Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Slavenības

Aijai Andrejevai jauna dziesma un pastkartīšu kolekcija

22.05.2018
Atklājot vasaras koncertsezonu, Aija Andrejeva piedāvā jaunu dziesmu - “Pinies man pa kājām”, no februārī izdotā albuma “Mēs pārejam uz Tu”. Jaunā dziesma ir albuma ceturtais singls, un tās autori ir Kaspars Ansons un pati Aija Andrejeva.

Vienlaicīgi ar jaunās dziesmas publicēšanu, tiek izdota arī Aijas Andrejevas pirmā kartīšu kolekcija, kas ir viņas, kā kartīšu un pastkartīšu kolekcionāres, sapņa realizācija. Ideja par kartītēm ar Aijas jaunā albuma dziesmu vārdiem, “Manilla” izveidotājai Lindai Lukstiņai radās ar ģimeni klausoties Aijas koncertu koncertzālē “Palladium”.

 

Linda Lukstiņa par sadarbību: “Vārdi, kurus izdzirdēju kādā dziesmā “plecu pie pleca vēl miljardiem gadu līdz zeme būs veca” pēkšņi prātā vizualizējās kā kartīte, kas spētu pateikt tik daudz! Uzrunājot Aiju, viņa uzreiz piekrita, jo izrādās pati par to bija domājusi jau iepriekš. Tā nu mūsu idejas satikās un nolēmām izveidot kartīti ar, mūsuprāt, spilgtākajām frāzēm no katras albuma dziesmas. Manilla veido kartītes un citas papīrlietas jau četrus gadus, un šogad plānojam savu darbību paplašināt un vairāk koncentrēties un tematiskām papīrlietu kolekcijām. Šī ir otrā šī gada kolekcija, kas tiek papildināta arī ar plakātu.”


 
Aija par sadarbību: “Vienam otru iedvesmot, nozīmē radīt ko skaistu un kopā. Šis ir stāsts par mani un “Manillu”. Es esmu absolūts kartīšu fans un, nu jau varu teikt, kolekcionāre. Draugi mani dēvē par kartīšu tanti, jo jebkurai dzīves situācijai man patīk piemeklēt kartīti, lai kādu iepriecinātu. Jau kādu laiku domāju par sadarbību ar “Manillu” un, kā zināms, domas materializējas! Albumā ""Mēs pārejam uz Tu” ir 10 dziesmas, kurām ir ļoti skaisti, iedvesmojoši teksti, kas ik reiz tos izdziedot, piešķir tiem arvien jaunu nozīmi. Es domāju, ka šo vārdu realizācija tieši kartīšu veidā piešķirs tiem jaunus un daudz plašākus apvāršņus.”

rezekneszinas.lv


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top