Rēzeknes (ne)saimnieks...

01.08.2023 LA.lv Rēzekne lūdz naudu – šādi vēstījumi dažādās formās, tajā skaitā karikatūrās, parādījās Latvijas medijos. Grūtībās nonākušajiem jāpalīdz, taču jautājums ir arī par to, kā Latgales pilsēta līdz tam nonākusi? Vai šī situācija neatklāj arī ilggadējā pilsētas vadītāja Aleksandra Bartaševiča nesaimnieciskumu? Turklāt tas uzreiz liek atcerēties arī viņa politisko orientāciju, kas pat “Saskaņai” izrādījusies pārāk prokrieviska.

“Pašvaldība, kas būvē SPA, divreiz mēnesī izdod krāsainu astoņu lappušu avīzi, turklāt ne vien latviešu, bet arī krievu valodā... tiks "finansiāli stabilizēta"?!” - acīmredzamu neizpratni ierakstā Tviterī pauž bijusī Konkurences padomes vadītāja, pašreizējā Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”). Tieši rekreācijas centra būvniecība pie Kovšu ezera, kura kopējās izmaksas ir vairāk nekā 12 miljoni eiro, ir viens no galvenajiem iemesliem pašreizējai krīzei, lai gan šāds veidojums nebūt nav kas tāds, kas būtu pirmā nepieciešamība pašvaldībā.

Kā noprotams, šī objekta tapšana iepriekš bija iecerēta ciešā sadarbībā ar Krieviju un Baltkrieviju (gan būvniecības procesā, gan acīmredzot arī vēlāk izmantošanā), kas tagad, protams, vairs nav iespējams gan sakciju, gan kopējās politikas dēļ. Šis noteikti būtu iemesls sīkāk pavērtēt arī pārējo Rēzeknes domes saimniecisko darbību, un tas varētu kļūt par iemeslu mēra atstādināšanai.

Pagaidām gan par to aktīvi runā tikai Rēzeknes domes opozīcija, kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindzuks ir atturīgs. Viņš jau iepriekš licis saprast, ka tādi instrumenti kā pašvaldības vadītāja atstādināšana vai domes atlaišana būtu pēdējie viņa arsenālā.

Pats Bartaševičs savu vainu neatzīst, par galveno iemeslu sauc nodokļu ieņēmumi samazināšanos 2022. gadā, nevis kādas savas darbības.

Rēzkenes domi viņš vada jau kopš 2013. gada, un kā jau bieži pie tik ilgstošas varas koncentrēšanās viena politiķa rokās, pašvaldība riskē kļūt par tādu kā nelielu “karalisti”. Lai gan Rēzeknes domē Bartaševičs ievēlēts no “Saskaņas”, viņš šajā politiskajā spēkā ienācis no radikālā flanga – kopā ar Alfrēda Rubika Sociālistisko partiju. Bijis viens no tiem pašvaldību vadītājiem, kas parakstījušies par valsts valodas statusu krievu valodai.

Kad pērn “Saskaņa” nosodīja Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Bartaševiču, partijas domes sēdē rosināja to saukt par "konfliktu", nevis karu, mudinājis rēķināties ar iespējamo Krievijas uzvaru un ieteicis vienoties par drošības garantijām no Krievijas puses. Tā viņa ieskatā esot "neitrāla pozīcija". Iepriekš viņa “neitralitāte” izpaudusies arī pretojoties Latvijas dalībai NATO – 90. gados viņš bija kustības “Par neitralitāti” vadītājs un Saeimas deputātu grupas "Latvija – ārpus NATO, Latvija – neitrāla valsts" loceklis.





Atgriezties atpakaļ