Sestdiena,
17.augusts 2019
Vārda dienas: Oļegs, Vineta, Денис, Иван, Евдокия Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Slavenības

Laura Rizzotto neiekļūst Eirovīzijas finālā

11.05.2018
10.maija vakarā Lisabonā noslēdzās Eirovīzijas otrais pusfināls, kur Latvijas pārstāve mērojās spēkiem ar 17 valstu māksliniekiem, lai izcīnītu iespēju uzstāties Eirovīzijas finālā.

Laura Rizzotto ar dziesmu “Funny Girl” nesavāca pietiekamu punktu skaitu un finālā neiekļuva. Līdz ar to Latvijas dalība Eirovīzijas dziesmu konkursā ir beigusies.


Tiesības uzstāties Eirovīzijas finālā otrajā pusfinālā izcīnīja:


Serbija

Moldova

Ukraina

Zviedrija

Austrālija

Norvēģija

Dānija 

Slovēnija

Nīderlande


Sestdien, 12.maijā, otrā pusfināla uzvarētāji kāps uz skatuves, lai sacenstos par pirmo vietu Eirovīzijas finālā. Pirmajā pusfinālā tiesības piedalīties finālā izcīnīja Lietuva, Igaunija, Austrija, Kipra, Izraēla, Čehija, Bulgārija, Albānija, Somija un Īrija.


Pusfināla vērtējumu veido žūrijas balsojums un skatītāju balsojums, taču līdz pat finālam netiek atklāts, cik punktu žūrija piešķīrusi katram māksliniekam, tāpēc uzvarētāji tiek nosaukti jauktā secībā.


Latvijas dalībniece Laura Rizzotto pateicas visiem par izrādīto atbalstu. Latvijas delegācija turpinās sekot konkursa norisei un novēl veiksmīgu startu visiem fināla dalībniekiem. 


Laura Rizzotto LTV atzina, ka ļoti gribēja tikt finālā, bet viņas sirdsapziņa ir tīra, viņa atdeva visu dvēseli priekšnesumam. Viņa atzina, ka ir laimīga un lepna.


Pēc pusfināla Laura Rizzotto plāno paņemt brīvdienu un doties uz pludmali, bet viņai ir arī nākotnes radošie plāni – drīz iznāks jauna dziesma.


Pēc konkursa Laura Rizzotto arī uz īsu brīdi atbrauks uz Latviju, LTV “Rīta panorāmai” atklāja Eirovīzijas projekta vadītāja Zita Kaminska.


“Mēs bijā cerējuši un domāju, ka bijām pelnījuši kaut ko vairāk,” pauda Kaminska.


Viņa arī sacīja, ka ir neoficiāli mājieni, ka citu valstu žūrijas labi novērtēja Lauras priekšnesumu, nozīmē, ka mēs izdarījām ko varējām. Iespējams, tas mazāk patika skatītājiem, bet “domāju, ka profesionāļu vērtējums kaut kāds būs, nav gluži nule punktu”, sacīja Kaminska.  


Savukārt šova elementi, kas dažu ieskatā pietrūka Lauras Rizzotto priekšnesumā, maksā milzu naudu, jautājums, vai mēs esam gatavi par to maksāt, jo visi specefekti ir papildizmaksas, norādīja Kaminska.
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
"Zaļā tirgus" pārvešana un uzstādīšana Ziemeļu rajonā rēzekniešiem izmaksāja nepilnus 44 tūkstošus eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Vai jāiet pret demokrātiskā vairākuma gribu? 1990.gada 4.maijā un Atmodas laikā tautas vairākums gribēja neatkarīgu Latviju, bet bubyna prāt mums vajadzēja palikt PSRS sastāvā?
Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas. Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Anita, tu glupa esi? Ka vairuokums gribēs da krīvejai, tod īsi da Krīvejai? Sīkāk...
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
Nu jau 85 gadus visas Latvijas valdības ir darījušas metodiski, plānveidīgi un mērķtiecīgi, lai no latgaliešiem dabūtu āra viņu etniskās piederības sajūtu. Slēgtas latgaliešu skolas, latgaliešu drukas aizliegums, aizliegums latgaliešu valodas lietošanai pat starpbrīžos Latgales skolās u.t.t. .Okupantu valodai krievu valodai Latgalē ir lielākas tiesības kā latgaliešu valodai- Preiļos iegāju veikalā uzprasīju latgaliski- atbildi nesaņēmu latgaliski, ja būtu uzprasījis krieviski- man noteikti atbildētu krieviski. Latgalieši 4 paaudžu laikā ir novesti līdz tam, ka atsakās no savas dzimtās valodas un saviem bērniem nedot iespēju mantot dzimto valodu- paliek bez dzimtās valodas. Tas ir tas uz ko ir gājušas visas valdības 85 gadu garumā. Ar cilvēku, kurš pazaudējis savu etnisko piederību, var manipulēt un droši organizēt pat referendumus demokrātijas pierādīšanai. Nu apmēram kā Krimā Krievija izdarīja. Nu jau 30 gadus brīvajā Latvijā ir bijušas daudz valdības un daudzi prezidenti, bet tie nav bijuši Latgalei - ne vienu no viņiem nav uztraukusi problēma par latgaļu valodas un pašu latgaliešu izzušana, drīzāk ir priecājušies par veiksmīgu latgaliešu integrāciju- nu apmēram kā Amerikā priecājas par indiāņu integrāciju un izmiršanu. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top