Ministrs neizslēdz iespēju Saeimā lemt par Rēzeknes domes atlaišanu

28.08.2023 Lsm.lv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēs, vai finanšu krīze Rēzeknes valstspilsētā ir pilsētas mēra, izpildvaras vai domes deputātu atbildība, taču ar "sausām kājām" no šīs situācijas iziet nevarēs, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina nozares ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Viņš neizslēdza, ka Saeima varētu lemt par Rēzeknes domes atlaišanu.

Kādam būs jāuzņemas atbildība

Sprindžuks pavēstīja, ka ministrija arī saņem trauksmes ziņojumus par dažādām nebūšanām Rēzeknes pašvaldībā. VARAM vērtēs, kuram jāuzņemas atbildība par to, kādā situācijā šobrīd nonākusi valstspilsēta.

"Mums ir jāsaprot cēloņi, kurš ir atbildīgs par šo situāciju, un tad jālemj, kam jāuzņemas faktiskā atbildība – vai tā ir izpildvara, vai domes priekšsēdētājs, vai visa dome, un tad to lemj Saeima.

Bet viennozīmīgi pie šādām sekām sausām kājām iziet nevarēs, kādam būs jāatbild, un VARAM savu darbu izdarīs līdz galam," solīja Sprindžuks.

Ja, piemēram, grāmatvedis "nav redzējis sarkanās lampiņas", neinformējot tiešo vadību par finanšu grūtībām, un "deputāti dzīvo kā aitas pļavā, neko nezinot, turpina gāzēt", tad izpildvarā ir kļūme.

"Ja ir bijis otrādi – ja informācija bijusi, bet deputāti nav informēti, nav lēmuši, nav pieņēmuši korektīvas darbības (..), tā būtu mēra atbildība," skaidroja ministrs. "Ja ir trešais variants, ka deputāti saņēma informāciju un teica – gan jau mums palīdzēs (..), tad ir deputātu atbildība."

Ministrija izvērtējumam veltīšot vairākas nedēļas vai mēnešus.

"Te ir arī morāles jautājums. Kuģim, kas netiek vadīts, vai komandai, kurā ir iekšā vīruss, vienkārši dot naudu caurā maisā ir amorāli. Ir svarīgi, ka tur notiek būtiska sakārtošanās. Svarīgi, vai politiskais sastāvs to var izdarīt," turpināja ministrs.

Viņš ar nožēlu atzina, ka pagājušajā nedēļā vairākums deputātu noraidīja mēra demisijas pieprasījumu:

"Sanāk, ka deputāti joprojām neatzīst kļūdas (..) Arī šī situācija liek lemt, vai dome ir spējīga adekvāti novērtēt situāciju.

Tāpēc neizslēdzu variantu, ka varētu būt jālemj nevis VARAM, bet Saeimai, atlaižot šo domi, jo tā ir totāla bezatbildība."

Bez finansiāla seguma – 5,6 miljoni eiro

"Pilsēta ir gāzējusi, nav īsti skaitījusi savus resursus, un arī budžeta vadība ir zem jebkuras kritikas," īsumā raksturoja ministrs.

Bez finansiāla seguma ir nevis 1,3 miljoni eiro, ko pašvaldība lūgusi valdībai aizdot, bet pašvaldības saistības šogad ir 5,6 miljoni eiro dažādos jau uzsāktos projektos.

"Pie 44 miljonu eiro budžeta tā ir ļoti liela naudas nepietiekamība," secināja ministrs.

"Ir ļoti sarežģīts laiks gaidāms, kā šo visu izstrēbt, jo tie ir Eiropas fondu projekti – nerealizējot vienu vai otru projektu, sekas ir vēl dārgākas."

Pašvaldība arī vairs nevar aizņemties algu apmaksai – likums to neļauj darīt, ja pašvaldības aizņēmumu limits pārsniedz 20% no budžeta. "Tad ir finanšu stabilizācija un cita lietu kārtība, kad lēmumus pieņem Finanšu ministrija – kādās porcijās un kādiem mērķiem [naudu piešķir]," skaidroja Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka visām pašvaldībām šogad bija jāpieņem "grūts budžets", taču, ja ir vērojams kāda projekta sadārdzinājums, nekavējoties ir jāreaģē un jāatsakās no citām lietām.  "Rēzeknē šī vienkāršā loģika nav strādājusi," atzina Sprindžuks.

"Ilgstoši ir dzīvots pāri līdzekļiem, un tagad ir pienācis realitātes brīdis.

Tas ir tāpat, kā bērnam iedot kredītkarti – viņš neredz, cik maciņā ir nauda, tērē, tērē, kamēr ir kārtīgā mīnusā. Šobrīd valsts ir vecāku lomā, ir jāsaprot, kā tas gadījās, tikai otrā pusē nav bērns, bet vesela dome, vesela pilsēta," - situāciju tēlaini raksturoja Sprindžuks.

Atgriezties atpakaļ