Pirmdiena,
16.Decembris 2019
Vārda dienas: Alvīne, Савва, Серафим, Федор Apsveic savējos radio "Ef-Ei" ēterā
LV RU
Sabiedrība

Bedrē pārsista riepa vai bojāts disks. Kā rīkoties?

20.02.2019
Februāris šogad iezīmējies ar neskaitāmām bedrēm uz ielām, kas ne tikai pasliktina kopējo satiksmes drošību, rada autovadītājos spriedzi un nervozitāti, bet arī bojā spēkratus. Ceļu pārvaldītājiem normatīvajos aktos ir paredzēti vairāki pienākumi, tostarp atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies, tos neizpildot. Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrētais ceļu uzturētājs, proti, valsts, pašvaldība vai privātais ceļa īpašnieks. LV portāls skaidro, kā rīkoties, ja bedrē pārsista riepa vai sabojāts disks, – gan situācijā, kad transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, gan tad, ja tās nav.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma (CSL) 6. pantam ceļa pārvaldītājam ir vairāki pienākumi:

nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī 
atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem
 līdz šo šķēršļu likvidēšanai;

nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju;

kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību;

nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu;

norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas (SM) un Iekšlietu ministrijas (IeM) amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros;

atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā
.

Kas ir ceļa pārvaldītājs

Likuma Par autoceļiem 7. panta 31 daļa nosaka, ka SM deleģē valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) saskaņā ar deleģēšanas līgumu. Savukārt LAU valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu veic atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 224 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroliminētajām prasībām un to izpildes termiņiem.

SM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēnaskaidro, ka SM nodrošina kontroli pār LAU deleģēto valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, kā arī uzturēšanas darbu izpildes pārraudzību. Tāpat SM veic uzturēšanas darbu plānošanas procesa atbilstības, uzturēšanas darbu veikšanas atbilstības un uzturēšanas darbu izpildes uzraudzības procesu atbilstības pārbaudes.

Vienlaikus saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešo punktu SM deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu un ar to saistīto darbu programmu vadību un izpildes kontroli, iepirkumu organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību, kā arī pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzību valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) saskaņā ar deleģēšanas līgumu.

I. Kancēna norāda, ka SM ar deleģēšanas līgumu ir uzdevusi LVC veikt arī valsts autoceļu uzturēšanas darbu programmu vadību, to izpildes uzraudzību un pārbaudi. SM nodrošina kontroli par LVC deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, veicot LVC iesniegto rēķinu un aktu, starp kuriem ir akti par izpildītajiem darbiem, finansējuma administrēšanu un ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas pārraudzību, izvērtēšanu: “Ministrija izvērtē LVC iesniegtos aktus par faktiskajiem darbības rezultātiem, darba apjomam atbilstošajiem izdevumiem un rezultatīvo rādītāju izpildi un rēķinus, kā arī LVC sagatavoto detalizēto skaidrojumu par izlases kārtībā izvēlētiem darbiem un rezultatīvajiem rādītājiem.”

Savukārt likuma “Par autoceļiem” 1. panta otrā daļa nosaka, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes. I. Kancēna vērš uzmanību, ka arī pašvaldībām jāņem vērā MK noteikumos Nr. 224 noteiktās prasības un izpildes termiņi. Papildus viņa norāda, ka atbilstoši LVC izstrādātājam dokumentam “Informācija stratēģiskās plānošanas vajadzībām” visu Latvijas valsts īpašumā esošo autoceļu optimālai uzturēšanai ir nepieciešami 293,4 miljoni eiro, bet 2018. gadā valsts autoceļu uzturēšanai piešķirti vien 62,9 miljoni eiro.

Ja, iebraucot bedrē, rodas bojājumi

Ja transportlīdzeklis iebrauc bedrē un tā rezultātā rodas bojājumi, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi, stāsta I. Kancēna. Līdz ar to šādā situācijā ieteicams vērsties pie konkrētā apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi.

