.gadā un pamatots skaidrojums, iemesli tā izveidei. Stabilizācijas pieteikumā norādīts, ka atlīdzībai budžetā pietrūkst 1,6 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar pašvaldības Rīcības plānā sniegto informāciju, ir par 0,27 miljoniem eiro vairāk.

Tāpat pašvaldībai jāiesniedz precizēta informācija par kavētajiem maksājumiem. Tie mēneša laikā ir pieauguši par 49 000 eiro, tai skaitā ir jauni kavēti maksājumi pret kreditoriem.

Rēzeknes pašvaldībai atbildes vēstulē FM lūdz iesniegt detalizētu informāciju par investīciju projektiem, norādot projektu kopējās izmaksas sadalījumā pa gadiem un saņemtajiem un plānotajiem finansēšanas avotiem. Tāpat nepieciešama detalizēta informācija par 2023.gada budžetā plānotajiem un faktiski saņemtajiem ieņēmumiem, kā arī informācija par pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu uz 1.septembri un citi dokumenti.

Vienlaikus vēstulē norādīts, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja 2023.gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Rēzeknes pašvaldībai 2023.gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar 2022.gada sākotnējo plānu, ir pieauguši par 2,7 miljoniem eiro jeb 12,2%. Līdz ar to Rēzeknei, tāpat kā citām pašvaldībām, ir nodrošināti nepieciešami resursi likumā noteikto autonomo funkciju veikšanai.

FM jau vairākkārt ir vērsusi Rēzeknes pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju. Piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti FM par otro ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par patieso saistību apmēru.

FM pārstāvji uzsver, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un neuzņemtos saistības bez finansiāla seguma.

Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veiks revīziju pašvaldībā, FM aicina sniegt pieprasīto informāciju un maksimāli sadarboties ar Valsts kontroli, lai pēc iespējas operatīvāk varētu gūt pilnu pārliecību par pašvaldības finansiālo stāvokli un apstākļiem, kas to ir izraisījuši.

Stabilizācijas procesa kritērijus un kārtību nosaka likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību". Pašvaldībā, kurai sākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek, stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.

Jau ziņots, ka Rēzeknes pilsētas dome 1.septembrī pieņēmusi finanšu stabilizācijas pieteikumu, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" - 503 339 eiro un SIA "ACBR" - 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.

Pašvaldībai nepieciešami līdzekļi algām - 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai.

Kopā Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.

Stabilizācijas pamatojumā uzskaitīti prioritārie investīciju objekti, kurus pašvaldība plāno pabeigt, lai palielinātu ienākumus vai arī nezaudētu jau ieguldītos līdzekļus. Prioritārie objekti ir rekreācijas centrs, kura pabeigšanai vajadzīgi 3,3 miljoni eiro, kā arī ārpusprojekta izmaksas šim projektam 0,6 miljoni eiro; biznesa klasteris, kura attīstībai plānoti 63 750 eiro; Blaumaņa ielas pārbūvei Rēzeknē - 85 615 eiro; kā arī bērnudārza "Rotaļa" vienkāršotai atjaunošanai - 327 612 eiro.

Veicamo pasākumu plānā iekļauta arī Kultūras nama ēkas pārbūve, tai būtiski samazinot pašvaldības līdzfinansējumu. No šīs pārbūves plānots būtisks ietaupījums par komunāliem pakalpojumiem un papildu ieņēmumi gan no telpu nomas, gan biļešu tirdzniecības uz kultūras pasākumiem.

Plānā skaidrots, ka 19 hektāru lielā biznesa klastera attīstības mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku. Projekta rezultātā plānots izveidot vismaz 70 jaunas darbavietas, no kā Rēzeknes pilsētas budžetā veidosies papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.Tāpat ienākumi plānoti no noliktavas ēku, dzelzceļa atzaru, zemesgabalu nomas maksām industriālajā parkā.

Pašvaldība atteikusies no pašvaldības īres mājokļu būvniecības, kam jau ir izstrādāts būvprojekts. Pašvaldība plāno attīstītāju piesaisti un izsoļu organizēšanu zemes gabalu pārdošanai ar piesaistītiem būvprojektiem, tā iegūstot līdzekļus no zemesgabalu pārdošanas un kompensējot būvprojekta izstrādes izmaksas. Tāpat pašvaldība atteikusies no divu sociālo māju atjaunošanas, to nododot pašvaldības kapitālsabiedrībai "Rēzeknes namsaimnieks".

Plānā uzskaitīti iespējamie finanšu stabilizācijas pasākumi un, kā sēdē sacīja pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja Margarita Voiciša, "pieturas punkti", par kuriem varētu runāt, ja šis plāns tiks apstiprināts. Tie ir, piemēram, noņemt lielāko daļu sporta un kultūras pasākumu finansējumu, finansējumu atbalsta sniegšanai sabiedriskajām organizācijām un kultūras biedrībām, pārtraukt līdzfinansējumu programmai par dzīvojamo māju pieslēgšanu pilsētas ūdens/kanalizācijas tīkliem; samazināt izdevumus ielu apgaismojumam; informatīvo izdevumu "Rēzeknes Vēstnesis" izdot tikai elektroniskā formātā; skolu tīkla optimizācija. Tāpat paredzēts veikt pašvaldības pārvalžu un iestāžu darbinieku funkcionālo auditu, izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību.

Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs sacīja, ka pašvaldība jau esot sākusi realizēt plānā paredzētos pasākumus un tā plāno ietaupīt 1,9 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu pēc pieteikuma apstiprināšanas domē, pašvaldība to iesniedz finanšu ministram. Savukārt finanšu ministrs var pieņem vienu no šādiem lēmumiem - par stabilizācijas procesa uzsākšanu, par stabilizācijas procesa neuzsākšanu, ja pašvaldības dome ar motivētu atteikumu noraidījusi stabilizācijas ierosinājumu un iesniedzējs tam piekrīt, par stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp personu un pašvaldību par stabilizācijas nepieciešamību.

FM informē, ka pašvaldība, pēc tam, kad ir apstiprināts stabilizācijas process, izstrādā stabilizācijas plānu, kurā norāda veicamos pasākumus finanšu situācijas sakārtošanai.

Stabilizācijas plānu pieņem dome un iesniedz to apstiprināšanai finanšu ministram. Par stabilizācijas projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Finanšu ministram ir tiesības ar motivētu atteikumu noraidīt pašvaldības pieņemto stabilizācijas projektu un nosūtīt to atpakaļ attiecīgajai pašvaldībai pārstrādāšanai.

Ja finanšu ministrs apstiprina stabilizācijas plānu, pašvaldība strādā tā izpildei.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.

Atgriezties atpakaļ