Otrdiena,
21.Janvāris 2020
Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija, Антон, Григорий, Емельян Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Sports

Latiševa-Čudare PČ 400 metros kļūst par ātrāko eiropieti

08.08.2017
Latvijas skrējēja Gunta Latiševa-Čudare Londonā notiekošajā pasaules vieglatlētikas čempionātā pirmdien izcīnīja 12.vietu 400 metru distancē, sacensību finālā netiekot. Viņa kļuva par ātrāko dalībnieci no Eiropas pārstāvēm.

Latvijas sportiste savā pusfināla skrējienā finišēja pēc 51,57 sekundēm, kas par divām sekundes desmitdaļām atpalika no viņas dienu iepriekš sasniegtā rezultāta priekšsacīkstēs, kas bija sportistes jauns personīgais rekords.

Pirmdien savā pusfinālā Latiševa-Čudare finišu sasniedza ceturtajā vietā, bet tālāk tika skrējiena divas labākās dalībnieces, uzvaru šajā pusfinālā svinot Šonei Millerei no Bahamu salām, kura finišēja pēc 50,36 sekundēm, kamēr otrā palika jamaikiete Stefānija Makpīrsone, kura bija divas desmitdaļas lēnāka.

Tikmēr Latiševa-Čudare no otrās vietas atpalika par 1,01 sekundi.

Finālā iekļuva pa divām labākajām no trīs pusfināla skrējieniem, kā arī nākamo divu labāko rezultātu autores. Lai tiktu finālā dalībniecēm apli vajadzēja veikt 50,70 sekundēs.

Šī gada Eiropas U-23 čempionāta uzvarētāja Latiševa-Čudare svētdien priekšskrējienā finišēja pēc 51,37 sekundēm, kas ļāva par 0,43 sekundēm uzlabot personīgo rekordu un sasniegt desmito labāko rezultātu.

Latiševa-Čudare jūlijā parūpējās par pārsteigumu, triumfējot Eiropas U-23 čempionāta 400 metru distancē. Latviete finālā distanci veica 52,00 sekundēs, bet priekšsacīkstēs viņas laiks bija 51,80 sekundes, tādējādi tika izpildīts pasaules čempionāta normatīvs.

Latiševa-Čudare šajā čempionātā kļuva par otro visu laiku ātrāko Latvijas skrējēju 400 metros, atpaliekot vienīgi no Vinetas Ikaunieces, kura 1988.gadā stadiona apli veica 50,71 sekundē.

Aizpērn pasaules čempionātā Pekinā Latiševa-Čudare ar personīgo rekordu 52,17 sekundes ieņēma 30.vietu, nepārvarot priekšsacīkšu kārtu, bet pērn Eiropas čempionātā ar 53,11 sekundēm latviete bija 20.pozīcijā, kamēr Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs finišēja ar rezultātu 53,08 sekundes, sacensības noslēdzot 45.vietā.

Pirmdien Latvijas vieglatlētam Elvijam Misānam pietrūka 12 centimetru, lai iekļūtu trīssoļlēkšanas sacensību finālā.

Latvijas sportists kvalifikācijas sacensībās savā labākajā lēcienā bija 16,55 metrus tāls, kamēr 12 finālistu skaitā varēja tikt ar 16,66 metrus tālu lēcienu.

Misāns savu labāko rezultātu uzrādīja jau pirmajā mēģinājumā, otrajā viņš bija 16,39 metrus tāls, bet trešais lēciens latvietim netika ieskaitīts.

Savā kvalifikācijas grupā viņš bija astotais, bet kopējā vērtējumā palika 16.vietā.

Labāko rezultātu kvalifikācijā, kurā automātisku iekļūšanu finālā varēja nodrošināt sasniedzot 17 metru atzīmi, uzrādīja Kriss Benārds no ASV, kurš bija 17,20 metrus tāls.

Misāns pērn piedalījās Eiropas čempionātā, kur bija devītais trīssoļlēkšanā un 20.pozīcijā tāllēkšanā. Tiesa, jau pāris dienas pēc sacensībām viņš Saldū laboja vairāk nekā 33 gadus seno valsts rekordu tāllēkšanā.

Šosezon viņš trīssoļlēkšanā vairākkārt pietuvojies 17 metriem, bet nav spējis apsteigt 17,02 metrus, ko sasniedza šogad Eiropas čempionātā telpās, kur bija ceturtais.

Neskaitot Latiševas-Čudares sasniegumu, kopumā Latvijai šis pasaules čempionāts sācies neveiksmīgi. Svētdien finālu šķēpmešanā nespēja sasniegt Latvijas rekordiste Madara Palameika un Anete Kociņa, kura turklāt palika pirmā aiz svītras, bet maratonā vīriem izstājās Valērijs Žolnerovičs. Savu spēju robežās maratonā dāmām nostartēja Ilona Marhele un Anita Kažemāka, turklāt pirmā no viņām laboja personīgo rekordu.

Savukārt īpaši sāpīga sestdien bija Latvijas komandas lielākās cerības daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas neveiksme, kura guva traumu jau septiņcīņas pirmajā disciplīnā.

Pasaules čempionātā Latviju pārstāvēs 12 sportisti. Meistarsacīkstes Londonas Olimpiskajā stadionā, kur pirms pieciem gadiem tika dalītas Olimpiādes medaļas, ilgs līdz svētdienai.



Avots : tvnet.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest
Aptauja
Kuru autoservisu Jūs izmantojat?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju
Viss ir ļoti vienkārši. Klimata izmaiņas un kontrole ir viena liela, globāla OIK. Tāpat kā no Latvijas OIK dažiem "atlec" ievērojams miljonu prieciņš, tā no globālās OIK 'atlec' tai pietuvinātajiem, bet jau miljardos mērāmi prieciņi. Sīkāk...
Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju
Mes jau esam ,sen jau .OIK maksajam nepajokam.......es nezinu kapec musejiem ta vajaga izlekt Piemeram Lukstins ir tik daudz ieviesis ka vel ne viena valsti ta nav...kapec jabut lielakam katolim par Romas pavestu??? Sīkāk...
Zivju resursu kontrole Rāznas ezerā kļūst arvien mūsdienīgāka
Nezin kāpēc, bet jo stingrāk aizsargā un apsargā zivju resursus, jo zivju kļūst mazāk. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top