“Ja transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšanas polise, jāzvana savam KASKO apdrošinātājam un jānofotografē negadījuma vieta un bojājumi,” skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) sekretāre Sandija Šaicāne. Savukārt nopietnu bojājumu gadījumā uz notikuma vietu jāizsauc arī Valsts policija (VP), kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs protokolu. Kā norāda S. Šaicāne, gan fotogrāfijas, gan atsevišķos gadījumos arī VP protokols nepieciešams tādēļ, lai apdrošinātājs vai auto īpašnieks vēlāk varētu vērsties ar regresa prasību pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku.
KASKO iekļautie riski atšķiras

LAA apstiprina, ka bedru un citu nekvalitatīva seguma radītu bojājumu dēļ zaudējumus segs brīvprātīgi iegādāta KASKO polise. Vienlaikus S. Šaicāne vērš uzmanību, ka katram apdrošinātājam var atšķirties polisē iekļautie riski, kurus tas sedz, kā arī pašrisks katram riskam: “Pašrisks tiek paredzēts naudas summas vai procentuālā apmērā, piemēram, ja pašrisks bojājumiem būs 150 eiro, tad zaudējumus līdz šai summai apdrošinātājs neatmaksās, savukārt, ja zaudējumi būs lielāki, no kopējās izmaksas summas atskaitīs 150 eiro.”

Tāpat LAA pārstāve norāda, ka mēdz būt polises, kurās paredzēts, ka bedru radītus bojājumus riepām vai diskiem sedz bez pašriska (vienu reizi vai vairākas reizes polises darbības laikā), vai arī pašrisks jebkādiem bojājumiem ir 0. Pastāv arī īpašas KASKO “bedru” polises – šajos gadījumos apdrošinātājs segs pilnu zaudējumu summu par bedres radītiem bojājumiem pēc apstiprinātās tāmes. “Pēdējos gados no visām KASKO apdrošināšanā izmaksātajām atlīdzībām aptuveni 1–2% izmaksāti par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīva ceļa seguma, bedru dēļ,” stāsta S. Šaicāne.
Ja auto nav KASKO apdrošināšanas

Kā skaidro I. Kancēna, ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas polises un, iebraucot bedrē, radīti bojājumi, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie konkrētā ceļa pārvaldītāja vai tiesā. Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, arī nepieciešams izsaukt VP, kas sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Savukārt S. Šaicāne atgādina, ka par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrēts ceļu uzturētājs (valsts, pašvaldība) vai privātais ceļa īpašnieks.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks skaidro, ka šādos gadījumos ar civiltiesisku prasību jāvēršas pret ceļa īpašnieku vai apsaimniekotāju. Viņš norāda, ka atbildības pamats būs delikts (ārpuslīgumiskā atbildība) – nelikumīga darbība. Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas terminu datubāzei delikts ir civiltiesību pārkāpums: “Neatbilstīga darbība vai bezdarbība, par kuru cietusī persona civilā procesā var prasīt zaudējumu piedziņu, ja šī neatbilstīgā darbība nav tikai līguma pārkāpums. Civiltiesību pārkāpumu tiesības galvenokārt attiecas uz kompensāciju piešķiršanu par personisku kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies nolaidības rezultātā.”

Kā norāda I. Muižnieks, zaudējumu atlīdzības pienākums iestāsies tad, kad vienlaikus pastāvēs šādi priekšnoteikumi:

tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība;

zaudējumu esamība;

cēlonisks sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Rēzeknes dome Ziemassvētku rotājumu iegādei plāno iztērēt līdz 24 200 eiro.
Apspriest 1
Aptauja
Kādu egli Jūs plānojat uzstādīt mājās Ziemassvētku laikā?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Pats saprati, ko uzrakstīji? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Varbūt sāc pats kaut ko veidot? :))) Varbūt Tev sanāks lieliski materiāli un nauda būs tērēta vietā? Sīkāk...
"Pi myusim Latgolā": par biznesa uzsākšanu Kristīna Andža
Novēlu, lai 2020.gadā valsts šādiem diletantiskiem raidījumiem nedod naudu! Varēsiet par privāto naudu taisīt "U mums v Latgaliji" un varēsiet no rīta līdz vakaram intervēt čiuļus un citus nelatgaliešus.
Manu un citu nodokļu maksāto naudu valsts deva šim raidījumam, lai tas rūpētos par latgaliešu valodu un identitāti. Tā kā raidījums nerūpējas ne par valodu, ne latgalisko identitāti, tad ceru, ka NEPLP uzklausīs manus iebildumus, un nākošajā gadā sabiedriskajā pasūtījumā atbalstīs citu producentu raidījumus, kas ir latgaliski.
Manuprāt, "dīvāna eksperti" ir tiesīgi izteikties par sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radītiem raidījumiem un to slikto kvalitāti. Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top