Piektdiena,
17.Janvāris 2020
Vārda dienas: Dravis, Tenis, Артем, Денис, Климент, Панас, Архип Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Sabiedrība

Latgales karogs

24.09.2019
Simboliski kā pirmā raidījuma tēma izvēlēta “Latgales karogs”, jo karogs ir piederības apliecinājuma,  identitātes, idejas, vienotības zīme. Tautā tā sauktajam zili- balti-zilajam  “Latgales karogam” un tā pielietojumam ir savs stāsts un divi veidoli- viens bez ģerboņa centrā, otrs- ar ģerboni, uz kura ir attēlots sudraba grifs ar zelta kroni galvā un zobenu rokā. Latgalē tiek izmantoti abi karoga varianti.

Raidījumā iztirzātie robežjautājumi- Kā šis karogs ir radies? Kā ir gadījies tā, ka karogam ir 2 varianti un abi tiek lietoti? Kāpēc karogs joprojām nav oficiāli apstiprināts? Kāpēc pašvaldības to lieto? Kāpēc to lieto vai nelieto Latgales iedzīvotāji? Vai tā saucamais “Latgales karogs” šķeļ vai vieno sabiedrību? Kāpēc šo karogu izmanto pretvalstiski noskaņoti grupējumi? 

Raidījumā atspoguļotisabiedrības, iestāžu, kuras lieto Latgales karogu, pārstāvju, politiķu viedokļi, noskaidrojot, vai sabiedrība, amatpersonas zina, ka ir tāds Latgales karogs,  vai zina, ko lieto un kāpēc. Tāpat raidījumā Māris Rumaks- Latgales karoga idejas autors pastāstīs par ideju, karoga rašanos, simbola uz karoga izvēli, karoga lietojuma popularitāti utt. Savu skatījumu un iespējamos risinājuma variantus Latgales karoga jautājumā sniedz politiķi Aldis Adamovičs- Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība), Janīna Kursīte- Saeimas deputāte(KPV.LV), Edmunds Teirumnieks- Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība); Monvīds Švarcs- Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, Guntis Rasims - b-bas “Latgolys Saeima” pārstāvis), Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis.

Eksperta viedokli izsaka Dr.hist., vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras asociētais profesors Armands Vijups- Valsts heraldikas komisijas pārstāvis u.c.

Robežjautājums  tiek apspriests vairākus gadus, taču risinājuma nav joprojām. Jāatzīmē, ka 2017.g.  Latgales simtgades kongresā pieņemtajā rezolūcijā tika prasīts Latgales plānošanas reģiona padomei oficiāli apstiprināt minēto karogu, taču šis jautājums risinājumu nav piedzīvojis.Kuru karoga versiju lietot mājās, mašīnā vai kur citur, lai šādi apliecinātu savu piederību Latgalei, šobrīd jāizlemj katram pašam vai jānogaida līdz oficiālai karoga apstiprināšanai.

Raidījums skatāms svētdien, 22.septembrī plkst. 16:00 ar atkārtojumu nākamās nedēļas trešdienā plkst. 22:30  un piektdienā plkst. 11:30 “Re: TV” kanālā, dzirdams radio “Ef-Ei” otrdien, 24.septembrī plkst. 18:30, kā arī Latgolys entuziastu grupys Biļdis www.youtube.com kanālā un lapā www.facebook.com, sadarbības partneru internetvietnēs.

Raidījums top ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” atbalstu.  Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu cikla “Par robežām bez robežām” saturu atbild tā veidotāji- Latgolys entuziastu grupa Biļdis (Projekta līgums Nr.2019.LV/MA/017/24).


Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknē 2019. gadā mirstība divreiz augstāka nekā dzimstība.
Apspriest
Aptauja
Kuru autoservisu Jūs izmantojat?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju
Viss ir ļoti vienkārši. Klimata izmaiņas un kontrole ir viena liela, globāla OIK. Tāpat kā no Latvijas OIK dažiem "atlec" ievērojams miljonu prieciņš, tā no globālās OIK 'atlec' tai pietuvinātajiem, bet jau miljardos mērāmi prieciņi. Sīkāk...
Latvija vēlas kļūt par klimata politikas virzītāju
Mes jau esam ,sen jau .OIK maksajam nepajokam.......es nezinu kapec musejiem ta vajaga izlekt Piemeram Lukstins ir tik daudz ieviesis ka vel ne viena valsti ta nav...kapec jabut lielakam katolim par Romas pavestu??? Sīkāk...
Zivju resursu kontrole Rāznas ezerā kļūst arvien mūsdienīgāka
Nezin kāpēc, bet jo stingrāk aizsargā un apsargā zivju resursus, jo zivju kļūst mazāk. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top